Saeimas priekšsēdētāju apdraudot ne tikai kaimiņu auto, bet arī "Sky&More" pārdevējas
PIETIEK21.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu reāli apdraudot ne tikai kaimiņu automašīnas pie viņas vīra mājas, bet arī tirdzniecības centru pārdevējas, tāpēc viņas trešdienas vakara ierašanās uz iepirkšanos tirdzniecības centrā Sky&More ne tikai dienesta automašīnā, bet arī apsardzes džipa un vairāku apsargu pavadībā, esot pamatota. Tas izriet no Drošības policijas skaidrojuma, savukārt pati Āboltiņa par savu privilēģiju izmantošanu joprojām klusē.
Pietiek jau informēja, ka Drošības policija nokārtojusi Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no kaitinošajām automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā iepriekš varēja izvietot Ieroču ielas malā. Šīs ielas 8. namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš, un tajā ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Taču izrādās, ka Āboltiņu apdraud ne tikai uz stāvēšanu novietotas kaimiņu automašīnas vien. Pietiek saņēmis kāda lasītāja stāstījumu par to, kā šotrešdien ap astoņiem vakarā Āboltiņa uz iepirkšanos tirdzniecības centrā Sky&More Duntes ielā ieradusies ne tikai ar vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērto dienesta automašīnu (valsts numurs AA6622) "ar džipa apsardzi pilnā ekipējumā - tātad divi apsargi un šoferis, kā arī dienesta mersedesa šoferis - tātad četri cilvēki, lai kundze varētu iepirkties".
Saeimas iekšējos noteikumos par kārtību, kādā Saeimas Prezidija locekļi izmanto Saeimas autobāzes autotransportu, noteikts, ka par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, tas ir - gadījumos, kad:
- attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
- amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
- tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
- amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.
Tieši uz nepieciešamību garantēt augstās amatpersonas drošību no novietotām automašīnām, saniknotiem pārdevējiem utml. tad arī atsaucas Drošības policija. Saskaņā ar tās skaidrojumu Āboltiņas paaugstinātās apsargāšanas pamatā esot "apdraudējuma analīzes rezultāti", kuri gan esot klasificēta informācija, - tie tad arī liekot "veikt drošības pasākumus pilnā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam"
Šis pilnais apjoms esot "valsts amatpersonas fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana (drošības eskorts), darbavietas, dzīvesvietas, pagaidu uzturēšanās vietas Latvijas Republikā apsardze un informācijas nesankcionētas ieguves novēršana. Apsardze tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā".
Drošības policija gan nespēja paskaidrot, kā Āboltiņas "dzīvesvietas apsardzē un informācijas nesankcionētas ieguves novēršanā" ietilpst kaimiņu automašīnu aizvākšana no Āboltiņu ģimenes mājas tuvuma.
Kā Pietiek jau informējis, avoti drošības struktūrās ir informējuši, ka šajā gadījumā Drošības policija pieprasījumu uzstādīt apstāšanās aizlieguma ceļazīmi izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
Tikmēr Āboltiņa vēl joprojām nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem:
1) vai Jūs pieprasījāt noteikt automašīnu apstāšanās aizliegumu savas dzīvesvietas Ieroču ielā 8 tuvumā?
2) ja jā, kādā formā, kam, kad Jūs to pieprasījāt? Kādu iemeslu dēļ Jūs to pieprasījāt?
3) ja pati to nepieprasījāt, vai šī aizlieguma noteikšana notika ar Jūsu ziņu?
4) ja nē, kāpēc, pamanot aizliedzošās ceļazīmes, neprotestējāt pret to uzstādīšanu?
5) vai uzskatāt, ka Jūsu amatu ieņemošai personai pienākas šāda "drošības līdzekļa" noteikšana?
6) vai nejūtaties neērti savu kaimiņu priekšā, liedzot viņiem automašīnu novietošanas iespēju?
7) kādu iemeslu dēļ vakar, 20. februārī iepirkties uz tirdzniecības centru Sky&More devāties ar dienesta automašīnu, turklāt apsardzes automašīnas pavadībā?
8) Vai esat aprēķinājusi, cik šis iepirkšanās brauciens izmaksāja nodokļu maksātājiem?
9) Vai pēdējās dienās esat izjutusi kādu apdraudējumu no pārdevējām?
Kā zināms, savulaik Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram arī patika pilnā apmērā izmantot amata nodrošinātās apsardzes un pārvietošanās iespējas, apgalvoja, ka viņam tās nemaz neesot vajadzīgas, taču tāda esot kārtība. Taču viņa pēctecis šajā amatā Andris Bērziņš parādīja, ka Valsts prezidentam no šīm privilēģijām ir vienkārši atteikties, ja vien ir vēlēšanās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
