Satiksmes ministrija „atšuj” Loginovu, ostas pārvaldnieks izmēģina vēl pēdējos salmiņus

Kā jau ziņots, PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar līgumu, kuru novembrī Brīvostas valde bez kādiem argumentiem nolēma nepagarināt. Savukārt ar šā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu PKL Flote ir atguvusi tiesības vismaz uz laiku sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā. Loginovs neveiksmi cietis arī Administratīvajā apgabaltiesā, un nu šis pagaidu līgums jānoslēdz līdz 21. septembrim.

Loginovs bija vērsies Satiksmes ministrijā, pēc būtības dažādās formās mēģinot iegūt ministrijas atbalstu savam viedoklim – ka viņa vadītajai struktūrai ir bijušas visas tiesības neatļaut igauņu uzņēmuma darbību Rīgas ostā. Taču, kā izriet no Pietiek rīcībā nonākušās Satiksmes ministrijas atbildes, ko Brīvostas pārvaldes preses pārstāve „nespēja atrast”, ministrija Loginovam diplomātiski norādījusi, ka „normatīvie akti neparedz tiesības Satiksmes ministrijai sniegt likumu oficiālu skaidrojumu”.

Tikmēr PKL Flote jau vērsusies Brīvostas pārvaldē, aicinot nekavējoties izpildīt tiesas lēmumu un noslēgt ar uzņēmumu līgumu par licencētas komercdarbības veikšanu (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostas teritorijā. „Atkārtoti norādām, ka ar katru dienu, kad Rīgas Brīvostas pārvalde novilcina līguma ar akciju sabiedrību PKL Flote parakstīšanu, tiek palielināti akciju sabiedrībai PKL Flote nodarītie zaudējumi, proti, LVL 2435,31 apmērā par katru dienu, kas attiecīgi var tikt piedzīti no Rīgas Brīvostas pārvaldes,” norādīts PKL Flotes iesniegumā.

Kā izrādās, Loginovs arī mēģinājis pieprasīt PKL Flotei iesniegt Rīgas Brīvostas pārvaldē darbības programmu, ietverot investīciju programmu. Uz to igauņu uzņēmums norādījis, ka „Rīgas Brīvostas likuma 12. panta trešajā daļā minētos dokumentus, tai skaitā, darbības programmu, ietverot investīciju programmu, ir jau izvērtējusi Administratīvā rajona tiesa un pieņēmusi lēmumu par pagaidu noregulējumu, atzīstot darbības un investīciju programmu par atbilstošu likuma prasībām, līdz ar to pašlaik Rīgas Brīvostas pārvaldes kompetencē neietilpst minēto dokumentu atkārtota izvērtēšana, bet gan nepieciešama tiesas nolēmuma izpilde”.

Tāpat Loginovam aizrādīts, ka „akciju sabiedrības PKL Flote darbības programma, ietverot investīciju programmu, jau tika izsniegta Rīgas Brīvostas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim Andrim Mālenderam 2011. gada 21. jūnija tiesas sēdē”, turklāt Administratīvā apgabaltiesa savā 25. jūlija lēmumā atzinusi, ka akciju sabiedrības PKL Flote investīciju programma ir atbilstoša Rīgas brīvostas likuma jēgai un mērķim, kā arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas regulām.

„Loginovs pašlaik ir zaudējis visas cerības uz tiesas „sapratni”, taču vēlēšanās pārmācīt „nesaprātīgos” igauņus ir tik liela, ka tiek mēģināts ķerties pie salmiņa – ja nu pēkšņi izdodas labākajā stilā tiesas lēmumu neizpildīt, balstoties uz kādu ministrijas skaidrojumu. Protams, šāds skaidrojums nav nekas, salīdzinot ar tiesas lēmumu, bet pie mums atšķirībā no Igaunijas daudz kas ir iespējams,” šo Loginova vēlmi pēc ministrijas skaidrojuma Pietiek iepriekš komentēja kāds ostas uzņēmējs, saprotamu iemeslu dēļ nevēloties nodot atklātībai savu vārdu un uzņēmuma nosaukumu.

Savukārt PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.”

Saskaņā ar firmas.lv datiem AS PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.

Novērtē šo rakstu: