Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā nereti spēj novērtēt lietas daudz labāk nekā pat attiecīgās jomas eksperti.

Slavenākais piemērs šeit ir Čārlza Darvina brālēna un slavena Viktorijas laikmeta zinātnieka Frānsisa Goltona (Francis Galton) novērotā izprieca gadatirgos –  vērša svara noteikšana. Cilvēkiem tika lūgts noteikt, cik, viņuprāt, sver netālu redzamais vērsis. Gadatirgus apmeklētāji tika lūgti uzrakstīt vērša svaru uz lapiņas, kura vēlāk piedalījās loterijā un varēja iegūt sīkas balvas. Cilvēku minējumi, saprotams, bija visdažādākie, taču, saskaitot visās lapiņās minētos skaitļus un izdalot ar dalībnieku skaitu, izrādījās, ka ir iegūts teju pilnīgi precīzs vērša svars. Precīzāks, nekā bija prognozējis eksperts, pieredzējis buļļkopis.

Psiholoģijā kopš tiem laikiem šis eksperiments ir atkārtots daudzkārt, gan lūdzot noteikt, cik daudz konfekšu ir stikla traukā, gan ar neskaitāmiem līdzīgiem uzdevumiem. Secinājums – pūlis kopumā izdara pārsteidzoši pareizus spriedumus. Vēl vairāk, nereti pūlis ir spējīgs izdarīt gudrākus slēdzienus un labāk prognozēt nākotnes notikumus nekā gudrākais tā loceklis vai jomas eksperts atsevišķi, un labāk nekā algoritmi, kuru pamatā ir big data

Pētījumi gan rāda, ka, lai tā notiktu, ir jābūt virknei priekšnosacījumu – dalībniekiem ir jābūt pieejamai visai informācijai, grupai jābūt decentralizētai, tajā jāvalda pēc iespējas lielākai dažādībai, cilvēkiem jābūt neatkarīgiem un apstākļiem jābūt tādiem, lai izslēgtu tiekšanos pēc vienprātības. Citiem vārdiem sakot, dalībniekiem nav jāzina pārējo dalībnieku viedoklis, jo tas apzināti vai neapzināti liek viņiem koriģēt savas domas.

Vēlams arī, lai dalībniekiem būtu zināšanas par jomu, par kuru viņi izsakās, jo pūlim varbūt arī piemīt gudrība, bet zināšanas nebūt ne vienmēr. Ja šie noteikumi ir izpildījušies, tad gan, pat esot pašam gudrākajam, kādas grupas pārstāvim var sanākt palikt muļķos, ja šīs pūļa īpašības netiek ņemtas vērā.

Cits leģendārs un saistībā ar pūļa gudrību teju vienmēr minēts gadījums, kuru atstāsta arī Suroveckis savā grāmatā, ir pazudušās ASV zemūdenes Scorpion atrašana. ASV armija 1968. gadā pazaudēja sakarus ar vienu no savām zemūdenēm. Nebija nekādas informācijas, kas ar to noticis kopš pēdējās zināmās tās atrašanās vietas. Lai iegūtu idejas par to, kur zemūdeni meklēt, flotes virsnieks Džons Kravens (John Craven) pielietoja neparastu metodi. Viņš savāca visdažādāko kompetenču speciālistu komandu. Tur bija matemātiķi un glābēji, zemūdeņu inženieri un okeanogrāfi, un tā vietā, lai lūgtu viņiem, kopīgi apspriežoties, nonākt pie kāda secinājuma, Kravens lūdza viņiem katram atsevišķi izteikt savu iespējamo notikumu attīstības scenāriju, tad novērtēja šo scenāriju varbūtību ar Beiesa teorēmas (Bayes’ theorem) palīdzību.

Beiesa teorēma ir brīnišķīgs skaistas un noderīgas matemātikas gabaliņš. Vienkāršākā mācību grāmatas ilustrācija Beiesa teorēmai ir šāda. Ja narkotiku tests ar 99% precizitāti nosaka, kurš ir lietojis un kurš nav lietojis narkotikas, un ja pieņem, ka no 1000 cilvēkiem 995 nelieto narkotikas, bet 5 lieto, kāda ir varbūtība, ka, nejauši izvēloties indivīdu no šiem tūkstoš cilvēkiem, tests pareizi noteiks, vai viņš ir vai nav lietojis narkotikas? Varbūtība, ka 99% precīzais tests starp tūkstoš cilvēkiem pareizi noteiks, kurš ir vai nav lietojis narkotikas, ir tikai 33,2%. 

Patiesībā tas ir vienkārši –  piecus lietotājus tests atpazīs, bet uz 995 nelietotājiem tests kļūdīsies 1% reižu un tātad uzrādīs, ka desmit cilvēki ir lietojuši narkotikas, lai arī viņi to nebūs darījuši. Kopā no tūkstoš testētiem cilvēkiem tests tātad uzrādīs 15 lietotājus, no kuriem patiesībā lietojuši būs tikai pieci. Šo atcerieties, kad tiksiet pakļauts narkotiku vai vienalga kādam citam testam.

Lai vai kā, Kravens, meklējot zemūdeni, šādi nonāca pie vietas, kurā ar visaugstāko varbūtību atrodas zemūdene, un nogrimušais Scorpion tiešām tika atrasts 20 metrus no vietas, kur Kravens bija prognozējis, ka tas būs.  20 metru precizitāte! Okeānā!  

Pūļa gudrības aizstāvjiem netrūkst citu skaistu un spēcīgu stāstu. Piemēram, GoogleGoogle izstrādātais meklēšanas algoritms ļauj mums sekundes laikā atrast mūs interesējošus dokumentus pat tad, ja mēs tikai visai aptuveni mākam noformulēt, ko tieši meklējam. Google piedāvātie rezultāti ļoti reti liek mums vilties, un šis neticamais rezultāts katru reizi tiek panākts, pateicoties pūļa gudrībai. Sergejs Brins un Lerijs Peidžs (Lawrence “Larry” Page) to apraksta 1998. gadā rakstā “The Anatomy of a Large-Scale Hypertextual Web Search Engine”. Google interpretē saiti no lapas A uz lapu B kā lapas A balsojumu par lapu B. Piedevām Google izvērtē par lapu B balsojušo lapu nozīmīgumu un piešķir lielāku svaru tām, kas savukārt ir saņēmušas vairāk balsu no citiem. Jebkurā gadījumā visu nosaka anonīmais un milzīgais visu interneta lietotāju pūlis. Tā ir pūļa gudrība darbībā, kas nodrošina mums vienu no izcilākajiem pakalpojumiem cilvēces vēsturē. 

1986. gada 28. janvārī amerikāņu daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challanger eksplodēja nepilnu minūti pēc starta. Akciju tirgus, kā ierasts, reaģēja momentā, un, kā varētu arī sagaidīt, to kompāniju akcijas, kas kaut kā bija iesaistītas kosmosa kuģa būvniecībā, piedzīvoja ievērojamu kritienu. Starp tām bija Rockwell International, kas ražoja dzinēju, Lockheed  Corporation, kas nodrošināja palaišanas tehnoloģijas uz zemes, ārējo degvielas tvertņu ražotājs Martin Marietta – visu šo kompāniju akcijas uzreiz piedzīvoja lejupslīdi, taču līdz dienas beigām kritums ne tikai apstājās, bet cenas sāka atjaunoties.

Izņēmums bija kompānija Morton Thiokol, kuras akciju cena dienas beigās bija nokritusi par iespaidīgiem 12%. Nav nekādā veidā iespējams, ka tirgus dalībnieki jau pirmajās stundās pēc katastrofas būtu varējuši zināt, ka kosmosa kuģa avārijā ir vainīga detaļa, kuru, kā vēlāk izrādījies, ir ražojusi tieši kompānija Morton Thiokol. Nebija nekādu publisku izteikumu vai informācijas, kas saistītu katastrofu ar šo piegādātāju, to noskaidroja izmeklēšana tikai daudzus mēnešus vēlāk. Izmeklējot Morthon Thoikol akciju cenu svārstības, netika atklātas nekādas insider trading pazīmes vai kādas citas neatļautas vai aizdomīgas darbības.

Šo gadījumu pētījuši un apraksta divi amerikāņu zinātnieki Michael T. Maloney un J. Harold Mulherin. Tirgus dalībnieki bija nodemonstrējuši neizskaidrojamo pūļa gudrību bez nekādām speciālām zināšanām un spējuši identificēt atbildīgo uzņēmumu praktiski uzreiz. 

Arī bukmeikeru prognozes ļoti bieži tiek piesauktas kā pierādījums pūļa gudrībai. Gandrīz vienmēr, kad likmju licēju skaits ir pietiekami liels, ilgākā laika periodā kolektīvais likmju licēju prāts prognozē spēļu vai zirgu skriešanās sacīkšu iznākumus labāk nekā atsevišķi attiecīgā sporta eksperti tajā pat laika nogrieznī.

Likmju likšanai, tajā skaitā uz politisku notikumu iznākumiem, ir sena vēsture. Ir zināms, ka jau 1419. gadā Venēcijā tika aizliegta likmju likšana uz pāvesta vēlēšanu rezultātu, un līdzīgi aizliegumi citur Eiropā fiksēti gan piecpadsmitajā, gan sešpadsmitajā gadsimtā. Mūsdienās dažādas prognožu biržas sasniedz labus rezultātus attiecībā uz visdažādākajiem scenārijiem, sākot no tā, kā veiksies tai vai citai Holivudas filmai, beidzot ar prognozēm par nākotnes atklājumiem zinātnē. Pūļa gudrību izmanto gan lielas korporācijas, cenšoties prognozēt to vai citu notikumu attīstību, gan spēlētāji spēlē “Gribu būt miljonārs”, kad izvēlas nevis zvanu draugam, bet gan zāles palīdzību. 

Jau pieminētajā grāmatā “The Wisdom of Crowds”, analizējot gadījumus, kad sabiedrība pieņem acīmredzami negudrus un tuvredzīgus lēmums, Džeimss Suroveckis norāda, ka tie ir klasiski manipulācijas gadījumi, kad vai nu vienam harizmātiskam līderim, vai viedokļu līderu grupai izdodas panākt, lai sabiedrība seko viņiem.

Pūļa gudrības fenomenam ir daudz implikāciju, kad mēs domājam par mūsdienu sabiedrību un viedokļa veidošanos tajā. Viena no tām ir saistīta ar masu mediju lomu sabiedrībā. Ja Suroveckim ir kaut nedaudz taisnības, tad gadījumā, ja ietekmīgākie masu mediji nodrošinātu pietiekami lielu viedokļu dažādību, nevis uzspiestu savu redakcionālo viedokli un nevis censtos veidot, viņuprāt, pareizo viedokli un apkarot, viņuprāt, nepareizo, ja tie tādējādi iedrošinātu cilvēkus nevis sekot autoritātei un vairākumam, bet būt neatkarīgiem savā domāšanā, visticamāk mēs daudz biežāk piedzīvotu gudrus kolektīvus lēmumus arī politikā, vēlēšanās un referendumos.

Taču, lai tas notiktu, medijiem (sabiedriskajiem) būtu jāveicina visu to nosacījumu izpildīšanās, kas nepieciešami pūļa gudrības fenomena nostrādāšanai. Tātad jānodrošina, lai sabiedrībai ir pieejama tiešām visa informācija, tajos jāvalda pēc iespējas lielākai dažādībai, un atšķirīgie viedokļi jāiedrošina, lai cilvēki nebaidītos vai netiktu sociāli sodīti par atšķirīgu, pretēju vai netradicionālu viedokli. Tikai sekojot šiem principiem, varam cerēt, ka mediju darbības rezultātā sabiedrība kopumā pieņems gudrus lēmumus. Tikai tā mediji var sniegt kādu pienesumu sabiedrības demokrātiskai attīstībai, pretējā gadījumā tie ir tikai propagandas rīki kāda, piemēram, pašu tur strādājošo žurnālistu rokās.

Diemžēl Latvijā medijos neviens neaizstāv tādas vērtības un pat necenšas (varbūt nav spējīgi zemā intelekta un iedibināto žurnālistikas standartu dēļ) nedz panākt pilnu informētību kā pamatu lēmumu pieņemšanai (piemēram, var pasekot, kādu informāciju sniedz mediji, lai pamatotu prasību palielināt algas Latvijas Radio ziņu dienesta darbiniekiem par 30%), nedz nodrošināt un iedrošināt atšķirīgus viedokļus, nedz izvairīties no savu un savu draugu pareizo un nekļūdīgo viedokļu uzspiešanas.

Mediji līdzās politiķiem ir otrs svarīgākais pīlārs, kas nosaka sabiedrības attīstību burtiski visās jomās. Mediji veido sabiedrisko dienaskārtību, sabiedrisko domu, ietekmē vēlēšanu rezultātu, to, kādi politiķi ir pie varas, ko viņi tur dara, kādas problēmas un kā risina, ko un kā sabiedrība par to uzzina, vai šie politiķi tiek pārvēlēti, utt. Mediji tādējādi izšķirīgi ietekmē to, kādā valstī mēs dzīvojam.

Politiķi gandrīz trīsdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir mainījušies neskaitāmas reizes, lielas partijas dibinātas un pagaisušas nebūtībā, veselas politiķu paaudzes mainījušās, ko nevar teikt par lielāko daļu ietekmīgāko žurnālistu un redaktoru. Nekāda mediju kritika Latvijā nepastāv vispār, žurnālistu darbu nevērtē neviens, nekur un nekad. Iedomājieties – mediji, otrs svarīgākais sabiedrības attīstību ietekmējošais spēks, kura nozīme it katrā sabiedrības attīstības aspektā, ir vismaz tikpat liela kā politiķiem, bet to kritika un vērtēšana nepastāv vispār (Rožukalnes pašnosaukšanās par mediju kritiķi un daži tekstiņi zem šāda nosaukuma, ir drīzāk parodija un tieši atsedz visu situācijas bēdīgumu).

Es esmu pilnīgi pārliecināts – kamēr sabiedrība uzskatīs, ka šī žurnālistikas kvalitāte, ko saņemam no sabiedriskajiem medijiem, ir laba, tikmēr pat teorētiski Latvijā nav iespējamas pārmaiņas uz labo pusi nevienā sabiedrības attīstības aspektā – vai tā būtu veselības aprūpe, vai nodokļu maksāšana vai izglītības kvalitāte.

Tieši otrādi – mediji Latvijā ir tieši veicinājuši politisko debašu debilizāciju, kā rezultātā katrs nākamais parlaments ir izglītības, intelekta un kultūras ziņā vājāks par iepriekšējo, un, ņemot vērā, ka medijos nekas nemainās, tas pilnīgi noteikti tā arī turpināsies.

Sabiedriskie mediji ir gadiem ilgi ikdienā nenogurstoši strādājuši pie tā, lai pazeminātu publisko debašu kvalitāti tik zemu, ka nu jau šīm kvalitātes prasībām atbilst gan Petraviča un viss KPV LV zieds, gan JKP, un patiesībā Saeimā vairs nav tādas partijas, kurā vairākums vai tuvu tam nebūtu pilnīgi šim darbam nepiemēroti un nekompetenti cilvēki.

Nevienai partijai, nevienam politiķim nekad nav bijuši kaut tuvu pielīdzināmi resursi un iespējas ietekmēt sabiedrību un politiku, kā tas ir sabiedrisko mediju žurnālistiem. Desmitiem gadu laikā ar Latvijas televīzijas un radio daudzu desmitu miljonu resursiem var panākt ļoti daudz – kas ir panākts, mēs visi zinām. Daudzējādā ziņā izniekots laiks un nauda.

Sabiedriskie mediji ir bijuši vienīgi negatīvu pārmaiņu nesēji. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Latvijas valsts un sabiedrība nav sasniegusi neko, ar ko lepoties. Un, ja kaut ko ir, tad tas ir atsevišķu indivīdu nopelns, kas to sasnieguši par spīti valstij, nevis pateicoties tai – sabiedriskajiem medijiem par to ir vistiešākā atbildība.

Laikos, kad, piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju atlaižam no darba tikai par to, ka viņš ir “aizsēdējies”, tāpat daudzus augstākos ierēdņus rotējam ar šādiem pašiem argumentiem, es domāju, ka sabiedriskajos medijos aizsēdējušies ir kādi 80% žurnālistu un redaktoru.

Es pilnīgu piekrītu tam, ka Latvijas Radio valde ir atlaižama, un arī televīzijas valdē, protams, vajag izmaiņas – jo šie mediji ir jāvada cilvēkiem, kuri, valsts prezidenta vārdiem runājot, spētu paņemt rokās slotu un trīsdesmit gadus sakrājušos sārņus izslaucīt. Pretējā gadījumā mēs turpināsim slīdēt tikai zemāk ikvienā sabiedriskās dzīves aspektā.

* Pārpublicēts no puaro.lv. Pārpublicējam atkārtoti saistībā ar apšaubāmu personu – Anitas Braunas un Sigitas Roķes – virzīšanu sabiedrisko mediju galveno redaktoru posteņiem.

Novērtē šo rakstu:

213
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...