Sašutums par vienu "izredzēto" šķeldas iepirkumos, "Rīgas siltuma" vadība mēģina izvairīties no atbildības
Nra.lv17.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” meitasuzņēmums SIA “Rīgas Bioenerģija” labvēlīgā attieksme apkures šķeldas iepirkumos pret vienu piegādātāju - SIA “R Grupa” - raisījusi citos piegādātājos pamatīgu sašutumu un aizdomas par korupciju Rīgas domē , liecina nra.lv rīcībā nonākusī informācija.
Siltuma ražotāju kompāniju pielaidīgā attieksme pret piegādātāju vēlmēm gūt lielāku samaksu par piegādāto šķeldu, visticamākais, atsauksies iedzīvotāju sakāpinātajos rēķinos par saņemto siltuma apgādi.
Piegādātāji, kuri vēlējās palikt neminēti, vērsa uzmanību, ka AS “Rīgas siltums” meitas uzņēmums SIA “Rīgas bioenerģija” ļāvis šķeldas piegādes konkursā uzvarējušajai kompānijai SIA “R Grupa” atkāpties no sākotnējā konkursā apstiprinātā līguma cenas 14,29 eiro par šķeldas MWh un slēgt līgumu par 24,97 eiro par šķeldas MWh.
To uzzinot, arī citi piegādātāji vērsušies ar lūgumu mainīt līguma nosacījumus, lai līdzīgi kā SIA „R Grupa” panāktu augstāku iepirkuma cenu, taču saņēmuši kategorisku atteikumu.
Tā piemēram AS „Rīgas siltums” valdes loceklis Raivis Elliņš vienam no piegādātājiem strikti norādījis, ka nevar piekrist piegādātāja piedāvātajiem grozījumiem par līgumā noteiktās cenas izmaiņām, jo piegādātājam neesot likumīga pamata pieprasīt līgumā noteiktās šķeldas cenas palielināšanu un/vai vienpusēji atkāpties no līguma, jo šādas tiesības neparedz ne noslēgtais līgums, ne konkursa nolikums, ne arī normatīvie akti.
Tāpat R. Elliņš norādījis, ka gadījumā, ja piegādātājs nepiegādās visu līgumā noteikto šķeldas apjomu līgumā noteiktajos termiņos, AS “Rīgas siltums” atbilstoši līguma 3.6. punkta noteikumiem aprēķinās piegādātājam līgumsodu, kas var tikt ieturēts arī no piegādātāja iesniegtā līguma saistību izpildes nodrošinājuma, bet gadījumā, ja piegādātājs pretēji līguma un Civillikuma noteikumiem atkāpsies no līguma, - arī tiešos zaudējumus, kas tiks aprēķināti kā starpība starp līguma 2.1.punktā minēto cenu un cenu, ko AS “Rīgas siltums” samaksās kurināmā (gāzes un/vai šķeldas) piegādātājam, lai kompensētu piegādātāja līguma ietvaros nepiegādāto šķeldas daudzumu siltumenerģijas ražošanai.
Cits piegādātājs sarakstē ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumiem, kuri SIA “R Grupa” izrādījuši īpašo pretimnākšanu, norādījis: “Pasūtītāja pienākums ir izslēgt pretendentu no piedalīšanās konkursā, ja pasūtītāja rīcībā ir informācija, ka pretendents iepriekšējā vai pašreizējā gadā veicis pēc specifikas līdzīgas piegādes un nav nodrošinājis attiecīgā pasūtītāja tehnisko noteikumu prasībām atbilstošu kvalitāti vai citu ar līguma izpildi saistītu noteikumu pārkāpumu.
SIA “R Grupa” kā šķeldas piegādātājs tika izvēlēta jau saskaņā ar 2021. gada aprīlī izsludināto konkursu “Par tiesībām noslēgt līgumu par šķeldas piegādi no 01.06.2021. līdz 31.05.2022.” pasūtījuma identifikācijas Nr. RBE/AK/2021-3. Tātad tās pienākums ir piegādāt šķeldu SIA “Rīgas Bioenerģija” arī laika periodā no 20.12.2021. līdz 16.01.2022., kas norādīts jaunajā konkursā (Nr. RBE/AK/2021-8).
Fakti liecina par to, ka SIA“R Grupa” nepilda vai ir paziņojusi, ka norādītajā periodā nepildīs saskaņā ar konkursa Nr. RBE/AK/2021-3 rezultātiem noslēgto līgumu, kurā tika piedāvājusi cenu EUR14,29 par šķeldas m3. Attiecīgi SIA “R Grupa” ir pieļāvusi esoša līguma pārkāpumu, un tās piedāvājums nevar tikt vērtēts, savukārt SIA “R Grupa” kā pretendents ir izslēdzama no piedalīšanās konkursā.” Arī šie iebildumi noraidīti.
AS “Rīgas Siltums” valdes priekšsēdētājam Normundam Talcim (attēlā) tika vaicāts, kādēļ AS “Rīgas siltums” meitaskompānija SIA “Rīgas Bioenerģija” ļauj SIA “R Grupa” atkāpties no konkursa uzvarā iegūtā līguma parametriem saistībā ar šķeldas iepirkuma cenām to paaugstinot, bet citiem piegādātājiem to liedz darīt, un kas īpašs piemīt SIA “R Grupa”, salīdzinot ar pārējiem šķeldas piegādātājiem, ka tā var atļauties “izkāpt no līguma” un piegādes cenu paaugstināt, bet pārējiem tas netiek ļauts.
Tāpat N. Talcim tika vaicāts, vai noslēpums meklējams SIA “R Grupa” spējā nodrošināt sevi ar politisko protekciju no AS “Rīgas siltums” akcionāriem proti, no Rīgas domes deputātiem, uz ko tika atbildēts, ka tas jāvaicā “Rīgas siltums” meitas uzņēmumam. Attiecīgi jautājumi tika nosūtīti arī akcionāra pārstāvjiem – Rīgas mēram Mārtiņam Staķim un viņa vietniekam Vilnim Ķirsim.
Jāatgādina, ka 2018.gada vasarā tika atklāts, ka AS “Rīgas siltums” vienā no diviem izmantotajiem kurināmajiem - šķeldā - ir atklāts radioaktīvs piesārņojums. To esot piegādājusi SIA “R Grupa”. Šķeldai veiktie radioaktivitātes mērījumi liecināja, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmenis četras līdz sešas reizes pārsniedza atļauto. Par šo faktu 2018.gada 9.septembra sižetā ziņoja arī raidījums “Nekā personīga”. Par šo pārsniegto radioaktivitātes līmeni bija informēta gan AS “Rīgas siltums”, gan Valsts vides dienests.
Skandāls norima. Taču īsta skaidrība, kur palika radioaktīvie visi sadedzinātās šķeldas pelni - tie nonāca Getliņu atkritumu pārstrādes sistēmā vai tika izkaisīti Rīgas dārzos un parkos, - tā arī netika ieviesta.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
