Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nebija pienācis 2.oktobra rīts un pilsoņi vēl nebija paguvuši doties pie vēlēšanu urnām, kad Jēkaba ielas 16. nama otrajā stāvā atskanēja vārdu salikums „ārkārtas vēlēšanas”. Šajā stāvā mitinās Tautas partijas (TP) un Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas.

Ieinteresēts nu jau vienīgi Saskaņas centrs

Tobrīd TP jau juta, ka apvienības Par labu Latviju (PLL) sastāvā vēlēšanu rezultāti nebūs tik labi, kā cerēts, un var nākties otro iespēju gaidīt, sēžot opozīcijā un cerot uz Valda Dombrovska neveiksmi. Savukārt SC līderis Jānis Urbanovičs jau bija izteicis savu brīdinājumu, ka, nenotiekot politiskajām pārmaiņām, Latvijā var notikt „otra Biškeka”, proti, nemieri līdzīgi kā šovasar Kirgizstānas galvaspilsētā. To varēja uztvert kā vēstījumu labējām partijām, ka, sastādot valdību bez SC, tās riskē opozīcijā atstāt spēku, kurš varētu mobilizēt sabiedrības neapmierināto daļu.

Trešdien Urbanovičs Pietiek ārkārtas vēlēšanu iespējamību raksturoja kā „ļoti lielu”. Bet ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kura šonedēļ intervijā radio Baltkom prognozēja ārkārtas vēlēšanas sabiedrības neapmierinātības dēļ, SC saistot tikai tik daudz, ka „viņa nav mūsu ienaidniece”, atteica Urbanovičs.

SC reiz, 2007. gada vasarā Valsts prezidenta vēlēšanām jau bija izvirzījis Aivaru Endziņu, ap kuru mobilizējās arī latviskās partijas. Šajā kontekstā Sudraba, kura pati sevi norobežo no partijām, politikas kuluāros tiek ar aizdomām aplūkota kā SC slepenā kārts. Tieši SC, kas vēlēšanās ieguva vairāk nekā ceturtās daļas (26.04%) nobalsojušo atbalstu un veidos otro lielāko frakciju 10. Saeimā ar 29 deputātiem, ir pietiekama autoritāte, gan lai vērstos pie sabiedrības, gan lai cerētu, ka nākamajā Saeimā pārstāvība būtu vēl lielāka. Tieši šis arguments lielā mērā ir tas, kādēļ sarunas ar SC par sadarbību valdībā un Saeimā no Vienotības puses nav pārtrauktas.

PLL ar 7.65% atbalstu un zaudētāju reputāciju šādas autoritātes nebūs, tādēļ šīs apvienības politiķu pirms vēlēšanām paustās prognozes, ka ārkārtas vēlēšanas tai var pēc kāda laika var nest iespēju palielināt ietekmi, bija būvētas uz aprēķina, ka PLL Saeimā iegūs 12 līdz 16 vietas. No 8 vietu pozīcijas uz autoritātes atjaunošanos pusgada laikā PLL nevar cerēt. To Pietiek atzina arī no PLL ievēlētais Māris Kučinskis. Vienlaikus viņš prognozē, ka gaidāmie budžeta konsolidācijas pasākumi būs tik sāpīgi, ka var izsist sabiedrībai no kājapakšas stabilitātes sajūtu, kas zināmā mērā kaldināja Dombrovska uzvaru.

Vienā no vēlēšanu nedēļas pēdējām politisko līderu debatēm Andris Šķēle bija piegājis paspiest roku kādam oponentam no Vienotības, pasakot zīmīgu frāzi: „Šoreiz jūs vēlēšanas paņemsiet, bet nākamreiz mēs jums atņemsim visu.” Politikas figūra, kam šie vārdi tika veltīti, jau vēlēšanu naktī ar Pietiek dalījās pārdomās, ka „šobrīd viņiem [PLL] ārkārtas vēlēšanas vēl neder, viņiem vispirms ir jāsagrauj mūsu reputācija”. Tas, kas varētu sagraut Dombrovska reputāciju, varētu būt situācija, kad premjeram varētu pārmest otrreizējus melus. Pirmie bija par pensiju nesamazināšanu pirms pašvaldību vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

Zatlerā neesot Saeimas atlaišanas gēna

Satversmē iestrādātie grozījumi par tautas tiesībām iniciēt Saeimas atlaišanu stāsies spēkā tikai gadu pēc 10. Saeimas sanākšanas. Tādēļ tie politiskie spēki, kuri savas cerības uz politiskās ietekmes palielināšanos saista ar ārkārtas vēlēšanām, līdz tam laikam var cerēt vienīgi uz Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu par Saeimas atlaišanu. Šai sakarā no kāda politiķa Pietiek dzirdēja tēzi, ka Zatlerā, kurš reiz jau bija ļoti tuvu šī lēmuma pieņemšanai, ir nerealizēts Saeimas atlaišanas gēns un noteiktos apstākļos un attiecīgā sabiedrības noskaņojumā tas var tikt realizēts.

Tomēr Pietiek ir zināms - atsevišķās neformālās sarunās Zatlers ieminējies, ka noturēšanās pret spiedienu atlaist Saeimu, kāds bija lietussargu revolūcijas laikā, ir bijis pareizs lēmums. Kā viens no argumentiem, kas atturēja no šī soļa, tobrīd neoficiāli tika minēts tas, ka partijām nav jauna piedāvājuma, nākamās Saeimas sastāvs būtiski neatšķirtos un sabiedrībai, kura pieprasīja pārmaiņas, nestu tikai vilšanos. Ja 9. Saeima būtu pirms laika atlaista, 10. Saeimas sastāvs būtu ļoti atšķirīgs no tā, kādu Latvija ieguva 2. oktobrī. Jāatgādina, ka 2009. gada janvārī Tautas partija pati iniciēja diskusiju par Saeimas pašatlaišanos. Ja tas tobrīd būtu noticis, TP pārstāvība jaunajā Saeimā būtu plašāka.

Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība saistīta ne tikai ar sabiedrības noskaņojumu un to ietekmējošiem faktoriem. Pietiek ir zināms, ka, paturot prātā ļaunākos scenārijus, atbildīgās amatpersonas teorētiski ir lēsušas termiņus, kādos tas būtu iespējams, un tie rāda, ka ārkārtas vēlēšanas ir maz iespējamas. Problēma ir Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmā prezidentūras termiņa beigas nākamā gada jūlija sākumā, kas visticamāk pārklātos ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Vēlākais, kad var atlaist Saeimu, – šis decembris

Termiņi, kas saistīti ar Saeimas atlaišanas procedūras iedarbināšanu, tautas nobalsošanas un ārkārtas vēlēšanu organizēšanu un jaunās Saeimas iespējamo sanākšanas laiku, rāda, ka pēdējais laiks, kad šāds lēmums varētu tikt pieņemts, ir šā gada decembris. Bet nākamo divu mēnešu laikā, pat neskatoties uz gaidāmajām debatēm par budžetu, netiek prognozēti tādi satricinājumi, kas attaisnotu šādu prezidenta soli. Pat tādā gadījumā, ja lēmums līdz decembrim tiktu pieņemts, ievērojot visas procedūras un atvēlot tam minimālo laika rezervi, jaunā Saeima varētu sanākt īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām 2011. gada jūnijā vai jūlijā.

Ja, Saeimas atlaišanas procedūru iedarbinot vēlāk nekā šā gada decembrī, iestātos risks, ka atlaistajai Saeimai jābalso par Valsts prezidentu, kurš Zatlera gadījumā nupat būtu saņēmis netiešu tautas uzticības mandātu, vai par jaunu prezidentu, kuram šāds mandāts būtu jāiegūst faktiski jau neleģitīma parlamenta balsojumā. „Šādā gadījumā mēs riskētu ne tikai ar konstitucionālu, bet arī morālu krīzi,” prognozēja kāds Pietiek avots. Iespēja, ka tauta referendumā neatbalstītu Saeimas atlaišanu, tiek vērtēta kā ļoti maza, jo bez attiecīga sabiedrības noskaņojuma prezidents šādu soli nespertu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...