Sasteigta augstskolu apvienošana var draudēt ar lieliem tēriņiem un tiesu darbiem
Līga Peiseniece*01.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Steigā virzot augstskolu apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij, uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.
Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiek Latvijas tautsaimniecībai un izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski.
Izglītības un zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.
Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai, nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabātu Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau tagad nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.
Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un pašlaik, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.
Ar nolūku apzināt vajadzības ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem EY, KPMG, BDO Latvia, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.
Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no augstskolas absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.
Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā, un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā.
Banku augstskola ir citā situācijā nekā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija vai Liepājas Universitāte, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošās priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.
Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamām sekām nav neviena interesēs.
Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno kopskaitā 13 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā.
Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.
* Banku augstskolas rektore
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
