Iesaki rakstu: 
Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un sakopt pašiem savu pagalmu.
Mediji nesen ziņoja, ka pēdējo mēnešu tendence liecina, ka lielai daļai Krievijas pilsoņu pieteikumu izskatīšanu jaunām termiņuzturēšanās atļaujām pagarina, jo pierādījumus par viņu finanšu līdzekļiem izsniegušas sankcijām pakļautas bankas, savukārt 10 atteikumi bijuši drošības iestāžu iebildumu dēļ.
Termiņuzturēšanās atļauju programma darbojas jau 12 gadus, un pirmajos tās darbības gados kontrole un pārbaudes saistībā ar priekš termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas izmantotajiem līdzekļiem bija minimālas. Tolaik Latvijā ienāca milzīgi liels un pilnīgi nekontrolēts naudas apjoms, kam līdzi arī diemžēl nāca noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, naudu sajaucot dažādos kontos un uzņēmumos, tālāk tai aizplūstot tālāk uz Eiropu un citām valstīm.
Tagad tā ir pagātne. Bet nekontrolētas naudas plūsmas Latvijas finanšu sistēmā ir nacionālās drošības jautājums.
Tāpēc tika izveidots Finanšu Izlūkošanas dienests (FID). Bet pat sankciju jautājumos FID pilnvaru apjoms ir visai ierobežots, nemaz nerunājot par termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai izmantoto līdzekļu pārbaudēm. Bet to nepieciešams ieviest, tā dodot FID mandātu pārbaudīt visu TUA iegūšanai izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi — tā kā finanšu noziegumiem noilgums ir 15 gadi, šobrīd varam izvērtēt programmu visā tas eksistēšanas garumā. Ja indivīds nespēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi, tad, likuma ietvaros, piem., konkrētais īpašums tiek ne tikai arestēts, bet arī konfiscēts, un termiņuzturēšanās atļauja — anulēta.
Iespējams arī paplašinātas pārbaudes veikt juridiskām personām, kurās konstatēta vērā ņemama Krievijas (ar izcelsmi no Krievijas) kapitāla klātbūtne.
Krievijas asinsnaudai Latvijā nav vietas, tā mūs kompromitē, un tas nav vajadzīgs. Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka ārzemnieki izmanto iespēju Latvijā noziedzīgos līdzekļus legalizēt, iegādājoties īpašumus, lai saņemtu TUA. Tāpēc stingrāka līdzekļu kontrole jāveic ne tikai uz darījumiem, kas savulaik attiekušies uz īpašuma iegādi, bet arī uz darījumiem, iegādājoties īpašumu, valsts vērtspapīrus vai, ieguldot uzņēmumu kapitāldaļās.
Aicinu Krišjāni Kariņu, Ministru kabinetu, Mariju Golubevu, Iekšlietu ministriju, FID pievērsties šim jautājumam, veikt nepieciešamās izmaiņas noteikumos un darba nolikumā, vai, ja nepieciešams, iniciēt vajadzīgos likuma grozījumus, ja tādi nepieciešami. Un kavēties ar to nevajadzētu.
Saskaņā ar Lursoft datiem šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas kapitāla ieguldīti 434,87 miljoni eiro. Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7. vietā, un šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020. gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro. Vairākumā gadījumu (91,07%) no visiem uzņēmumiem, kuros reģistrēti Krievijas pārstāvju ieguldījumi, šo ieguldījumu apjoms veido vismaz ceturto daļu no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla, savukārt 65,9% uzņēmumos Krievijas pārstāvju ieguldījums veido pat 100%.
563 uzņēmumi, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Krievijas, saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai.
Par atbalstu un atlaidēm arī stāsts.
Esošajos apstākļos ne ekonomiski, ne politiski, bet visupirms jau morāli nav iespējams pamatot jebkādu nodokļu atlaižu vai valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, kuros dominē Krievijas kapitāls. Tas ir jāpārtrauc un tas ir jādara tagad. Un to pavisam noteikti ir iespējams izdarīt — piemēram, Eiropas Komisija, lemjot atļaut ES dalībvalstīm dotāciju vai cita atbalsta veidā kompensēt papildu izmaksas enerģijas cenu kāpuma dēļ, vienlaikus noteica, ka tas neattiecas uz uzņēmumiem, kas ir t.s. “Russian-controlled entities”.
Jāni Reiru, Finanšu ministriju, Ministru kabinetu aicinu nekavējoties apturēt jebkādu nodokļu atlaižu un/vai cita valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem ar Krievijas kapitālu!
Finanšu izlūkošanas dienests pirms divām nedēļām jau ziņoja, ka saņem pirmos signālus par to, ka Latvijā strādājoši speciālisti, iespējams, palīdz mēģinājumos apiet pret Krieviju vērstās sankcijas. Līdzīgas ziņas publiskojis arī Uzņēmumu reģistrs.
Mēs nebūt neesam vienīgie, kas saskaras ar šādu problēmu, — šie “speciālisti” darbojas visā pasaulē. Rietumvalstu valdības un dienesti nopietni strādā, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju un Krievijas oligarhiem. Tas bieži ir cīniņš ar veselu šo “iespējotāju” (enablers) armiju — juristiem, lobistiem, finanšu menedžeriem un citiem, kuri diemžēl mēdz palīdzēt šiem oligarhiem slēpt, ieguldīt un aizsargāt tos milzu finanšu līdzekļus, kas glabājas ASV un Eiropas institūcijās. Gadu desmitiem Putina oligarhu svīta ir izmantojusi baņķieru un juristu pakalpojumus Rietumos, kas tiem palīdz noslēpt viņu naudu un īpašumus.
Putina oligarhi nevar darboties bez saviem Rietumu “iespējotājiem”, kas dod viņiem piekļuvi mūsu finanšu un politiskajām sistēmām. Šiem negodīgajiem juristiem, grāmatvežiem, trasta un uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem un citiem ir jāveic viņu klientu pamata uzticamības pārbaude, lai nodrošinātu, ka viņi nepieņem asins naudu. Un ja viņi to dara apzināti, par to ir beidzot jānosaka pamatīga kriminālatbildība. Tā nav raķešu zinātne — tā ir veselā saprāta politika, lai aizsargātu demokrātiju.
Aicinu rīkoties Jāni Bordānu, Tieslietu ministriju, Ministru kabinetu!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
