Šadurska ministrija joprojām nespēj uzrādīt RPIVA reorganizācijas plānu, figurē tikai īss melnrakstiņš
PIETIEK12.01.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
gaps
28.01.2017. 13:05»
no Jūrmalas
Ja RPIVA ir akadēmija, tad es esmu Romas pāvests
Galviņu saspiedis esi? Valsts finansētā...:) vajag lasīt informāciju inernetā,16% tikai budžeta vietu,ja kas,var arī bez tā nieka valsts finansējuma arī iztikt...
Skumjais
26.01.2017. 14:24Ko Šadurska kungs lieto? Draņķīgu zāli, ABchiminaca, vai varbūt sēž uz stikla?? Neizskatās adekvāts
2017
14.01.2017. 07:51vai sadurskim 2016 gada izdevas slegt visas 17 Latvijas skolas ,ka bija paredzets ?
aaaa
13.01.2017. 18:30kas notiek pie ministru kabineta? kaapeec neviens zinju portaals neko neraksta? bail ka nesavaacas varaak cilveeku?
Fakts
13.01.2017. 06:35Protams,, ka īpašumu faktors un arhaiskā milža uz māla kājām LU stutēšana. Slavenais Geižāns, Šadurska biroja vadītājs, te kalpo par pastnieku.
no Jūrmalas
12.01.2017. 21:47Ja RPIVA ir akadēmija, tad es esmu Romas pāvests.
Sen šī par valsts naudu finansētā " akadēmija" būtu jāklapēc ciet.
Kāpēc filiāle nav Jūrmalā?
pakaļsone
12.01.2017. 21:20Būtībā notiek milzīga spēle uz Saskaņas vārtiem. Tie 5 miljoni, ko iegūs pārdodot RPIVA ēku kompleksu Imantā, ir sīkums, salīdzinot ar 2 miljardiem nozagtā PVN shēmās. Un PVN shēmas ir iespējamas tikai ar Valsts iestāžu un banku atbalstu.
pakaļsone
12.01.2017. 21:11Nu ZZS rok sev kapu, atdodot reģionālās izglītības iestādes likvidēt sorosiskajai LU
Taisnība
12.01.2017. 21:02»
Karote
Nebrīnītos, ja kaismās rūpes par izglītības sakārtošanu, beigās izrādītos tikai kāda trekna zemesgabala vai būdas vērtībā, ko kādi savi ļaudis iekārojuši.Pie mums augstas idejas dēļ nenotiek praktiski nekas.Pēc laiciņa būs redzami patiesie motīvi
Diemžēl, Jums ir pilnīga taisnība! RPIVA ir ar reāliem studentiem, no kuriem vismaz 2/3 studē par savu naudu, dzīvojusi pietiekami taupīgi, lai nebūtu nevienam parādā, plus ļoti vērtīgi un renovēti īpašumi gan Cēsīs, gan Bauskā, gan Kuldīgā, iespējams, arī citur. Un tagad tas viss par velti nonāk Latvijas lielākās universitātes- parādnieces LU ķešā! Vienreiz taču LU jau eksperimentēja ar filiālēm malu malās, kas no tā iznāca? Studentiem tika likts braukt no Valkas uz Rīgu jau pirmā gada laikā, lai gan bija solītas pilna laika apmācības uz vietas filiālē! Un likvidēja ar iemeslu, ka filiālēs nav iespējams nodrošināt studiju kvalitāti, bet tagad sola saglabāt visas RPIVA filiāles, ar iemeslu, ka tagad tur strauji palielināsies studiju kvalitāte! Nu kāda var būt LU interese par tādu Madonas filiāli ar 10 studentiem un bez neviena iekārojama namīpašuma, kuru uzsist gaisā pēc tam, kad no turienes būs izdzīvots pēdējais students? Meli, meli, meli un vēlreiz meli! Bet visi sēž un blisinās kā druviešveidīgi radījumi dzen pilnīgu "purgu". Nožēlojami, ka neviens neuzdrīkstas pateikt, ka karalis ir pliks, pat studenti ne!
A.N.
12.01.2017. 19:43»
Arturs Nagliņš
Lai pierādītu pseidozinātniskumu, pašam ir jābūt kompetentam zinātniekam. Turklāt zinātniekam ar metodoloģisko domāšanu, spējot orientēties plašā problēmu lokā, bet galvenais - spējot saskatīt zinātnisko risinājumu evristiskās perspektīvas. Ministrijā tādi kadri nemēdz dirnēt. Tantuku vērtības ir jāizvērtē...
Un vēl viens moments. Vai īsts zinātnieks gribēs kalpot tādai sejai, kāda redzama teksta ilustrācijā?
Arturs Nagliņš
12.01.2017. 19:40»
Dainis
"Ministrijai ir jāpārliecina, ka tantuki neko zinātnei nevar dot
Lai pierādītu pseidozinātniskumu, pašam ir jābūt kompetentam zinātniekam. Turklāt zinātniekam ar metodoloģisko domāšanu, spējot orientēties plašā problēmu lokā, bet galvenais - spējot saskatīt zinātnisko risinājumu evristiskās perspektīvas. Ministrijā tādi kadri nemēdz dirnēt. Tantuku vērtības ir jāizvērtē, tā teikt, cilvēkam no malas. Bez visa minētā tādam cilvēkam ir jābūt profesionāli/akadēmiski maksimāli atbildīgam cilvēkam, kurš ir gatavs bezbailīgi aizstāvēt savas zinātnes intereses, zinātniskos sasniegumus. Vai ministrijai ir iespējams atrast tādu cilvēku?
Karote
12.01.2017. 19:18Nebrīnītos, ja kaismās rūpes par izglītības sakārtošanu, beigās izrādītos tikai kāda trekna zemesgabala vai būdas vērtībā, ko kādi savi ļaudis iekārojuši.Pie mums augstas idejas dēļ nenotiek praktiski nekas.Pēc laiciņa būs redzami patiesie motīvi.
Dainis
12.01.2017. 16:35»
Udo Ulbergs
Šajā lietā principā nekādi aprēķini nevar būt. Respektīvi, tiem nebūtu nekādas jēgas. Augstskolu apvienošanu šajā gadījumā var stimulēt tikai viens aprēķins - zinātniskās kapacitātes paaugstināšana. Likvidējamā augstskola ir rentabla. Tā materiālā ziņā ir stabila un spēj sevi nodrošināt. Cita lieta, ...
"Ministrijai ir jāpārliecina, ka tantuki neko zinātnei nevar dot"
Tad kāpēc līdz šim Ministrija to nespēj, pat nemaz necenšas darīt? Vai tomēr trūkst argumentu, ka tur tā zinātne slikta? Personīgi Jūs esat pārliecināts?
Zozs
12.01.2017. 16:28»
zostina
Kam tā zinātne vajadzīga bakalaura studentam? Ja programmā pasniegtu tikai Ambaiņi, studenti neko nesaprastu un rezultāts būtu absolūta nulle
Zostiņa paliek zostiņa. Bet kāpēc lai latvietis saprastu, kas ir augstākā izglītība? Zagšanai tā nav vajadzīga.
zostina
12.01.2017. 16:24»
Udo Ulbergs
Šajā lietā principā nekādi aprēķini nevar būt. Respektīvi, tiem nebūtu nekādas jēgas. Augstskolu apvienošanu šajā gadījumā var stimulēt tikai viens aprēķins - zinātniskās kapacitātes paaugstināšana. Likvidējamā augstskola ir rentabla. Tā materiālā ziņā ir stabila un spēj sevi nodrošināt. Cita lieta, ...
Kam tā zinātne vajadzīga bakalaura studentam? Ja programmā pasniegtu tikai Ambaiņi, studenti neko nesaprastu un rezultāts būtu absolūta nulle
Udo Ulbergs
12.01.2017. 16:10Šajā lietā principā nekādi aprēķini nevar būt. Respektīvi, tiem nebūtu nekādas jēgas. Augstskolu apvienošanu šajā gadījumā var stimulēt tikai viens aprēķins - zinātniskās kapacitātes paaugstināšana. Likvidējamā augstskola ir rentabla. Tā materiālā ziņā ir stabila un spēj sevi nodrošināt. Cita lieta, zinātnes līmenis, jautājums: "Ko tie tantuki var dot zinātnei?". Ministrijai ir jāpārliecina, ka tantuki neko zinātnei nevar dot. Var tikai tēlot zinātniekus un nelietīgi saskrūvēt sev lielas algas. Bet vispār abu rektoru paziņojums ziņkāri ieinteresētajai tautai liecina, ka arī LU ar zinātni nekas prātīgs nav, ja jau brāļojās ar tantukiem-pseidozinātniekiem.Tātad viss tas "projekts" ir kārtējā latviešu pelēkās inteliģences šļura. Būtībā nekas kvalitatīvi nemainīsies skolotāju sagatavošanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
