Iesaki rakstu: 
Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība paver iespēju vienam un tam pašam cilvēkam netraucēti nobalsot vairākas reizes: ja viņš pēc pases pazaudēšanas un jaunas saņemšanas ir atradis arī veco, tad viņam ir iespēja nobalsot ar katru no šīm pasēm. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nenoliedz, ka šis ir reāls Saeimas vēlēšanu sistēmas trūkums, kuru būtu nepieciešams novērst, ieviešot vēlētāju reģistru, jo pašreiz CVK rīcībā neesot iespēju pārliecināties, vai persona jau nav nobalsojusi ar citu pasi.
Uz vēlēšanu likuma „caurumu” uzmanību vērš kāds Pietiek lasītājs, kurš izrēķinājis, ka pietiktu ar 60 tūkstošiem eiro, lai sev simtprocentīgi garantētu pašvaldības deputāta vietu. „Pase ir derīga desmit gadus. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski var katru mēnesi iet izņemt jaunu pasi, sakot, ka vecā pazudusi. Pase maksā kādus 20 eiro. Respektīvi viena balss vēlēšanās maksā 20 eiro. Desmit gadus mērķtiecīgi zaudējot pases un izņemot jaunas, mēs varam 10 gados savākt veselu maisu ar tām. To var darīt arī visi radi un draugi,” kalkulē lasītājs, kurš ir izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī neviens nepārbauda, vai cilvēks ar savu personas kodu jau nav kaut kur nobalsojis.
Izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī tikai pārbauda pases derīguma termiņu, viņš rakstījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura apstiprinājusi, ka komisijai neesot tādu resursu, lai datorā ievadītu visus personu kodus. „Katram tirdzniecības aģentam ir maza planšetīte, kurā var redzēt preču atlikumu noliktavā reālajā laikā, bet valstij nav resursu, lai katra vēlētāja personas kodu ievadītu, manuprāt, pavisam vienkārši uzprogrammējamā datubāzītē. Manuprāt absurds,” uzsver lasītājs.
Pēc viņa domām, būtu vērts pārbaudīt, vai vēlētājs ar vienu un to pašu personas kodu nefigurē vairākas balsošanas reizes. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka šāds vēlēšanu likuma „caurums” paver iespēju ar krāpniecisku shēmu diezgan vienkārši tikt ievēlētam pašvaldībā, kur nepieciešams mazāks balsu skaits.
CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa gan vērš uzmanību, ka sistēma, kad vēlētājam tiek iespiests pasē zīmogs un nav uzskaites par to, vai konkrētā persona nav balsojusi vairākas reizes ar dažādām pasēm, pastāv tikai Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāju reģistrs un katrs vēlētājs ir piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim, kur arī konkrēti sarakstā atzīmē katras personas piedalīšanos vēlēšanās.
Taču CVK nenoliedz, ka Saeimas vēlēšanās tiešām pastāv iespēja nobalsot arī ar pasi, kura it kā ir pazaudēta un teorētiski nav derīga. CVK rīcībā nav tādu resursu, lai ziņas par katru vēlētāju ar personas kodu ievadītu datu bāzē, kurā varētu pārliecināties par balsojuma unikalitāti. Vienīgā iespēja to novērst esot vēlētāju reģistra ieviešana, taču pret to nobalsojuši Saeimas deputāti.
Pēc Bērziņas sniegtās informācijas, Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā izdara atzīmi pasē par piedalīšanos parlamenta vēlēšanās. Visās citās valstīs pastāv vēlētāju reģistrs. Šādu kārtību vajadzētu ieviest arī pie mums, un CVK tam jau esot bijusi gatava, kad parādījās personas identifikācijas kartes, kuru dēļ šajās Saeimas vēlēšanās tika izveidota sistēma ar vēlētāju apliecībām tiem pilsoņiem, kuri nav izņēmuši pasi, bet tikai identifikācijas karti. Tomēr pērnajā vasarā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu par vēlētāju reģistru un vēlētāju piesaisti konkrētam balsošanas iecirknim Saeimas vēlēšanās.
Šo likumprojektu atbalstīja tikai 18 deputāti - Solvita Āboltiņa (Vienotība), Viktors Valainis un Reformu partijas pārstāvji, bet pret bija 56 citi Vienotības, kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saskaņas centra, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kā arī deputāts Dāvis Stalts. Savukārt balsojumā atturējās Jānis Junkurs, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks, un vēl 13 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
