Sabiedriskais radio nevēlas skaidrot izplatīto manipulatīvo informāciju par „smagi cietušo” bāreņu nama audzēkni
PIETIEK13.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan Latvijas radio jaunā valdes priekšsēdētāja, kādreizējā aģentūras LETA vadītāja Una Klapkalne, gan radio ziņu dienesta korespondente Vita Anstrate atsakās plašāk skaidrot situāciju saistībā ar sabiedriskā radio publiskoto, kā izrādījies, vienpusējo un tendenciozo informāciju par Aivi Berģi – viņa paša un radio interpretācijā smagi cietušu bāreņu nama Saulstari bijušo audzēkni, par kura sodāmību un saistību ar seksuālās vardarbības kriminālprocesu sabiedriskais radio ir noklusējis.
Latvijas radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei bija uzdoti šādi jautājumi:
„Saistībā ar gatavojamu publikāciju vēlos saņemt atbildi kā no sabiedriskā radio valdes priekšsēdētājas: sakiet, lūdzu, kādā tieši veidā un ar kādām tieši metodēm Jūsu vadītā sabiedriskā radio korespondenti, veidojot sižetus raidījumu sērijai "Sistēmas bērni", pārliecinās par stāstītāju - bijušo bērnu namu audzēkņu, no kuriem lielākā daļa ir anonīmi, - sniegtās informācijas patiesīgumu un to pārbauda? Un otrs jautājums: kā tieši sabiedriskā radio darbinieki atbildīgi un profesionāli pārliecinās, ka ar viņiem netiek manipulēts un ka viņi paši nekļūst par manipulāciju līdzdalībniekiem?”
Latvijas radio ziņu dienesta korespondentei Vitai Anstratei bija uzdoti šādi jautājumi:
1) Jūs esat Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, uz kuru attiecas gan Latvijas radio Rīcības kodeksa, gan minētās organizācijas ētikas kodeksa normas. Šis kodekss noteic, ka „žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju”. Sakiet, lūdzu, kā tieši Jūs pārbaudījāt Aivja Berģa sniegto informāciju un kā pārliecinājāties par tās patiesumu, pirms to publicējāt?
2) Minētais kodekss arī noteic, ka „žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami”. Sakiet, lūdzu, kādu apsvērumu dēļ Jūs izlēmāt konkrētajā sižetā šādu daudzveidību nenodrošināt, bet tā vietā publiskot tikai un vienīgi A. Berģa stāstījumu?
3) Sakiet, lūdzu, vai pirms A. Berģa stāstījuma publiskošanas Jūs veicāt darbības, lai noskaidrotu faktus par, piemēram, A. Berģa sodāmību, viņa iespējamo procesuālo stāvokli kriminālprocesos, viņa psiholoģisko raksturojumu? Vai Jūs vērsāties, piemēram, Valsts policijā, bāriņtiesā? Ja šādas darbības veicāt, tad kādas tieši un ar kādiem rezultātiem? Ja nē, tad kādu apsvērumu dēļ ne?
Latvijas radio vadības sniegtā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„VSIA „Latvijas Radio”, atbildot uz Jūsu 2018. gada 5. marta elektroniskā pasta vēstuli (reģistra nr. 20/B2-6.1), informē, ka Latvijas Radio žurnālisti plāno un rada saturu atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, balstoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” u. c. normatīvajiem aktiem, ievērojot Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksu, kā arī vispārpieņemtās profesionālās un uzvedības normas.”
Latvijas radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„Sveiki! Domāju, ka spēsiet patstāvīgi sagatavot objektīvu publikāciju.”
Normas no Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksa (Latvijas radio ziņu dienesta korespondente Vita Anstrate ir šīs organizācijas biedre):
- Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
- Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.
- Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
