Rīgas Tehniskajai universitātei nāksies sniegt skaidrojumus par „pētniecības darbu”, ko tās rektors Ribickis veicot ar ekskluzīvo „Tesla” auto
PIETIEK29.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu nedēļu laikā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nav vēlējusies vai spējusi sniegt skaidrojumus par „pētniecības darbu”, ko tās rektors Leonīds Ribickis it kā veicot ar elektroauto Tesla Model X, kurš viņa vajadzībām tiek nomāts no augstskolas meitasuzņēmuma. Tāpēc pašlaik augstskolai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums.
Kā jau informēts, L. Ribickim nepietiek ar tiem 164 tūkstošiem eiro, ko viņam gada laikā dažāda veida ienākumos nodrošina darbs valsts augstskolā, - viņa vajadzībām tiek arī nomāts elektromobilis, kura cena ir vismaz 80 tūkstoši eiro. Oficiālais skaidrojums gan ir – luksus klases automašīna tiekot „izmantota pētniecībā”.
Gandrīz jauno – 2018. gada izlaiduma elektroauto Tesla Model X ar valsts reģistrācijas numuru EX1596 līzingā ir iegādājusies RTU meitaskompānija – SIA RTU Enerģija, bet RTU to no savas meitaskompānijas nomā. RTU oficiālais skaidrojums ir – dārgā automašīna tiekot „izmantota pētniecībai”.
„Auto Tesla Model X Rīgas Tehniskā universitāte nomā no RTU meitasuzņēmuma SIA RTU Enerģija ar mērķi veicināt inovatīvus risinājumus un pielietojumus, testējot automašīnu reālā vidē un izmantojot mācību procesā un saimnieciskā procesa nodrošināšanai, samazinot fosilās degvielas patēriņu RTU autoparka izmantošanā,” skaidro kādreizējais Maxima Latvija preses sekretārs, tagadējais RTU pārstāvis Ivars Svilāns.
Rektora vizināšanai izmantotā dārgā Tesla saskaņā ar RTU skaidrojumu tiekot „izmantota pētniecībā, salīdzinot elektroauto un hibrīdauto energoefektivitātes datus, un izdarītie secinājumi palīdzēs pētīt ātrās uzlādes iekārtu jautājumus un elektroautomobiļu staciju izstrādi”, jo „e-mobilitāte un kustības vadība ir viena no akadēmiķa, prof.L.Ribicka pētniecības jomām”.
Šī kustības vadības un e-mobilitātes pētniecība rektora L. Ribicka izpildījumā valsts augstskolai mēnesī izmaksā 400 vai 700 eiro mēnesī (+PVN) atkarībā no nobraukuma, savukārt SIA RTU Enerģija operatīvā līzinga mēneša maksājums ir 1011 eiro + PVN.
Tā kā divu nedēļu laikā RTU nav vēlējusies sniegt nekādu sīkāku informāciju par to, kādu tieši „pētniecisko darbu” ar ekskluzīvo Tesla veic L. Ribickis, augstskolai jau ir nosūtīts detalizēts informācijas pieprasījums, - Pietiek šodien publicē to pilnībā:
„Saistībā ar automašīnu Tesla Model X, ko Jūsu iestāde nomā no tās meitasuzņēmuma RTU Enerģija, esmu no Jūsu iestādes darbinieka I. Svilāna elektroniskajā pastā saņēmis atbildes, kurās minēts,
1) ka „RTU rektors [L. Ribickis] elektroautomobīli pētniecības nolūkos regulāri vada arī pats un neizmanto autovadītāja pakalpojumus”,
2) ka „e-mobilitāte un kustības vadība ir viena no akadēmiķa, prof.L.Ribicka pētniecības jomām”,
3) ka „auto Tesla Model X Rīgas Tehniskā universitāte nomā no RTU meitasuzņēmuma SIA RTU Enerģija ar mērķi veicināt inovatīvus risinājumus un pielietojumus, testējot automašīnu reālā vidē un izmantojot mācību procesā un saimnieciskā procesa nodrošināšanai”.
Kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas gatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) vai taisnība, ka Jūsu iestādes darbinieka L. Ribicka pētniecības joma iepriekš ir bijusi saistīta ar centralizēto siltumapgādi, par ko liecina, piemēram, 2009. gada novembra beigās aizstāvētais promocijas darbs „Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte”? Ja jā, sniedziet skaidrojumu, kāds tieši siltumapgādes sistēmu efektivitātes pētniecībai ir sakars ar e-mobilitāti un kustības vadību?
2) sniedziet detalizētu informāciju par katru no L. Ribicka pētniecības virzieniem, tēmām, pētniecības aizsākšanas laiku, veiktajām aktivitātēm un iecerētajiem mērķiem e-mobilitātes jomā.
3) sniedziet detalizētu informāciju par katru no L. Ribicka pētniecības virzieniem, tēmām, pētniecības aizsākšanas laiku, veiktajām aktivitātēm un iecerētajiem mērķiem kustības vadības jomā.
4) sniedziet ziņas par L. Ribicka progresu un aktivitātēm katrā no šīm jomām, minot attiecīgās publikācijas, apstiprinātas pētījumu tēmas utt.
5) ja gadījumā L. Ribickis ir mainījis pētniecības jomu vai to paplašinājis, sniedziet pilnu pārskatu par pašreizējām L. Ribicka pētniecības jomām.
6) sniedziet pilnu informāciju par minētās automašīnas testēšanu reālajā vidē, tostarp apstiprinātu testēšanas metodiku, testēšanas grafiku, izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.
7) sniedziet pilnu informāciju par minētās automašīnas izmantošanu mācību procesā, tostarp apstiprinātu izmantošanas metodiku, izmantošanas grafiku, izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.
8) sniedziet pārskatu par minētās automašīnas maršrutiem (maršrutu lapas) 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī par katru darba dienu un brīvdienu.
9) sniedziet informāciju par visiem reprezentācijas izdevumiem, kas L. Ribicka vajadzībām apmaksāti 2019. gadā, par katru izmaksu minot tās pamatojumu, iegādātos priekšmetus/pakalpojumus, kā arī izmaksas summu.
10) sniedziet informāciju par to, kādi objekti 2019. gada vasaras sezonā minētā L. Ribicka un RTU darbinieka I. Eriņa vajadzībām ir izmantoti RTU sporta bāzē Ronīši.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
