Sankcijas Ventspilij uzliktas, izmantojot divus gadus senu Trampa izpildpavēli
Imants Liepiņš30.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms gada, uzliekot Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas mēram Aivaram Lembergam un vēl vairākām organizācijām starptautiskās sankcijas, to uzlicēji izmantojuši divus gadus vecu ASV prezidenta Donalda Trampa izpildpavēli, tai pierakstot klāt Ventspili.
Tā kā ASV nav tāds postenis kā premjerministrs un ASV prezidents vienlaikus vada arī valdības darbu, tad šajā valstī prezidents var izdot izpildpavēli (“executive order”), ar kuru var uzdot kaut ko izdarīt. Šādas izpildpavēles dažkārt apstiprina Kongress, bet jebkuru no tām var pārsūdzēt tiesā un jebkuru no tām (pretstatā likumam) tas pats vai kāds no nākamajiem prezidentiem var jebkurā brīdī atcelt. (Latvijas apstākļos kaut kas nedaudz līdzīgs varētu būt, piemēram, Ministru kabineta vai drīzāk Ministru prezidenta rīkojums.)
Lai uzliktu vienpusējas sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas mēram, Tranzītbiznesa asociācijai un vēl pāris lokākas nozīmes biedrībām, Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, OFAC) direktore Andrea Gacki izmantojusi ASV prezidenta Donalda Trampa 2017. gada 20. decembra izpildpavēli Nr. 13818, kurā Ventspils vispār nav pieminēta. Attiecīgajā 2017. gada izpildpavēlē minētas 13 personas, no kurām nevienai nav nekāda saistība ar Latviju.
Izpildpavēlē minēts, piemēram, kāds Muhtars Hamīds Šāhs no Pakistānas, Dans Gertlers no Izraēlas vai Kongo DR, no Gambijas aizbēgušais militārais diktators (un miljardieris) Jahja Džammehs, kādreizējā Uzbekistānas prezidenta meita (un miljardiere) Gulnora (Guļnara) Karimova, Krievijas ģenerālprokurora dēls (un miljardieris) Artjoms Čaika, kā arī vēl citas personas, kuras sarausušas bagātību, finansējot korupcijas shēmas, ieroču kontrabandu un dabas resursu izlaupīšanu.
Šai D. Trampa izpildpavēlei vēlāk, gandrīz pēc diviem gadiem, “piekabināts” papildinājums, kuru apstiprinājusi Andrea Gacki un kurā citu starpā minēta Latvijas valsts iestāde — Ventspils brīvostas pārvalde. Spriežot pēc publikācijas, kas pavadīja šo rīcību, to atbalstīja arī A. Gacki priekšnieks — ASV Valsts kases departamenta (U.S. Treasury) sekretārs Stīvs Mnučins. Taču nekādu dokumentu, izpildpavēli vai kādu tās papildinājumu, par sankciju uzlikšanu Ventspilij nav parakstījis prezidents D. Tramps — viņa paraksts 2019. gada 9. decembra dokumentos, kas tagad iesniegti tiesā, nav atrodams.
Līdz ar to neviena tiesa vai kompetenta ASV institūcija nav pārbaudījusi tos pierādījumus, uz kuru pamata Ventspilij tikušas uzliktas sankcijas. Iespējams, ka tas beidzot notiks tikai nākamgad, jo sankcijas ir tikušas apstrīdētas ASV tiesā.
Mediji jau ziņoja: pāris dienas pēc sankciju uzlikšanas Ventspils brīvostas pārvaldei Jaunā konservatīvā partija savā mājaslapā ievietoja paziņojumu: “No 2019. gada 4. decembra līdz 8. decembrim Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu darba vizītē apmeklēja Vašingtonu (ASV), kur tikās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus.”
Latvijas Avīze ziņoja: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” Latvijas Avīzei atklāti paziņoja Bordāns."
Mēneša laikā Ventspils brīvostas pārvalde no sankciju saraksta tika izņemta, bet nodarītais kaitējums vairs nav labojams: kravu īpašnieki bailēs par savu kravu drošību aizvirzīja tās uz citām ostām ārpus Latvijas. Šīs rīcības rezultātā, kā visiem zināms, Ventspils ostā kravu apgrozījums nokrities par vairāk nekā 40%, pat Rīgas ostā ir kritums par ceturtdaļu, arī Liepājas osta nav tikusi cauri sveikā.
Bet, ja skatāmies starptautisko dzelzceļa tranzītkravu apjomu, tas nokrities uz pusi, padarot Latvijas Dzelzceļu no pelnoša valsts uzņēmuma par dotāciju saņēmēju, ko uztur nodokļu maksātāji. Jau pusgadu notiek masveida atlaišanas.
Attēlā: ekrānšāviņš no pārsūdzības lietas materiāliem
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
