Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā pamazām tiek veidota histērija saistībā ar Saeimas Tautsaimniecības komisijā pieņemto lēmumu par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju - tiek kaltas sazvērestības teorijas par to, kā, pakļaujoties spiedienam vai pat apzināti kalpojot ļaunuma impērijai, Latvija gatavojas atdoties Krievijas gāzes kompānijas Gazprom verdzībā.

Mana profesionālā darbība daudzus gadus ir bijusi saistīta ar enerģētiku, tādēļ es ļoti labi orientējos tajā, kā ir veidota un regulēta šī joma mūsu valstī. Esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuram, pildot savus amata pienākumus, ir bijusi pieeja visai iespējamai informācijai, kas saistīta ar šo jomu, tai skaitā iespēja iepazīties ar slepenajiem Gazprom gāzes piegādes līgumiem, „vietējās enerģētikas” projektiem un tiem paredzētajām atbalsta shēmām.

Neesmu baidījies paust savu eksperta viedokli, tieši un atklāti runāt par notiekošo šajā nozarē. Pirms dažiem gadiem biju vienīgā valsts amatpersona, kurš uzdrošinājās atklāti kritizēt pastāvošo kārtību attiecībā uz „vietējās enerģētikas” atbalsta shēmām, norādot, ka tādejādi mēs nākotnē gatavojam savas tautsaimniecības kapraci. Šodien šo manu viedokli ir apstiprinājusi reālā dzīve, taču toreiz tas tika noraidīts, vienkārši uzspiežot šī viedokļa autoram Gazprom interešu lobija zīmogu.

Tad nu šoreiz es uzdrošināšos paust savu viedokli saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, labi apzinoties, ka daudziem šis viedoklis būs ļoti neērts un, lai to diskreditētu, nebūs citu argumentu kā vienīgi šis ierastais zīmogs.

Saistībā ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas pieņemto lēmumu par dabasgāzes tirgus liberalizāciju sabiedrībā intensīvi tiek izplatīta tendencioza informācija, balstoties uz dažādu „ekspertu” pausto viedokli, kuri šī lēmuma pieņemšanas procesā nemaz nav piedalījušies un, spriežot no viņu paustā, nav pat iepazinušies ar komisijas pieņemto lēmumu vai arī nav spējuši to izdarīt ar atbilstošu kompetenci, lai spētu spriest par to adekvāti.

Atšķirībā no Latvijas Gāzes sākotnēji piedāvātā likuma grozījuma, kurš ”Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” piedāvāja tikai liberalizācijas pasākumu atlikšanu, komisija ir pieņēmusi lēmumu virzīt grozījumus, kuros tiek paredzēts, ka atsevišķas likuma normas – tās, kuras nodrošina tiesības jebkuram sistēmas lietotājam pieeju Latvijas gāzes infrastruktūrai uz atklātiem, vienlīdzīgiem un ekonomiski pamatotiem nosacījumiem, - stājas spēkā uzreiz pēc šo grozījumu pieņemšanas (tātad ātrāk), nevis saskaņā ar esošo kārtību tiek atliktas līdz 2014.gada 4.aprīlim.

Savukārt tās likuma normas, kas saistītas ar Latvijas Gāzes sadalīšanu un iespējamo aktīvu pārdošanu, lai izveidotu neatkarīgu sistēmas operatoru, tiek atliktas līdz brīdim, kad Latvija pievienosies gāzes sistēmai, no kuras būs iespējams saņemt alternatīvas gāzes piegādes – kā to arī paredz pašreiz spēkā esošā Eiropas likumdošana (tā saucamā 3.pakete) attiecībā uz Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas ir loģisks un pamatots regulējums, jo, kamēr Latvijai nav alternatīvu gāzes piegādes iespēju, šiem liberalizācijas pasākumiem nebūs praktiskas jēgas un Latvijas patērētājiem tie nesīs tikai papildus izdevumus, jo būs jāuztur sarežģītāka un dārgāka gāzes sistēma. To uzskatāmi apliecina Latvijas pieredze elektrības tirgus liberalizēšanā.

Tādejādi komisijas piedāvātie likuma grozījumi neatliek reālo liberalizācijas procesu, bet novērš sasteigtu formālu liberalizāciju „uz papīra”, kas tikai radītu nepamatotas papildus izmaksas Latvijas patērētājiem, bet nesniegtu tiem nekādu labumu.

Turklāt, atstājot spēkā pašreizējo Latvijas likumdošanā paredzēto dabasgāzes tirgus liberalizācijas kārtību, kas tika pieņemta saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanas normām (tā saucamo 2.paketi ), kuras ir atzītas par novecojušām un kuru spēkā esamība, pieņemot 3.paketi, ir atcelta ar 2011.gadu, Latvija būs spiesta pārkāpt savas 1997.gada 2.aprīlī noslēgtajos Latvijas Gāzes akciju pirkuma – pārdevuma līgumos starp Latvijas valsti un Vācijas Ruhrgas AG un PreussenElektra AG un Krievijas Gazprom uzņemtās saistības: pienākumu saglabāt Latvijas Gāzi kā vienotu kopumu un līdz 2017.gadam un nodrošināt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas tiesības vienīgi Latvijas Gāzei.

Šeit vietā ir pieminēt, ka šādu saistību nav nevienai citai Baltijas valstij. Tādejādi, īstenojot pašreiz likumā paredzēto liberalizācijas kārtību, Latvija būs spiesta pārkāpt vēl virkni citu normatīvo aktu un starptautisku nolīgumu, ar kuriem Latvija ir apņēmusies nodrošināt skaidrus, taisnīgus un stabilus investīciju nosacījumus un investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē.

Komisijas virzītie likuma grozījumi šo situāciju atrisina, jo varbūtība izveidot savienojumus ar citām gāzes sistēmām līdz 2017. gadam ir tuva neiespējamajam, un šajā gadījumā Latvijai nebūs jāpārkāpj uzņemtās saistības pret Latvijas Gāzes investoriem, tai skaitā pret Latvijas Gāzes lielāko akcionāru Vācijas enerģētikas kompāniju E.ON Ruhrgas, kas savulaik jau bija uzsācis un uzvarējis tiesvedību pret Latvijas valsti par šī līguma nosacījumu neievērošanu.

Izteiktie apgalvojumi, ka komisijas lēmums tapis Gazprom spiediena rezultātā, ir absurdi un nepamatoti – tieši pretēji, pieņemot savu lēmumu, komisija vadījās no tā, lai novērstu situāciju, kurā Latvija būtu spiesta izdarīt reālajai situācijai neadekvātu un tiesiski nepamatotu spiedienu uz Latvijas Gāzes akcionāriem. Protams, nenoliedzami šāda neadekvāta Latvijas rīcība spiestu Latvijas Gāzes akcionāriem aizstāvēt savas intereses, kā arī realizēt pasākumus, lai ātrāk atgūtu savas investīcijas, un nebūtu loģiski sagaidīt, ka attiecībā pret Latviju tiktu īstenota labvēlīga gāzes cenu politika, taču šādā situācijā šādu Latvijas Gāzes akcionāru rīcību klasificēt kā spiediena izdarīšanu būtu nekorekti.

Pilnībā var piekrist EK paustajam viedoklim, ka "integrēts, liberalizēts tirgus, kurā ir efektīva konkurence, nodrošina patērētājiem godīgas gāzes cenas”, un atbilstošai EK rīcībai – piešķirot Latvijai dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanas iespējas līdz brīdim, kamēr Latvijā šāds tirgus un efektīva konkurence nav iespējama.

Esošajā situācijā būtu svarīgi, lai arī Latvijas politiķu secinājumi un rīcība beidzot būtu tik pat adekvāti. Valstiski un drosmīgi. Ir jāuzdrošinās beidzot būt pašapzinīgiem egoistiem valstiskā nozīmē.

Komisijas piedāvātie grozījumi nodrošinās Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas patērētājiem zemākas energoresursu cenas, kas dos reālu iespēju jūtami samazināt obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un siltuma izmaksas, kamēr to nav iespējams izdarīt ar konkurences līdzekļiem. Kopumā tie būs ieguvumi mūsu tautsaimniecībai, kas mērāmi simtos miljonos!

Būtu muļķīgi un gļēvi šo iespēju neizmantot tikai tāpēc, ka kāds var nosodoši aizdomīgi pakratīt ar pirkstu un pajautāt: vai tikai jūs nekalpojat Gazprom interesēm?!...

Sasteigta, reālajai tirgus situācijai neatbilstoša liberalizācija nav ne Latvijas valsts, ne Latvijas patērētāju interesēs. Šajā gadījumā vienīgie iespējamie labuma guvēji būs tie „investori”, kuriem būs iespējams iegādāties kādu no sadalītās Latvijas gāzes infrastruktūras daļām, piemēram, Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

Tāpēc esošajā situācijā tiem politiķiem, kuri joprojām uzstāj uz sasteigtu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu, būtu jāskaidro sabiedrībai savas pozīcijas pamatotība un tās atbilstība Latvijas interesēm, lai novērstu pamatotas aizdomas par savas pozīcijas angažētību vai nekompetenci.

Savukārt tiem, kuriem sāk trīcēt sirds, ja ceļš uz Latvijai vajadzīgo mērķi ved tuvāk lāča migai – „ka tikai lācis nepadomā, ka ejam pie viņa ciemos”, ir jānovēl vairāk valstiskās pašapziņas, jo tieši tās trūkums, nevis lāča klātbūtne ir vislielākais drauds mūs valstiskajai neatkarībai un tālākai pastāvēšanai.

Efektīvākais un Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai visizdevīgākais veids, kā nodrošināt konkurenci „Krievijas gāzei” un mazināt atkarību no tās, ņemot vērā, ka Latvijā gāze galvenokārt tiek izmantota siltuma ražošanai, ir nevis steigt veikt no praktiskā pielietojuma un patērētāju interešu viedokļa bezjēdzīgas manipulācijas ar dabasgāzes infrastruktūru, bet gan īstenot efektīvu vietējo energoresursu izmantošanu, attīstot tam savas tehnoloģijas, tādejādi radot ne tikai konkurenci gāzei, bet arī radot jaunas darba vietas, attīstot savu zinātni un inovatīvus eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Diemžēl Latvijai joprojām nav ne savas enerģētikas stratēģijas, ne sakārtotas normatīvās vides, ne skaidru principu, ne konkrēta plāna attiecībā uz iespējamo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija, - vai varbūt tomēr arī pie tā vainīgs ir Gazprom?...

Novērtē šo rakstu:

61
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...