Sabiedriskā radio žurnālisti saistībā ar Mamikinu ieminas par abortu, par "saskaņiešiem" runā kā par "prostitūtu sarakstu"
L. Lapsa21.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka likums Latvijas radio it kā noteic ļoti stingras profesionālās uzvedības un rīcības normas, šī sabiedriskā, valsts finansētā medija žurnālisti ceturtdien radio tiešraidē saistībā ar Eiropas parlamenta deputātu Andreju Mamikinu retoriski apjautājās "vai tu gadījumā labāk nebūtu bijis aborts", savukārt partijas Saskaņa sarakstu Saeimas vēlēšanām apzīmēja ar vārdiem "prostitūtu saraksts". Latvijas radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis Pietiek ceturtdien paziņoja, ka nekādus skaidrojumus viņš pašlaik sniegt nevēloties.
Atbilstoši likumam apstiprinātajā Latvijas radio Rīcības kodeksā minēta virkne stingru normu, ko it kā ievērojot sabiedriskā medija žurnālisti, kas tiek uzturēti par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
"Žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē," nosaka šī kodeksa 5.2. punkts.
"Žurnālista attieksmei pret dažādām politiskām partijām un to pārstāvjiem jābūt neitrālai un objektīvai. Žurnālists nedrīkst paust simpātijas vai antipātijas kādai no politiskajām partijām. Raidījumos, kuros tiek analizētas politiskās partijas un to darbība, jābūt pārstāvētam pietiekami plašam politiskajam spektram," nosaka kodeksa 7. punkts.
Savukārt Rīcības kodeksa 16. punktā noteikts, ka "Latvijas Radio žurnālistiem jālieto literāri bagāta, laika garam atbilstoša valoda, kuras lietojumu programmā nosaka normatīvie akti. Nav pieļaujama žargona, vulgāru un rupju izteicienu lietošana".
Taču, neraugoties uz šīm it kā stingrajām prasībām, Latvijas radio štata žurnālisti Aidis Tomsons (raidījuma vadītājs) un Eduards Liniņš ceturtdien tiešraides raidījumā Krustpunktā jutās pilnīgi brīvi no kodeksa uzliktajiem ierobežojumiem.
Saistībā ar Mamikinu, kurā viņš esot zaudējis savas ilūzijas, Liniņš izteicās: "Biju par Mamikinu mazliet labākās domās. Līdz šim man šķita, ka viņš, ka viņam pasprūk tādi impēriski skābi pirdieni reizēm Latvijas valsts virzienā. Nu, atcerēsimies skaisto jautājumu, vai šī valsts nav pārpratums un kļūda, Latvijas valsts dzimšanas dienā, pēc kura varētu atjautāt viņam pašam, vai tu gadījumā labāk nebūtu bijis aborts, ja."
Savukārt raidījuma vadītājs Tomsons saistībā ar partijas Saskaņa (iepriekš Saskaņas centra) deputātu kandidātu Saeimas vēlēšanām izteicās: "Šīsdienas tas Saskaņas saraksts, nu, kļūst par tādu tā kā… vai, nu man tādus skaļos vārdus jāsāk, lietot, prostitūtu sarakstu. Kas tikai tur nav savākušies, vai ne, šajā brīdī tajā sarakstā, lūkojoties uz tiem uzvārdiem."
Ne Tomsons, ne Liniņš pagaidām nav vēlējušies atbildēt uz Pietiek uzdoto jautājumu, vai šādi viņu izteikumi, lai par ko arī tie nebūtu izskanējuši, atbilst Latvijas radio Rīcības kodeksa normām. Savukārt Latvijas radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
"1) vai minētie izteikumi atbilst Latvijas radio rīcības kodeksa 5., 7. un 12. punkta nosacījumiem?
2) ja nē, kā Jūs rīkosieties saistībā ar minētajiem faktiem?
3) kāda ir Jūsu kā sabiedriskā medija vadītāja personiskā atbildība saistībā ar minētajiem faktiem?
4) kā tieši Jūs rīkosieties, lai apliecinātu savu personisko atbildību kā sabiedriskā medija vadītājam?"
Siksnis nevēlējās atbildēt arī uz vēl vienu Pietiek jautājumu - vai, mainoties valdošajām partijām, viņa vadītajā sabiedriskajā radio tā darbinieki, pārkāpjot Rīcības kodeksa normas, tad varēs tikpat brīvi izteikties par, piemēram, prostitūtām no Vienotības vai kādas citas opozīcijas partijas un viņš, vēloties saglabāt savu amatu, to atbalstīs.
Latvijas radio vadītājs Pietiek norādīja, ka nekavējoties viņš uz šiem jautājumiem atbildēt nevēloties, bet to darīšot "likumā noteiktajā termiņā". Viņš par sabiedriskā radio objektivitāti aicinot "spriest, vērtējot programmu saturu kopumā".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
