Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākta pārbaude saistībā ar Pietiek publiskoto informāciju par Latvijas Krājbankas administratora – SIA KPMG Baltics rīcību, noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem, domājams, nodarīti zaudējumi 42 miljonu latu apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Pietiek informēja pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, pārvaldē – parasti dēvētā vienkārši par Ekonomikas policiju – jau pirms Pietiek publikācijām, 8. novembrī par šo lietu uzsākta resoriskā pārbaude. Pietiek publikācija pievienota šīs resoriskās pārbaudes materiāliem.

Kā izriet no Pietiek publiskotajiem dokumentiem, šā gada 27.augustā Krājbanka, likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma - SIA Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana, par ko Pietiek jau informējis, ir notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī AirBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Vēl ņemot vērā, ka BAS saistības pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprēķinot procentus un līgumsodus), faktiski Atlantijas biroji ieguvuši tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankai bija tiesības pieprasīt no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo BAS bija uzticams kreditors AirBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildina Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas BAS vairs nekas nepieder, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa - 20 miljoni latu.

Turklāt pēc BAS aktīvu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums ir tiesīgs noslēgt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistību termiņu pagarināšanu vai atbrīvošanu no procentiem un līgumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, var vēl turpināties.

Interesanti, ka līdz ar šiem darījumiem KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš (attēlā - foto no diena.lv) cita starpā panācis arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam.

Turklāt šāda līguma noslēgšana vēl vairāk pasliktina Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgūtās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā būs daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktīvus, kā arī citus aktīvus, samaksu par tiem iegūtu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.

Auditoruzņēmumu KPMG Baltics par Krājbankas administratoru virzīja nu jau bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība, taču tagad komisija nevēlas uzņemties jebkādu atbildību par sava virzītā kandidāta rīcību, - FKTK oficiālā atbilde ir, ka „FKTK atbildība ir atrunāta Kredītiestāžu likumā. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, par kuras esamību pārliecinās FKTK”.

FKTK nenoliedz klajā nākušo faktu un dokumentu autentiskumu, taču apgalvo – Pietiek publikācijās, kurās tie atspoguļoti, runa esot „par izvirzītiem pieņēmumiem, kurus atturēsimies komentēt. Par šiem jautājumiem tiesībsargājošās institūcijas savas kompetences ietvaros veic izmeklēšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tirgus dalībniekus uzraudzību savas kompetences ietvaros, ko regulē normatīvie akti”.

Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis septembrī uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstītās darbības esot veiktas, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.

Novērtē šo rakstu:

21
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...