Iesaki rakstu: 
Drīz būs apkārt jau divas nedēļas, kopš ne medijus, ne plašās tautas masas vairs neinteresē airBaltic jautājums. Un kāpēc gan lai tas kādu īpaši interesētu, ja reiz viss ir beidzies laimīgi, taisnība un godaprāts uzvarējuši, ļaunais un blēdīgais Fliks patriekts, svarīgi finanšu jautājumi atrisināti, akcionāru vienošanās parakstīta, - laiks interesēties teiksim, par tikpat nebeidzamo valdošās koalīcijas veidošanas seriālu. Bet ka tik prieki tomēr nav paagri – un iemeslu šādām aizdomām ir vairāk nekā pietiekami.
Pirmkārt, vai kāds no jums ir redzējis šo jauno, lielisko Latvijas valsts vienošanos ar privātakcionāru, kas atšķirībā no bēdīgi slavenā Šlesera akcionāru līguma, lūk, esot valstij superizdevīga? Ja vien neesat īpaši pietuvināto personu lokā, - neesat redzējuši un arī neredzēsiet līdz brīdim, kamēr tā, visticamākais gadus pēc parakstīšanas kaut kur nenoplūdīs.
Kāpēc tā? Lūk, Satiksmes ministrijas skaidrojums: „Vienošanās teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, par ko vienojās vienošanās parakstītāji. Satiksmes ministrija būtu gatava publiskot minēto dokumentu, taču šī vienošanās tika parakstīta gan no mazākuma akcionāra BAS puses, gan arī airBaltic kreditētāju banku puses, līdz ar to būtu nepieciešama viņu piekrišana vienošanās publiskošanai.”
Tā kā parakstītāju kopumā ir astoņi gabali, skaidrs, ka oficiāla vienošanās publiskošana nav iespējama. Un tas savukārt nozīmē – mums nav ne mazākā pamata ticēt, ka vienošanās Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem ir tik izdevīga, kā mums tiek apgalvots.
Protams, solīts un apgalvots ir daudz kas – bet tieši tāpat bija arī Šlesera laikā ar viņa parakstīto akcionāru līgumu, kura sekas tagad no valsts ir prasījušas pussimtu miljonu latu.
Līdz ar to, ja kāds ir gatavs ticēt uz vārda citam izcili godprātīgam un atklātam satiksmes ministram vārdā Uldis Augulis, - lūdzu, bet, neredzot vienošanos, mums nav un nevar būt ne mazākās drošības par to, ka tajā atkal nav pāris blēdīgi punktiņi, kas pēc dažiem gadiem Latvijas valstij atkal izmaksās oioioi, cik dārgi.
Otrkārt, vairāk nekā dīvaina ir airBaltic galvenā uzraugošā „orgāna” – uzņēmuma padomes kandidatūru izvēle. Tas jau nekas, ka tieši padome izrādījās absolūti nespējīga ne uzmanīt uzņēmuma vadības darbības, ne ziņot par tām akcionāram – valstij: no Latvijas valsts puses nu uzņēmumu turpinās „uzraudzīt” tie paši ļaudis, kas nogulēja šāgada krīzi.
Treškārt, vairāk nekā mulsinoša ir gan absolūti nesaprotamā un noslēpumainā uzņēmuma vadītāja meklēšanas procedūra, kas neizbēgami liek šaubīties par tās iznākumu (it īpaši, ņemot vērā valdības vadītāja izteikto pārliecību, ka izcili sarežģītā aviācijas biznesa uzņēmumu vadītāji atrodami par dažu tūkstošu latu algu mēnesī), gan tas, ka nekas, itin nekas nav dzirdēts par kādām pārdomātām pārmaiņām airBaltic darbībā, kas ļautu izvairīties no jaunu desmitiem miljonu latu lielu zaudējumu saskaitīšanas nākamvasar.
Ceturtkārt... bet, ziniet, arī ar pirmajiem trim punktiem ir pilnīgi pietiekami, lai izjūtas nebūtu diez ko patīkamas.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
