"Ryanair" uzrunājis Satiksmes ministriju, vēloties turpināt privileģēto Šlesera laika līgumu
PIETIEK02.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair, kurai jau nākamā gada martā beigsies pirms 10 gadiem satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtais līgums, kas garantē neticami zemu maksu par Starptautiskās lidostas Rīga un Latvijas Gaisa satiksmes pakalpojumiem, vērsusies Satiksmes ministrijā, cerot uz labvēlīgās politikas turpināšanos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) apgalvo, ka “ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks”. Tomēr Ryanair kā spiediena instrumentu sarunās izmanto Latvijai nelabvēlīgo Londonas šķīrējtiesas spriedumu.
Ryanair pagaidām nav darījis neko, lai panāktu Londonas šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu Latvijas tiesā. Līdz ar to šī Latvijas pusei nelabvēlīgā sprieduma izpilde faktiski nav sākta, tādēļ jau sākotnēji tika prognozēts, ka Ryanair šis spriedums pirmkārt vajadzīgs kā arguments gaidāmajās sarunās par nākotnes nosacījumiem pēc īpaši izdevīgā Šlesera laika līguma beigām. Spriedums paredz 802 000 eiro lielu kompensāciju par labu Ryanair, kā arī atbrīvo šo lidsabiedrību no aptuveni 2 miljonu eiro liela parāda lidostai par neapmaksātajiem pakalpojumiem.
2004. gadā noslēgtā līguma termiņš beidzas 2015. gada 31. martā. To Ryanair noslēdza ar lidostu Rīga, un, kā apstiprināja Pietiek citētais Londonas šķīrējtiesas spriedums, līguma noslēgšana un vēlākā grozīšana notikusi ar toreizējā satiksmes ministra Šlesera tiešu iejaukšanos. Satiksmes ministrijā (SM), kas ir lidostas Rīga valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, jau saņemta vēstule no Ryanair, kurā zemo cenu lidsabiedrība pauž cerību, ka arī pēc nākamā gada 31. marta tā varēs turpināt izmantot lidostas pakalpojumus par vienotu maksu – 4,5 eiro par apkalpoto pasažieri, kas ir diskriminējoši zema cena, salīdzinot ar citu lidsabiedrību maksām.
Satiksmes ministrs Anriks Matīss (Vienotība) uz Pietiek jautājumu, vai saņemta šāda Ryanair vēstule, tiešu atbildi nesniedz, bet uzsver, ka ar īru lidsabiedrības pārstāvjiem šajā sakarā nav ticies. Matīss arī sola, ka Šlesera laika atlaižu politika netiks turpināta. “Lidostas tarifus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuru ietvaros tiek visām kompānijām piedāvāta vienota pieeja. Ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks,” apgalvo satiksmes ministrs.
SM amatpersonas Pietiek prognozē, ka tuvākajos mēnešos notiks intensīvas sarunas ar Ryanair, jo zemo cenu lidsabiedrības aiziešanu no Rīgas neviens nevēloties. Vienlaikus citu zemo cenu lidsabiedrību - kā Wizz Air - ienākšana Rīgā uz citiem, mazāk privileģētiem noteikumiem, rādot, ka Ryanair cerības uz līdzšinējo nosacījumu turpināšanos nav ekonomiski pamatotas.
Runa ir par Šlesera laikā 2004. gadā noslēgtajā un 2007. gada 10. decembrī arī Šlesera laikā grozītajā līgumā starp Ryanair un lidostu Rīga ietvertajiem nosacījumiem. Līgumā noteikts, ka maksā, ko Ryanair uzņemas pret lidostu Rīga, ietilpst gan virszemes lidlauka apkalpošanas maksa, gan maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, gan "jebkuri citi nodokļi, nodevas un maksas, kas attiecas uz Ryanair pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem lidostā Rīgā, kuras jau eksistē vai, kuras nākotnē ieviestu valsts vai lidosta". 2007. gada 10. decembrī attiecībā pret citām lidsabiedrībām jau tā netaisnīgais līgums tika izgrozīts vēl vairāk par labu Ryanair, nu jau nosakot, ka lidostai jāsedz starpība, ja faktiskās Ryanair apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
