Iesaki rakstu: 
Kriminālprocesa ietvaros aizdomās par transporta kompensāciju izkrāpšanu aizdomās turētais Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Askolds Kļaviņš nebūt nav rafinētākais šīs jomas blēdis tautas pārstāvju vidū: viņa politiskais domubiedrs Guntis Kalniņš ir spējis sev vairākus simtus eiro mēnesī transporta kompensācijās „braukāšanai uz Jēkabpili” nokārtot, neraugoties uz to, ka viņam ir deklarēts īpašumā esošs dzīvoklis Rīgā.
Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, uzskatot, ka Kļaviņš, pildot deputāta pilnvaras, no 2016. gada 1. novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam.
Saskaņā ar publiskoto informāciju Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par Saeimas deputātu ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas viņam ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju, lai gan deputāta īpašumā vai valdījumā nav pat automašīnas.
Taču izrādās, ka izkrāpt transporta kompensāciju no nodokļu maksātāju līdzekļiem var arī rafinētāk, - to apliecina vēl viena Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja, Saeimas deputāta Gunta Kļaviņa piemērs.
„Iepazīstieties! Šis vīrs ir Guntis Kalniņš. 12. Saeimas deputāts, kurš dzīvo Jēkabpilī, kaut arī viņam pieder dzīvoklis Rīgā! Tik tādēļ, ka viņš savu dzīvesvietu ir deklarējis Jēkabpilī, nevis Rīgā, viņš mēnesī kompensācijās saņem vidēji 560EUR!” raksta kāds Pietiek lasītājs.
Šī informācija pilnībā atbilst patiesībai: kā rāda Kalniņa amatpersonas deklarācija par 2017. gadu, viņa īpašumā ir ne tikai zemes un ēkas nekustamais īpašums Jēkabpilī un zeme ar būvi Kūku pagastā, bet arī dzīvoklis Rīgā, kurā deputāts it kā varētu uzturēties savā likumdevēja darbalaikā.
Saeimas oficiālais skaidrojums ir – īres un transporta izdevumu kompensācija esot nepieciešama, lai nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā deputātus, kuri dzīvo Rīgā, un tos tautas kalpus, kuri ievēlēti no attālākām Latvijas vietām un ikdienā braukā lielus attālumus no mājām uz Saeimu vai darba dēļ īrē dzīvokli.
Taču deputāts Kalniņš, kā rāda publiski pieejamie dati, ir atradis veidu, kā šo sistēmu izmantot, lai papildus iedzīvotos uz nodokļu maksātāju rēķina, - neraugoties uz to, ka viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, viņš iekasē vienu no visu deputātu vidū trim vislielākajām mēneša transporta kompensācijai, lai „braukātu uz Jēkabpili”.
Pagājušajā gadā Kalniņš kopā atalgojumā Saeimā ir saņēmis gandrīz 37 tūkstošus eiro. Piemēram, pagājušā gada decembrī Kalniņš transporta izdevumu kompensācijā saņēma 549 eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
