Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi. Šķiet, vēl daudzi atceras, ka filmā “Teātris” viena no galvenajām pamācībām skanēja aptuveni šādi – ja vēlies ņemt pauzi, izturi to iespējami ilgi.

Acīmredzot šo principu pilnā mērā ievēro arī “Saskaņa”. Pēdējo mēnešu laikā nav dzirdami nekādi komentāri un vērtējumi no šīs partijas līderiem. Medijos nav redzams ne partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, ne iespējamais nākamais partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis, ne arī citi aktīvisti, piemēram, Regīna Ločmele-Luņova vai Andrejs Klementjevs, nemaz nerunājot par pārējiem partijas biedriem, kuri acīmredzot pilda tikai “balsošanas mašīnas” funkcijas.

Vienīgais publiski zināmais ir šīs partijas paziņojums, ka tās kongress varētu notikt oktobrī. Tajā tiktu izvērtētas pēdējās aktualitātes, piemēram, partijas panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par “Saskaņas” jauno līderi un arī nākamo simbolu Nila Ušakova vietā. Kaut arī Ušakovs nav paziņojis, ka atsakās no partijas līdera pienākumiem, tomēr ir maz ticams, ka viņš varētu turpināt pildīt šo lomu no Briseles.

Tam varētu traucēt arī pēdējā laikā klajā nākušie korupcijas skandāli Rīgas domē, par kuriem ir tieši atbildīgs bijušais Rīgas mērs Ušakovs. Kaut arī ir skaidrs, ka liela daļa no “Saskaņas” atbalstītājiem un vēlētājiem uzskata, ka korupcija nav iemesls Ušakova atstādināšanai no Rīgas mēra amata, tomēr ir iespējams, ka šīs apsūdzības var sākt traucēt “Saskaņai”.

Interesanti, ka Saeimā ievēlētie deputāti no “Saskaņas” izturas tā, it kā viņiem nebūtu nekādas daļas par skandāliem Rīgas domē. Iespējams, viņi tiešām tic, ka visas šīs apsūdzības ir tikai atriebība “Saskaņai” ar mērķi nepieļaut tās iekļūšanu valdībā. Var arī pieļaut, ka daudziem deputātiem patīkams varētu likties izskaidrojums, ka vēršanās pret Rīgas domi un daudzajiem korupcijas skandāliem pašvaldības uzņēmumos patiesībā ir slikto nacionālistu atriebība gan “Saskaņai”, gan personīgi Ušakovam.

Ir redzams, ka Saeimas deputāti no “Saskaņas” ir izvēlējušies izlikties, ka viņi darbojas pilnībā šķirti no saviem partijas biedriem Rīgas domē un līdz ar to nav nekādā veidā atbildīgi par Rīgas domē esošās “Saskaņas” frakcijas darbībām. Tiek mēģināts radīt iespaidu, ka tie “Saskaņas” biedri, kas ir ievēlēti Saeimā, ir kāda atsevišķa republika un viņiem nav nekāda sakara ar citiem “Saskaņas” biedriem, kas ir ievēlēti Rīgā un arī citās pašvaldībās.

Šī Saeimas deputātu norobežošanās šķiet vismaz dīvaina. Vai tiešām Urbanovičs, Dombrovskis, Ločmele-Luņova un Klementjevs - nemaz nerunājot par pārējām Saeimas “balsošanas mašīnas” sastāvdaļām – uzskata, ka šī ir pareizākā taktika gadījumā, kad arvien redzamāka kļūst “Saskaņas” atbalstītā korupcija Rīgas domē? Ir skaidrs, ka nav patīkami atzīt, ka partijas simbols Ušakovs patiesībā ir tikai blēdis, kas ir ļāvis izzagt pašvaldības budžetu un atbalstījis zagšanu pašvaldības uzņēmumos.

Redzot to, cik aktīvi Saeimas deputāti no “Saskaņas” darbojas citos gadījumos, pieprasot valdībai un pozīcijas partijām atskaitīties par dažādiem pārkāpumiem un viņu izdomātiem grēkiem, ir skaidrs, ka “Saskaņas” deputāti jau sen varēja aktīvāk vērsties pret pārkāpumiem Rīgas domē. Piemēram, tikpat aktīvi kā “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš pieprasa atcelt OIK vai Evija Papule kritizē izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbību “Saskaņas” deputāti varētu arī pieprasīt izvērtēt Rīgas domes vai jebkuras citas pašvaldības darbību. Varētu arī izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Rīgas domes vadības darbības izvērtēšanai, līdzīgi kā ar “Saskaņas” atbalstu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izvērtēšanai.

Par partijas biedru darbošanos Rīgas domē klusē arī Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šīs komisijas uzdevums ir rūpēties par labas pārvaldības principiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, tā izskata interešu konfliktu novēršanu un partiju finansēšanu. Dolgopolovs šajā komisijā strādā jau kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, un kopš ievēlēšanas 11.Saeimā ir šīs komisijas priekšsēdētājs. Pirms tam viņš ir bijis Rīgas domes deputāts un ieņēmis arī vicemēra amatu. Zīmīgi, ka arī viņš nesaskata nekā nosodāma “Saskaņas” darbībā Rīgas domē.

Jāsecina, ka “Saskaņa” nespēj izvērtēt savas kļūdas un atzīt nepilnības. Tas liek domāt, ka mūžīgā citu partiju kritizēšana ir radījusi pārliecību, ka viss, ko dara “Saskaņa”, ir pareizi un citādi nevar būt. Acīmredzot, arī partijas struktūra un pilnīgā pakļaušanās līderu visspēcībai un gudrībai ir radījusi situāciju, ka Ušakova aizbēgšana uz Briseli var radīt nopietnu krīzi partijā – simbola nomaiņa nekad nav bijusi viegla un nesāpīga.

Būs interesanti vērot, kurš kļūs par nākamo “Saskaņas” priekšsēdētāju un simbolu, kas iesāks jaunos laikus partijā. Šim cilvēkam būs ne tikai labi jāizskatās, bet arī jāprot iepatikties partijas atbalstītājiem un vēlētājiem. Kaut arī “Saskaņai” ir spēcīgi konsultanti un arī krievvalodīgo mediju, tajā skaitā Krievijas izdevumu atbalsts, tas nav tikai vienkāršs shēmošanas un reklamēšanas jautājums.

Tas, cik publiski neredzami pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši “Saskaņas” līderi un aktīvākie biedri, liecina, ka krīze partijā ir pietiekami dziļa. Uz to norāda arī, piemēram, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumi par nodomu veidot jaunu pilsētas partiju, lai startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot Elksniņš ir izlēmis, ka ar jaunu pilsētas partiju ir vairāk cerību iegūt labus rezultātus Daugavpilī nekā startējot “Saskaņas” sarakstā.

Par nodomu veidot jaunu partiju ir paziņojuši arī no “Saskaņas” frakcijas Rīgas domē un no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valerijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Izveidojot jaunu frakciju Rīgas domē, viņi arī paziņoja, ka viņu darbību atbalsta daudzi tagadējie “Saskaņas” biedri, kuri varētu iestāties jaunajā partijā. Ja šāda partija tiešām tiks izveidota, tā var radīt konkurenci “Saskaņai” cīņā par tā saukto krievvalodīgo vēlētāju atbalstu.

Būs interesanti vērot, cik ilga un konsekventa būs “Saskaņas” ieturētā pauze. Šobrīd “Saskaņa” darbojas kā zemūdene, kas ir ienirusi zem ūdens un cenšas būt neredzama un nemanāma citiem, klusumā pārlaižot grūtos laikus. Ja notiks brīnums un izteiktie pārmetumi “Saskaņai” samazināsies, tā atkal iznirs virs ūdens un darbosies tālāk, it kā nekas slikts nebūtu noticis, paļaujoties uz savu atbalstītāju un vēlētāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

24
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...