“Sātaniskās numurzīmes” mīlošais uzņēmums pametis dzimto novadu, izpelnoties kritiku par darbinieku skaita samazināšanu
Tukumabalss.lv18.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonārs Andris Ramoliņš un uzņēmums Stiga RM, kas slavens ne tikai ar trīs sešinieku simboliku auto numurzīmēs, bet arī atkārtotiem darbinieku tiesību pārkāpumiem, pārreģistrējis juridisko adresi uz Kuldīgas novadu, “uzmetot” dzimto Tukumu.
Sekojot līdzi publikācijām par SIA Stiga RM un šīs firmas īpašnieku Andri Ramoliņu, jāpiezīmē, ka jau pavasarī šī kompānija izpelnījās kritiku no Tukuma puses iedzīvotājiem, jo tā aizreģistrējusi juridisko adresi no Tukuma novada uz Kuldīgu.
2014. gadā Stiga RM pārņēma maksātnespējīgu saplākšņa ražotni Kuldīgā, ko vēlāk modernizēja, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus vismaz piecu gadu garumā. Kuldīgas novada dome palīdzēja šai privātfirmai labiekārtot ražotnes teritoriju, pievelkot komunikācijas, sakārtojot piebraukšanu, kā arī nododot zemi notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūvei, — ir aizdomas, ka tas noticis par nodokļu maksātāju naudu.
Iepriekš maksātnespējīgais SIA Kurzemes finieris savos labajos laikos spēja nodarbināt līdz 130 cilvēkiem, savukārt 2014. gadā vairs tikai nepilnus 20. Tādēļ darba vietu atjaunošanā jebkura atbildīga novada pašvaldība vienmēr iesaistās ar atbalstu uzņēmējdarbībai, sevišķi tāpēc, ka šeit Kuldīgas novadā ienāca it kā spēcīgs vietējais investors, kam pa spēkam pārņemt bankrotējušu ražotni un atkal to nostādīt uz kājām.
Diemžēl ir redzams, ka šī rīcība ir novedusi pie regulāriem Valsts darba inspekcijas rīkojumiem, ar kuriem Stiga RM uzlikts pienākums novērst atkārtotus darbinieku tiesību pārkāpumu gadījumus.
Vēl viens būtisks apsvērums, kādēļ uzņēmums savu juridisko adresi pārreģistrējis uz Kuldīgas novadu, varētu būt meklējams Tukuma domes iepriekšējās, tagad atlaistās vadības nespējā komunicēt par baseina projekta attīstīšanu Tukumā un citiem birokrātiskiem jautājumiem. Iepriekš parakstītais nodomu protokols zaudējis spēku, jo ir iztecējuši līgumiskie termiņi.
Tukuma domes darbinieki pieļauj — ar Stiga RM saistīts viesnīcas projekts Tukumā bija iestrēdzis tamdēļ, ka firma lielākos spēkus un resursus pēdējos gados veltījusi tieši Kuldīgas saplākšņa ražotnei un darbības ar Tukuma projektiem iesaldēja.
Vienubrīd izskanēja versija, ka Stiga RM esot pārcēlusies uz Kuldīgu it kā tāpēc, lai “sodītu” Tukuma novada iedzīvotājus par to, ka viņi savākuši 10 tūkstošus parakstu pret ekonomiskā ziņā apšaubāmu megaprojektu būvēt Pienavā gigantiskus vēja ģeneratorus, taču no LETAs arhīva redzams — Stiga RM sākusi investēšanu Kuldīgā vēl ilgi pirms tam, kad šāds vēja ģeneratoru projekts ticis izstrādāts. Līdz ar to neapstiprinās izteikumi, ka Stiga RM un vēja ģeneratoru jautājums kaut kādā veidā būtu saistīti.
Līdz ar pārcelšanos uz Kuldīgu izskanējušas aizdomas, ka Stiga RM lēmuma rezultātā samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas nonāk Tukuma pašvaldībai, taču senākās publikācijās A. Ramoliņš saka — Stiga RM nolēmusi paralēli līdzšinējai pamatdarbībai (mežizstrādei un kokmateriālu izvešanas pakalpojumu sniegšanai) divtik lielu darbības apjomu plāno uzaudzēt izvestās koksnes pārstrādē. Diemžēl ziņas par regulāriem skandāliem ar darbinieku “čakarēšanu” norāda uz iespēju, ka tas notiek lielākoties uz darbinieku rēķina.
Vairāk par tēmu: https://www.tukumabalss.lv/index.php?zoomzina=1178
(Jāpiebilst, ka pēc saitē lasāmā raksta publicēšanas reģionālais portāls saņēma telefoniskus draudus par “sūdzēšanu tiesā”, turklāt zvanītāja stādījās priekšā tieši kā SIA Stiga RM darbiniece, kas zvanot īpašnieka uzdevumā.)
Iepriekš:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
