SAB direktors par „Astoņkāji”: tā ir vēršanās pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt
PIETIEK01.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – šādi Satversmes aizsardzības (SAB) biroja direktors Jānis Maizītis piektdien Latvijas radio pēc ilgākas izvairīšanās raksturoja šajās dienās iespaidīgā tirāžā iznākušo avīzi Astoņkājis, kurai kā izdevēja uzrādīta kāda nepazīstama fiziska persona un kurā publicēta arī virkne skandalozu faktu par tiesībsargāšanas iestāžu, tostarp paša SAB darbiniekiem. Publicējam to sarunas daļu, kas bija veltīta tieši Astoņkājim.
Aidis Tomsons: Es jautāšu šādi, Maizīša kungs. Vai šādi, vai SAB uzmana tādu lietu kā tādu anonīmu, milzīgu tirāžu lielu izdevumu, kuriem acīmredzot vienmēr ir kāds pasūtītājs, ir kāds, kas maksā, un arī noteikti kādi noteikti mērķi, ko ar šādiem izdevumiem grib panākt. Mums ir bijuši īstenībā vairāki šādi gadījumi Latvijā. Cik daudz SAB par tādiem interesējas?
Jānis Maizītis: Varbūt jau aci iemetam gan avīzēs, gan arī dažādās anonīmās publiskās aktivitātēs. Protams, no tāda viedokļa, ja ir runa par amatpersonām, arī tādās vienkāršās lietās, vai tā ir taisnība, ko raksta, vai tie ir meli, vai tā ir vēršanās pret tām amatpersonām, kas mēģina uzturēt tiesisko kārtību, vēršas pret organizētās noziedzības grupējumiem, pret dažādām ēnu ekonomikas, ēnu ekonomikas izpausmēm, kādas tās, protams, arī Latvijā ir. Jo, protams, šāda veida publiski izdevumi maksā naudu, tad ir jautājums, cik tā nauda ir liela, tas arī tā kā mūs interesē, kādēļ tāda nauda tiek tērēta, jo liela nauda par velti netiek tērēta, grib sasniegt kādus mērķus, no tāda viedokļa mēs, protams, pievēršam uzmanību.
Aidis Tomsons: Tad jūs faktiski arī zināt parasti, kas pasūta un ko grib sasniegt.
Jānis Maizītis: Es teiktu, ka pāri par 90% situācijās jā.
Aidis Tomsons: Ko jūs ar šo informāciju? Palīdzat nodot kaut kādiem, kurus tas tieši ietekmē?
Jānis Maizītis: Pirmkārt, mēs paši izdarām secinājumus, lai nekļūdītos vispirms jau amatpersonu rīcības novērtējumā. Tas ir tas galvenais, kādēļ. Tad mēs neapšaubāmi pievēršam šādām publikācijām vērību. Jā, tas ir arī galvenais.
Aidis Tomsons: Esat arī kļūdījušies kādreiz, secinājuši pēc tādas anonīmas izdevuma, ka esat kļūdījušies personas izvērtējumā.
Jānis Maizītis: Nu, es nē šajos pēdējos trīs gados es tādas būtiskas kļūdas neatceros.
Aidis Tomsons: Vai Latvijā līdz ar to, ņemot vērā, ka te varētu būt arī kādas ekonomisku grupējumu cīņas, jo šī informācija ir jāizmeklē drošībsargājošām iestādēm, mēģinot saprast.
Jānis Maizītis: Aptuveni jau daudzmaz ir skaidrs. Skaidrs, kas notiek un kā tā nauda tiek tērēta. Varbūt tas būtu tāds aicinājums netērēt lieki, jo diez vai…
Aidis Tomsons: Jūs sakāt lieki…
Jānis Maizītis: Jā (smejas), vismaz nu mūsu nostāju tas nevar ietekmēt. Te ir skaidri redzams, ka tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas, jā, tā vispārīgi varētu...
Baiba Strautmane: Izraidītas valstij kaitīgas personas.
Jānis Maizītis: Gan, gan. Gan, gan. Es, mēs saskatām vairākus virzienus, kas...
Romāns Meļņiks: Ja par kādu amatpersonu parādās informācija, vienalga, vai tas ir kādā anonīmā izdevumā vai no oficiāliem avotiem, vai tas kaut kādā veidā var ietekmēt amatpersonas pielaides valsts noslēpumam? Parasti mēs dzirdam, ka pielaides tiek kaut kādos periodos, ka mainās statusi vai kad amatpersonai beidzas pilnvaras, vai kaut kad pa vidu jūs pārbaudiet?
Jānis Maizītis: Pati anonīmu publikāciju noteikti, nē, mēs paši ar savām iespējām un resursiem pārbaudām, mēs uzdodam arī... mums ir iespēja intervēt amatpersonu, uzdot jautājumus, un te ļoti daudz ko var noskaidrot.
Romāns Meļņiks: Bet jūs kaut kad termiņa vidū, kad ir pilnvaras līdz četriem gadiem, divu gadu vidū jūs varat pārtraukt?
Jānis Maizītis: Jā. Mēs varam pārtraukt, jo tas noteiktais termiņš vai gadu skaits nenozīmē, ka drošības iestādes tagad piecus gadus nepievērš nekādu uzmanību. Jebkurā brīdī var sākt ārkārtas pārbaudi un galu galā eksistē šis mehānisms, ja redzams, ka ir tiešām tāda informācija vai kritēriji, kas liecina, ka tā atļauja strādāt ar valsts noslēpumu ir jāliedz, tad tiek pieņemts lēmums par anulēšanu, tas var notikt pēc pusgada, gada, trijiem. Tur nav nekādu termiņu ierobežojumu. Kritērijs ir kāda ir šī informācija. Pārbaudīta. Un kādi ir šie fakti vai riski.
Baiba Strautmane: Vēl pagājušogad mums bija pilna informācijas telpa, viļņojās par pielaižu tematu, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, un cilvēkiem tiek skarbi darīts pāri, cilvēki solījās doties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Šobrīd tāds liels klusums valda. Vai jums ir zināms, kas tur notika? Cik cilvēktiesību tiesas mūs gaida un cik teorētiski varētu konstatēt kādus cilvēktiesību pārkāpumus. (..)
Aidis Tomsons: Man te ir vairāki jautājumi par lapu, ko mēs sākotnēji pieminējām. Par šo anonīmo lapu, ka viņi aicina jūs pievērst uzmanību šai lietai vairāk.
Jānis Maizītis: Nē, nē, es jau teicu, mēs pievēršam. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka es vismaz saskatu šajās fotogrāfijās vairākus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri tieši ir tie, kas mēģina cīnīties ar noziedzību.
Aidis Tomsons: Vai, jūsuprāt, tie, kas izplata, pretendē uz žurnālistiku, vai viņi paši neriskē šādā veidā?
Jānis Maizītis: E, fff (smaga nopūta). Nu, lai nu paši domā. Jāsaka, pārāk atklātām kārtīm.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
