Sākts kriminālprocess par „Liepājas metalurga” amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību
PIETIEK23.01.2013.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.
Kā noskaidrojis Pietiek, kriminālprocess sākts jau pagājušā gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.
Pietiek zināms, ka Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem, - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus Liepājas metalurgs savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.
Tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20-30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.
Nekādu plašāku informāciju par kriminālprocesa izmeklēšanas gaitu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nesniedz, un par šo jautājumu klusē arī Liepājas metalurgs, kas šajās dienās paziņoja par to, ka sakarā ar bankrota draudiem uz laiku pārtraukšot maksāt daļu no elektrības cenas.
Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.
Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Leons Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, - Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.
2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše.
Seko mums 
Kamēr daļā Latvijas pašvaldību jau noslēgti koalīcijas sadarbības līgumi, Brocēnu novada dome savu lēmumu balsojumā pieņems vien 21. jūnijā. Diena tuvojas, taču lēmums šobrīd izskatās ļoti neskaidrs, vēl vairāk – aizkadrā norisinās tādas politiskās peripetijas, ko ļaudis salīdzina ar Rīgas Brīvostā notiekošo.
Esmu saņēmis skaidrojumu no mūsu Eiroparlamenta (EP) deputātiem, kuri 11. jūnijā atturējās, balsojot par rezolūciju, kas īsumā skan tā: no mājokļa izliktiem iedzīvotājiem kredīti nebūtu jāmaksā. Izskatās, ka EP deputāti ir ļoti attālinājušies no tā, kas notiek, bet varbūt nekad nav interesējušies, kas notiek Latvijā.
Neviens šodien pat neapstrīd faktu par to, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6–7% no IKP, Austrumeiropā – 4–6%, bet Latvijā – 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks par Rietumeiropu. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4–5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam – "kāpēc?".
Latvijā šodien daudzi nav aizmirsuši Fainu Raņevsku. Lieliskā kinoaktrise mūža beigās mīlēja teikt: „Es esmu tik veca, ka atceros godīgus cilvēkus."
Valsts prezidents Andris Bērziņš šopavasar jaunajam Romas pāvestam uzdāvinājis vienīgo Valsts prezidenta kancelejas bilancē laimīgā kārtā atradušos sudraba olu trauku, bet kancelejas krājumos palikušas vēl 224 citas potenciālās dāvanas, - šādu oficiālu skaidrojumu Pietiek saņēmis no prezidenta kancelejas.
Vai, ticis pie luksus automašīnas uz valsts rēķina, bijušais Valsts prezidents un Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers domā, ka viņš ir ticis arī pie imunitātes pret satiksmes noteikumiem? Ar šādu komentāru kāds Pietiek lasītājs iesūtīja šo fotogrāfiju, kurā redzams, kā Zatlera jaunais Audi 31. maijā Rīgā, Dzirnavu ielā novietots pa pusei uz ietves, ko aizliedz ceļu satiksmes noteikumi.
Kaut gan "Dombrovska komanda Rīgai" galvaspilsētai sola dažādus labumus un rīdzinieku dzīves sakārtošanu, dažus desmitus metru aiz Rīgas robežas premjera Valda Dombrovska ģimenes uzņēmums jau gadiem ilgi nespēj savest kārtībā pat sētu, aiz kuras atrodas tā neveiksmīgais rindu māju projekts Vējziedi.
"Nez, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs no darba valdībā jau atlaists, ka ap 16:15 tik rāmā solī pastaigājas gar santehnikas preču plauktiem K.Ulmaņa K-Rauta?!" - šādu jautājumu pirmdien uzdeva kāds Twitter lietotājs.