Sākts kriminālprocess par Jūrmalas policijas priekšnieka un padoto rīcību
PIETIEK26.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Iekšējās drošības birojā (IDB), kura funkcijas tagad pārņēmusi līdzīga nosaukuma Iekšlietu ministrijas iestāde, ir sākts kriminālprocess saistībā ar Pietiekaprakstīto Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa priekšnieka Aleksandra Meļņa (attēlā) un viņa padoto rīcību, šovasar "risinot" kādas ģimenes nesaskaņas un uz divām diennaktīm aizturot sievieti - vienu no konflikta centrālajām personām - par "nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu".
Pēc trešdienas, kad visa Latvijas iekšlietu sistēmas vadība lielā vienprātībā klusēja par Jūrmalas iecirkņa priekšnieka rīcību, radot aizdomas par dienesta stāvokļa izmantošanu personisku attiecību vārdā, un tikai iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pārstāve atzina, ka ministrs "ir informēts", ceturtdien IDB amatpersona, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu un amatu, Pietiek apliecināja, ka "pēc personas iesnieguma Iekšējā drošības birojā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XXIV nodaļas par iespējamu prettiesisku Valsts policijas amatpersonu rīcību, veicot aizturēšanu".
Arī Valsts policija pēc trešdienas klusēšanas ceturtdien atzina, ka kriminālprocess ir sākts, taču "par faktu, nevis pret konkrētu personu" un, ņemot vērā to, ka pašlaik nevienai Jūrmalas iecirkņa amatpersonai nav noteikts aizdomās turētā vai personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss, nav pamats nevienu amatpersonu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas".
Par to, cik ieinteresēta noskaidrot patiesību ir iekšlietu sistēmas vadība, liecina fakts, ka Pietiek aprakstītie notikumi ir notikuši 30. jūnijā, taču kriminālprocess ir sākts tikai septembrī un neviena persona vēl nav nonākusi aizdomās turētā statusā.
Tikmēr pilnīgi citā tempā ir virzījies kriminālprocess, kuru pret ģimenes nesaskaņās iesaistīto sievu par mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu sākusi Meļņa vadītā Jūrmalas policija, - Valsts policija atzīst, ka šis process ir izmeklēts izcilā ātrumā un tas jau ir nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai ar lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu. Prokuratūrai lēmums jāpieņem līdz 30. novembrim.
Pietiek otrdien publiskoja kādas sievietes iesniegumu par diezgan ikdienišķām ģimenes nesaskaņām, kuras īpatnas bija padarījuši vairāki fakti. Uz to risināšanu bija ieradušies ne tikai ierindas policisti, bet arī Jūrmalas policijas vadītājs, kura rīcība iesniegumā bija aprakstīta šādi:
"Istabā ienāca vīrs un skaļā balsī teica, lai nāku atkal parunāties. Lai nepamodinātu jaunāko meitu, es, protams, izgāju no istabas. Pa kāpnēm pretī nāca kāds vīrietis privātā apģērbā ar izteiktu smaidu sejā, un vizuāli šī vīrieša uzvedība liecināja, ka viņš ir lietojis alkoholu, kā arī pienākot tuvāk sajutu alkohola smaku.
Šis cilvēks stādījās priekšā kā Jūrmalas policijas iecirkņa priekšnieks Melnis, smīnot un ņirgājoties paziņoja, ka mani no šejienes izvedīs roku dzelžos, ja tūlīt neaiziešu. Atbildēju, ka esmu savās mājās, ir jau vēls, un gāju atpakaļ gulēt.
Vīrs ar Jūrmalas iecirkņa priekšnieku Aleksandru Melni sekoja man guļamistabā, ignorējot to, ka istabā gulēja bērns, viņš turpināja stāstīt, kā viņi varētu ar mani izrīkoties, ka “uztaisīs man lietu” un atņems bērnus. Viņš nepārtraukti izteica man draudus, mēģināja iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt. Biju pārsteigta, ka policijas iecirkņa priekšnieks var atļauties šādi rīkoties.
Kad sarunas nenotika mana vīra un Jūrmalas iecirkņa priekšnieka vēlamajā virzienā, viņi izgāja no istabas. Pēc vēl 5 minūtēm izģērbos un gāju gulēt, ap 23.35 dzirdēju soļus uz kāpnēm, un iedegās gaisma guļamistabā. Istabā ienāca daudzi cilvēki, un no tiem viena sieviete, bļaujot uz mani, rādīja apliecību, kuru pat nepaguvu apskatīt, sagrāba mani un vilka no gultas ārā.
To visu filmēja ar mobilajiem telefoniem policijas darbinieks formā un mans vīrs. Es lūdzu, lai pārtrauc šādi rīkoties un uzvedas klusāk, bet viņi bija tik daudz aptuveni pieci cilvēki, mani vilka no gultas, izgrieza rokas, grūstīja, stumdīja, man mugurā bija tikai apakšveļa un jūtos pazemota, jo to visu filmēja un izsmēja mani, vēl policijas darbinieki smejoties izsaucās: „Uhuuu, voou”. Es mēģināju zvanīt 112 un teicu, lai sūta uz šo adresi Rīgas policiju, bet man telefonu rāva no rokām un lauza pirkstus, līdz vīrs to izrāva man no rokām.
Policijas Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis kopā ar pārējiem agresīvā veidā un bļaujot uzlika man uz rokām roku dzelžus, paziņoja, ka uzskata, ka esmu ielauzusies pati savās mājās, un kā pamatojumu tam viņš vicināja man gar seju laulības līgumu, kurā par dzīvesvietas lietošanas tiesībām nekas nav noteikts."
Pēc šiem notikumiem sieviete vēl tikusi uz divām diennaktīm aizturēta, un pret viņu Jūrmalas policijas iecirknī sākts kriminālprocess par "nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu".
Savukārt viņas vīrs, kurš sākotnēji elektroniskā pasta vēstulē pieprasīja "izņemt" publikāciju, Pietiek ir atrakstījis garāku vēstījumu, kurā izklāsta savas domas par žurnālistikas principiem un mērķiem. Faktus par notikušo un savu skatījumu uz to vīrs gan nav vēlējies paust.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
