Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pipis
10.12.2010. 21:59Šlesers uzmetīs jebkuru , ja viņam tas pavērs iespēju tikt pie varas
Ušakovs ir zīmulis šlesera rokās
srajs apgānīs visus
07.12.2010. 16:15faktiski jau labi, Ušakovu jau iegāza ar rupjībām...........mūsu bak. ierocis ir srajs
patika
07.12.2010. 15:02Polittehnologs J.Liepnieks!
Cik cēli un diži tas skan, nošalc āres - tas Jurģis, atskan fabrikas balss - tas Liepnieks!
./.,
07.12.2010. 13:37ka Vienotībai ir iespēja tuvāko trīs gadu laikā SC ieinteresēt par koalīcijas maiņu Rīgas domē.
---
A kas viņus prasīs?Ausainis pēc Rīgas bankrota tiks izmests miskastē,un neko viņš nepadarīs :)
ods
07.12.2010. 11:12Šlesera saplūšana ar Šķēli bija , ir un būs vislabākais variants, lai ātrāk aizietu abi pa burbuli. Šausmīgi, ka viņi cenšas meklēt vēl kādu glābēju, kuru norautu līdzi dzelmē.
Rīdzinieks
07.12.2010. 11:03Saskaņas centrs nealkst saplūst ar Šleseru
Vai nav nedaudz pārspīlēts virsraksts? ;)
Saskaņas centrs, atšķirībā no dažiem saviem atsevišķiem, bet ietegmīgiem sponsoriem un dažiem Vienotības atsevišķu partiju ietekmīgiem sponsoriem tiešām nealkst apkampties ne ar Vienotību, ne ar LPP/LC...
Un līdz šim, cik par to rakstījuši mediji, nav runāts par apkampšanos, bet par pragmatisku sadarbību startējot nākamās pašvaldūbu vēlēšanās.
kapēc
07.12.2010. 06:48elertei tik liela mute ( horizontālā virzienā)? kapē viņa man atgādina lapsu kūmiņu, kas vēl nav pieķerts ar vistu zobos?
Alkas saplūst
06.12.2010. 23:24Kaut kā neatceros, ka LPP būtu pauduši «alkas», pie tam «saplūst» ar kādu. Bija runa par normālu politisko piedavājumu… :)
Jeģinstvo
06.12.2010. 22:48JL un SC, vai kāds redz starpību? Ideoloģijas vienādas, virzība uz Latslāviju! Pluss vēl lietusargu blice PS - visu tautību latvieši ar Ēlerti priekšgalā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
