Sašutums par SEB bankas rīcību, vispār liedzot norēķinus ar kodu kartēm
PIETIEK09.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedzīvotāji ir sašutuši, ka turpmāk SEB bankas internetbankā pārskaitījumus ar kodu kartēm varēs veikt tikai līdz 30 eiro, bet lielākām summām jāizmanto viedtālruņi. Bankas klienti uzsver, ka ne visiem ir viedtālruņi, bet banka uzskata, ka ir piedāvājusi pietiekamu risinājumu klāstu norēķiniem pēc tam, kad stāsies spēkā ES un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasības par maksājumu drošību.
“Lūdzu Jūsu palīdzību SEB bankas sakarā. No ša gada 15.jūnija SEB banka ievieš internetbankas pakalpojumus tikai caur smartfonu aplikācijām, par to paziņojot klientiem tikai septiņas dienas iepriekš. Ar kodu karti uz citu banku varēs pārskaitīt tikai 30 eiro. Lūdzu, palīdziet, vai tiešām visiem Latvijas iedzīvotājiem ir smartfoni?” raksta Pietiek lasītājs.
SEB bankas preses sekretārs Mārtiņš Panke skaidro, ka šāda kārtība ieviesta pēc FKTK prasības un visās bankās. “Tie klienti, kuriem ir kodu kartes, ar tām varēs turpmāk pārskaitīt līdz 30 eiro, bet lielākām summām jāizmanto mobilā aplikācija vai jāiegādājas kodu kalkulators,” norada Panke.
Pēc viņa teiktā, ir bankas, kas kodu karšu lietotājiem piedāvā SMS risinājumu, summām virs 30 eiro nosūtot kodu uz telefonu, bet SEB banka to neizmanto, jo uzskata – pastāv risks, ka telefons var būt nonācis cita cilvēka lietošanā, nav zonas utt.
Turklāt neesot tiesa, ka jaunā kārtība paziņota pēkšņi. “Mēs par šo jauno kārtību runājam jau mēnešiem. Pirms pusotra mēneša visiem klientiem bija paziņojums internetbankā. Jau trīs nedēļas veicam klientu individuālu apzvanīšanu, esam veikuši 100 000 zvanu. Tāpat sūtījām SMS,” uzsver SEB bankas pārstāvis.
Bankas risinājumi turpmākiem internetbankas pārskaitījumiem esot gana vienkārši un neesot dārgi. SMART ID, kas ir mobilā aplikācija viedtālruņiem, ir bez maksas. “Kodu kalkulatorus bez maksas nedalām. Pensionāriem tas maksā 4 eiro, lojālajiem klientiem - 7,5 eiro, zelta klientiem - bez maksas. Pilna cena ir 15 eiro, bet pašlaik piedāvājam ar atlaidi par 10 eiro,” informē Panke.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
