Sašutums par vienu "izredzēto" šķeldas iepirkumos, "Rīgas siltuma" vadība mēģina izvairīties no atbildības
Nra.lv17.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” meitasuzņēmums SIA “Rīgas Bioenerģija” labvēlīgā attieksme apkures šķeldas iepirkumos pret vienu piegādātāju - SIA “R Grupa” - raisījusi citos piegādātājos pamatīgu sašutumu un aizdomas par korupciju Rīgas domē , liecina nra.lv rīcībā nonākusī informācija.
Siltuma ražotāju kompāniju pielaidīgā attieksme pret piegādātāju vēlmēm gūt lielāku samaksu par piegādāto šķeldu, visticamākais, atsauksies iedzīvotāju sakāpinātajos rēķinos par saņemto siltuma apgādi.
Piegādātāji, kuri vēlējās palikt neminēti, vērsa uzmanību, ka AS “Rīgas siltums” meitas uzņēmums SIA “Rīgas bioenerģija” ļāvis šķeldas piegādes konkursā uzvarējušajai kompānijai SIA “R Grupa” atkāpties no sākotnējā konkursā apstiprinātā līguma cenas 14,29 eiro par šķeldas MWh un slēgt līgumu par 24,97 eiro par šķeldas MWh.
To uzzinot, arī citi piegādātāji vērsušies ar lūgumu mainīt līguma nosacījumus, lai līdzīgi kā SIA „R Grupa” panāktu augstāku iepirkuma cenu, taču saņēmuši kategorisku atteikumu.
Tā piemēram AS „Rīgas siltums” valdes loceklis Raivis Elliņš vienam no piegādātājiem strikti norādījis, ka nevar piekrist piegādātāja piedāvātajiem grozījumiem par līgumā noteiktās cenas izmaiņām, jo piegādātājam neesot likumīga pamata pieprasīt līgumā noteiktās šķeldas cenas palielināšanu un/vai vienpusēji atkāpties no līguma, jo šādas tiesības neparedz ne noslēgtais līgums, ne konkursa nolikums, ne arī normatīvie akti.
Tāpat R. Elliņš norādījis, ka gadījumā, ja piegādātājs nepiegādās visu līgumā noteikto šķeldas apjomu līgumā noteiktajos termiņos, AS “Rīgas siltums” atbilstoši līguma 3.6. punkta noteikumiem aprēķinās piegādātājam līgumsodu, kas var tikt ieturēts arī no piegādātāja iesniegtā līguma saistību izpildes nodrošinājuma, bet gadījumā, ja piegādātājs pretēji līguma un Civillikuma noteikumiem atkāpsies no līguma, - arī tiešos zaudējumus, kas tiks aprēķināti kā starpība starp līguma 2.1.punktā minēto cenu un cenu, ko AS “Rīgas siltums” samaksās kurināmā (gāzes un/vai šķeldas) piegādātājam, lai kompensētu piegādātāja līguma ietvaros nepiegādāto šķeldas daudzumu siltumenerģijas ražošanai.
Cits piegādātājs sarakstē ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumiem, kuri SIA “R Grupa” izrādījuši īpašo pretimnākšanu, norādījis: “Pasūtītāja pienākums ir izslēgt pretendentu no piedalīšanās konkursā, ja pasūtītāja rīcībā ir informācija, ka pretendents iepriekšējā vai pašreizējā gadā veicis pēc specifikas līdzīgas piegādes un nav nodrošinājis attiecīgā pasūtītāja tehnisko noteikumu prasībām atbilstošu kvalitāti vai citu ar līguma izpildi saistītu noteikumu pārkāpumu.
SIA “R Grupa” kā šķeldas piegādātājs tika izvēlēta jau saskaņā ar 2021. gada aprīlī izsludināto konkursu “Par tiesībām noslēgt līgumu par šķeldas piegādi no 01.06.2021. līdz 31.05.2022.” pasūtījuma identifikācijas Nr. RBE/AK/2021-3. Tātad tās pienākums ir piegādāt šķeldu SIA “Rīgas Bioenerģija” arī laika periodā no 20.12.2021. līdz 16.01.2022., kas norādīts jaunajā konkursā (Nr. RBE/AK/2021-8).
Fakti liecina par to, ka SIA“R Grupa” nepilda vai ir paziņojusi, ka norādītajā periodā nepildīs saskaņā ar konkursa Nr. RBE/AK/2021-3 rezultātiem noslēgto līgumu, kurā tika piedāvājusi cenu EUR14,29 par šķeldas m3. Attiecīgi SIA “R Grupa” ir pieļāvusi esoša līguma pārkāpumu, un tās piedāvājums nevar tikt vērtēts, savukārt SIA “R Grupa” kā pretendents ir izslēdzama no piedalīšanās konkursā.” Arī šie iebildumi noraidīti.
AS “Rīgas Siltums” valdes priekšsēdētājam Normundam Talcim (attēlā) tika vaicāts, kādēļ AS “Rīgas siltums” meitaskompānija SIA “Rīgas Bioenerģija” ļauj SIA “R Grupa” atkāpties no konkursa uzvarā iegūtā līguma parametriem saistībā ar šķeldas iepirkuma cenām to paaugstinot, bet citiem piegādātājiem to liedz darīt, un kas īpašs piemīt SIA “R Grupa”, salīdzinot ar pārējiem šķeldas piegādātājiem, ka tā var atļauties “izkāpt no līguma” un piegādes cenu paaugstināt, bet pārējiem tas netiek ļauts.
Tāpat N. Talcim tika vaicāts, vai noslēpums meklējams SIA “R Grupa” spējā nodrošināt sevi ar politisko protekciju no AS “Rīgas siltums” akcionāriem proti, no Rīgas domes deputātiem, uz ko tika atbildēts, ka tas jāvaicā “Rīgas siltums” meitas uzņēmumam. Attiecīgi jautājumi tika nosūtīti arī akcionāra pārstāvjiem – Rīgas mēram Mārtiņam Staķim un viņa vietniekam Vilnim Ķirsim.
Jāatgādina, ka 2018.gada vasarā tika atklāts, ka AS “Rīgas siltums” vienā no diviem izmantotajiem kurināmajiem - šķeldā - ir atklāts radioaktīvs piesārņojums. To esot piegādājusi SIA “R Grupa”. Šķeldai veiktie radioaktivitātes mērījumi liecināja, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmenis četras līdz sešas reizes pārsniedza atļauto. Par šo faktu 2018.gada 9.septembra sižetā ziņoja arī raidījums “Nekā personīga”. Par šo pārsniegto radioaktivitātes līmeni bija informēta gan AS “Rīgas siltums”, gan Valsts vides dienests.
Skandāls norima. Taču īsta skaidrība, kur palika radioaktīvie visi sadedzinātās šķeldas pelni - tie nonāca Getliņu atkritumu pārstrādes sistēmā vai tika izkaisīti Rīgas dārzos un parkos, - tā arī netika ieviesta.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
