Saeimas deputāts Dzintars Zaķis īstenojis nodokļu apiešanas shēmu, valsts „atbrīvota” no 8800 eiro
L. Lapsa05.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis, kurš bieži izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību valstī, pats, iegādājoties automašīnu Volvo XC60, iesaistījies „legālas nodokļu apiešanas” shēmā, kuras rezultātā valsts kase nav saņēmusi aptuveni deviņus tūkstošus eiro. Dokumenti, ko Pietiek otrdien iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un nosūtīja arī Valsts ieņēmumu dienestam, norāda ne tikai uz šo nodokļu shēmu, bet arī uz Zaķa, iespējams, nedeklarētiem ienākumiem, kas atgādina viņa partijas biedra Arta Kampara „naudas tumbočku”.
Kā rāda dokumenti, pagājušā gada beigās, vēloties iegādāties automašīnu Volvo XC60, Zaķis vērsies dīlerfirmā SIA Mūsa Motors Rīga. Saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu un Zaķim izteikto piedāvājumu viņa kārotais Volvo XC60 maksātu 48 924 eiro (40 100 eiro un 8824 eiro pievienotās vērtības nodoklis, ko saņemtu valsts).
Deklarētie uzkrājumi deputātam būtu ļāvuši šo automašīnu iegādāties kā fiziskai personai, bet tad viņam nāktos samaksāt valstij arī 8824 eiro lielo pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Saeimas deputāts nolēmis, ka būs izdevīgāk, ja auto pirks nevis viņš, bet viņam piederošā SIA Datoru centrs.
Kā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoft datu bāzē, SIA Datoru centrs pašai šādas naudas nav bijis. Taču nepieciešamo naudu firmai nodrošinājis pats Zaķis: kā rāda amatpersonas deklarācija un uzņēmuma gada pārskats, viņš 2011. gadā savai firmai aizdevis ievērojamu summu – Ls 34 571. To apliecina arī pats Zaķis.
Šī deputāta nauda, aizskaitīta uz firmu, tikusi izmantota, lai SIA Datoru centrs iegādātos deputāta kāroto Volvo XC60, atbrīvojot viņu no nepieciešamības personiski nomaksāt PVN. Taču, ja SIA Datoru centrs iegādātos Volvo „pa taisno” no SIA Mūsa Motors Rīga, tai vienalga nāktos Latvijas valstij samaksāt PVN, un to atgūt varētu, visticamākais, tikai pēc gada.
Kā rāda tālākā notikumu gaita, Zaķis acīmredzot nav vēlējies ne tikai nomaksāt savai valstij PVN, bet pat to uz laiku „aizdot”. Tāpēc viņš, kā liecina Pietiek rīcībā esošie fakti, ir uzklausījis SIA Mūsa Motors Rīga darbinieka Toma Rubuļa ierosinājumu par „likumīgo nodokļu apiešanas shēmu” – vai arī pats nācis ar šādu ierosinājumu.
Tā būtība – deputāta kāroto automašīnu Mūsa Motors Rīga par 40 100 eiro pārdod kādai Lietuvas firmai, bet tā tālāk – deputāta firmai. Lietuvas firmai par šo pakalpojumu jāmaksā 1000 eiro, toties Dzintara Zaķa firma atbrīvojas no nepieciešamības vispār – kaut arī tikai uz laiku – maksāt PVN par deputāta kāroto automašīnu.
„Tā ir ļoti vienkārša un klasiska shēma. Mašīnu it kā pārdod Lietuvas firmai, un tas skaitās eksports uz ES valstīm, par kuru PVN nav jāmaksā. Tad mašīnu uz vienu dienu reģistrē Lietuvā un atkal pārdod uz Latviju, un tas atkal ir eksports, par kuru PVN nav jāmaksā. Teorētiski firmām jau nebūtu nekāda interese šādi ņemties, bet VID PVN atmaksā tikai pēc gada, un, ja naudas uzreiz nav un negribas gaidīt PVN, tad var taisīt šādu shēmu, kur uzreiz PVN nav jāmaksā,” šo shēmu Pietiek izskaidro kāds nodokļu eksperts.
Pēc automašīnas iegādes, kā rāda dokumenti, Dzintars Zaķis pats ar savu firmu noslēdzis vienošanos, ar kuru tā viņam nodod šo Volvo XC60 lietošanā uz Saeimas deputāta pilnvaru laiku. Savukārt šā gada 13. aprīlī Dzintara Zaķa firma Datoru centrs jauno Volvo viņam pašam ieķīlājusi par Ls 27 971.
Mūsa Motors Rīga darbinieks Toms Rubulis tagad, izdzirdējis jautājumus, samulst, sākumā visu noliedz, bet tad attopas un no komentāriem atsakās (Pietiek rīcībā ir sarunas audioieraksts). Nekādus komentārus nevēlas sniegt ne uzņēmuma vadītājs Vitauts Tučkus, ne otrs līdzīpašnieks Oļegs Lūkins.
Pirmdien Zaķim tika uzdota virkne jautājumu par viņa „likumīgo nodokļu shēmu”:
1) no kādas juridiskās personas un par kādu summu Jums piederošā SIA Datoru centrs šā gada sākumā iegādājās automašīnu Volvo XC60?
2) kādu summu PVN Jums piederošā SIA Datoru centrs samaksāja saistībā ar šo darījumu?
3) iespējami detalizēti atstāstiet savu personisko komunikāciju ar uzņēmuma Mūsa Motors darbinieku Tomu Rubuli saistībā ar šīs automašīnas iegādi.
4) vai iniciatīva par automašīnas iegādi uz juridiskās personas vārda, izmantojot Lietuvas juridisko personu kā starpnieku, nāca no Jums vai Rubuļa kunga, vai kādas trešās personas?
5) kāda summa tika samaksāta Lietuvas juridiskajai personai par līdzdalību šajā darījumā?
6) vai esat aprēķinājis, kādu summu Latvijas valsts zaudēja nesaņemto nodokļu veidā?
7) kādu iemeslu dēļ Jūs savam uzņēmumam SIA Datoru centrs 2011. gadā aizdevāt Ls 34 571?
8) kad tieši (mēnesis, ja iespējams, datums) Jūs veicāt šo aizdevumu?
9) kādiem mērķiem šis aizdevums tika izlietots?
Viss, ko atbildēja Zaķis, bija: „Fakts, ka esmu aizdevis līdzekļus man piederošam uzņēmumam, atbilst patiesībai. Šādi esmu rīkojies, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību uzņēmumam galvenokārt gada nogalē, kad mazumtirdzniecībā pieaug apgrozījums. Darījis to esmu savu bezskaidras naudas uzkrājumu ietvaros, bez papildus sadārdzinājuma uzņēmumam. Līdzekļi tika ieskaitīti kopējā uzņēmuma kontā un izlietoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai.”
Pirms Zaķa pazīstamākais „likumīgo nodokļu apiešanas shēmu” īstenotājs ir bijis viņa partijas biedrs, bijušais tieslietu ministrs, pēdējās Saeimas vēlēšanās caurkritušais, nule par valsts kapitālsabiedrības Pasažieru vilciens politisko vienošanos rezultātā ieceltais Aigars Štokenbergs.
Plašāk ar tautas kalpa iekāroto auto iespējams iepazīties šeit:
http://www.volvo.lv/lv/content/volvomodels/xc60/about/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
