Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas šefs Aigars Bors bijis vedējs par rekordlielu naudas atmazgāšanu aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa kāzās. Pats Hartmanis Latviju pametis, ar viņu saistītā ap 140 miljonu latu naudas „atmazgāšanas” lieta pieklususi, savukārt Liepājas uzņēmums Baltic Bunkering Company, kurā Bora sievai pieder 20% daļu, tiek pārdots par aptuveni četriem miljoniem dolāru.
Kā liecina informācija un arī Hartmaņa kāzu fotogrāfija, kas ir Pietiek rīcībā, SAB izlūkošanas šefs Bors ar sievu Ivetu, kura bija Hartmaņa biznesa partnere firmā Baltic Bunkering Company, bijuši vedēji Hartmaņa kāzās. Tās notikušas 2000.gada vasarā.
Tādējādi tas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakļautās Finanšu policijas (FP) par naudas atmazgāšanu novembra sākumā aizturētais Hartmanis nav bijis nejaušs augstās SAB amatpersonas paziņa. Fakts, ka Bors un viņa sieva bijuši vedēji Hartmaņa kāzās, ļauj spriest, ka SAB amatpersonas un naudas atmazgātāja saistībai bijušas ciešas draudzības saiknes. Turklāt jau senas.
Pietiek arī zināms, ka jau kopš janvāra vidus notiek sarunas par Hartmanim iepriekš piederējušās (kopš pērnā gada aprīļa īpašnieks ir Panamā reģistrētā Shipeco Inc.) Liepājas ostas uzņēmuma Baltic Bunkering Company pārdošanu.
Par šā Liepājas uzņēmuma, kas nodarbojas ar naftas produktu tranzītu, iegādi interesējoties kāda liela Kazahstānas kompānija. Darījuma starpnieks esot Šveicē reģistrētā Saicat, kas kārtojot darījuma norisi.
Baltic Bunkering Company, kurā saskaņā ar Lursoft datiem SAB izlūkošanas šefa Bora sievai Ivetai aizvien pieder 20% daļu, pārdošanas cena esot aptuveni četri miljoni dolāru. Ja darījums tiks noslēgts, tad piektdaļu šīs summas jeb 800 000 dolāru saņems Bora sieva.
Turklāt, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, FP ar Hartmaņa lietas izmeklēšanu vairs īpaši nesteidzoties. Neoficiāli izskan pat versijas, ka Hartmaņa lieta paklusām varētu tikt izbeigta un līdz prokuratūrai nemaz nenonāks. VID preses pārstāve Agnese Grīnberga gan Pietiek iepriekš apliecinājusi, ka FP turpina izmeklēšanu, taču detaļas par šo lietu izmeklēšanas interesēs nevar izpaust.
Pietiek ziņoja, ka FP par vērienīgu naudas atmazgāšanu pērn novembra sākumā uz divām diennaktīm aizturēja ar degvielas tranzītbiznesu saistīto Hartmani un vēl vairākas personas. Pēc aizturēšanas Hartmanis tika atbrīvots un Latviju pameta.
Uzņēmējs tiek turēts aizdomās par vērienīgu naudas atmazgāšanu (četros gados apgrozījis nelegālus līdzekļus 140 miljonu latu apmērā). Pēc neoficiālām ziņām, VID aplēsis, ka Hartmanis valstij nodokļos nav nomaksājis aptuveni 34 miljonus latu.
Jau pērn novembrī neilgi pēc Hartmaņa aizturēšanas atklājās, ka uzņēmējs „draudzējies” ar SAB izlūkošanas šefu Boru un ka KNAB jau 2006.gadā bija izmeklējis Bora iespējamo ļaunprātīgo dienesta stāvokļa izmantošanu. Liepājas uzņēmējam draudzīgas attiecības bijušas arī ar Latvijas un Krievijas kriminālām autoritātēm.
Par SAB amatpersonas saistību ar naudas atmazgātāju novembra vidū interesi izrādīja Saeimas Nacionālā drošības komisija (NDK), kas 17.novembrī vērsās ar iesniegumu prokuratūrā. Pērnā gada nogalē prokuratūra sniedza slepenu atbildi, kurā norādīts, ka netiks atjaunots 2006.gada vasarā sāktais un vēlāk „uz bremzēm” noliktais kriminālprocess pret Boru saistībā ar iespējamo ļaunprātīgo dienesta stāvokļa izmantošanu. Bors kā īpašs izlūkošanas speciālists tiek saudzēts un turpina darbu SAB.
Oficiāli SAB noraidījis biroja augstu amatpersonu saistību ar naudas atmazgātāju Hartmani.
SAB izlūkošanas šefs Bors nav vienīgā „ietekmīgā” amatpersona, kurš bijis labi pazīstams ar Hartmani. Jau ilgstoši pazīstama ar Liepājas naudas atmazgātāju bijusi arī eksministre, Ivara Godmaņa valdības e-lietu ministre Ina Gudele. Viņa pirms Ziemassvētkiem notikušās Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā piedalījās prezidentu pavadošajā uzņēmēju delegācijā un Maskavā atrada laiku, lai tiktos arī ar Hartmani.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
