Saeimas spīkera amatu vēlētos gan Āboltiņa, gan Kristovskis

Par Saeimas spīkeru parlaments balso aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm, kas var nest pārsteigumus. Neoficiālos izteikumos Vienotības politiķos ir bažas, ka Aivars Lembergs, kura ietekme jau iepriekš ne vienreiz vien ir saskatīta aiz atsevišķiem aizklātajiem balsojumiem, varētu pacensties nodrošināt, lai Kristovskis netiktu ievēlēts. „Tas būtu trieciens premjeram, tādēļ mēs nevaram atļauties tā riskēt,” Pietiek skaidroja kāds Vienotības politiķis. Lembergs iepriekš publiskos izteikumos Kristovski ir saistījis ar aizdomām par sava oponenta Ventspils tranzītbiznesa karā Olafa Berķa interešu pārstāvību. Šī iemesla dēļ Lembergs jau iepriekš Kristovskim ir šķērsojis ceļu vēlmē gan ieņemt satiksmes ministra amatu, gan vadīt Tieslietu ministriju.

Lai iegūtu Saeimas spīkera amatu, par to var nākties maksāt ar ietekmi valdībā ne tikai attiecībā pret citām partijām, bet arī Vienotības iekšienē, kur lielāku mandātu skaitu nekā JL ir ieguvusi PS. „Āboltiņa dabūs šo burkānu,” par politiķes izredzēm kļūt par Saeimas spīkeri neoficiālā sarunā Pietiek teica kāds Vienotības pārstāvis ne no JL, liekot manīt, ka arī PS par to paprasīs augstu cenu. Tāpat, atsakoties no Saeimas spīkera amata, ko iepriekš ieņēma Gundars Daudze, savu ietekmi jaunajā valdībā cer vairot ZZS, kura vēlas gan ietekmēt tieslietu ministra izvēli, gan beidzot ieņemt kādu saimniecisko amatu – vadīt Ekonomikas vai Satiksmes ministriju.

Kā reālistiskāks variants tiek minēta iespēja, ka Kristovskis kļūs par ārlietu ministru, - par šo posteni politiķim arī ir interese. Kristovskis neoficiāli minēts arī saistībā ar ekonomikas ministra amatu, un viņš Pietiek nenoliedza, ka Ekonomikas ministrija ir PS interešu lokā.

Nākamās valdības veidotāji paļaujas, ka Rīgas pilij, ar ko tradicionāli tiek saskaņotas ārlietu ministra un aizsardzības ministra kandidatūras, pret Kristovski iebildumu nebūs. Par ārlietu ministra amatu cīnās cits Vienotības politiķis Artis Pabriks, kurš reiz jau bija ārlietu ministrs Aigara Kalvīša (Tautas partiju) valdības laikā, bet tad pameta Tautas partiju (TP) un kopā ar no TP izslēgto Aigaru Štokenbergu izveidoja vienu no pašreizējām Vienotības partijām – Sabiedrību citai politikai (SCP). Vēlēšanu rezultāti parādīja, ka Pabriks ir ārkārtīgi populārs. Viņš startēja kā 2. numurs Vidzemes sarakstā, un iepretim viņa vārdam 30 182 vēlētāji pievilkuši plusiņus, kas ir otrais augstākais rādītājs aiz premjera Valda Dombrovska.

Vienotības iekšienē kā vēl viens kandidāts ārlietu ministra amatam minēts bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, bet viņa trūkums ir krievu valodas nezināšana, kas apgrūtinātu dialogu ne tikai ar Maskavu, bet arī ar Centrālāzijas valstīm, kas svarīgi kontekstā ar NATO kravu tranzītu no Latvijas uz Afganistānu.

Iepriekš pavīdēja versija, ka Āboltiņa kā politisko kompromisu meistare galējas nepieciešamības gadījumā varētu ieņemt kādu amatu valdībā, konkrēti – kļūt par tieslietu ministri, ja citādi nebūtu iespējams rast kompromisu starp Aivara Lemberga ietekmē esošo ZZS un Vienotību par abām pusēm pieņemamu kandidātu.

Novērtē šo rakstu: