Satiksmes ministrijas valsts sekretārs: ko un kā gribu, to arī ieceļu
L. Lapsa12.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrijas valsts sekretāru formāli neviens normatīvais akts neierobežo tiesībās kā ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmējsabiedrību akcionāru sapulces funkciju pildītāju iecelt to valdē tādus cilvēkus, kādus šī viena amatpersona uzskata par piemērotiem. Izrādās, neeksistē nekādas likuma prasības ne pēc konkursa, ne pēc kādas īpašas kandidātu atlases un to piemērotības izvērtēšanas procedūras.
Pēc tam, kad bez konkursa par valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes locekli tika iecelts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītais Armīns Kronbergs, Satiksmes ministrijas preses pārstāve Ilze Eida Pietiek nemācēja atbildēt, kāpēc izvēlēts tieši viņš un kur jaunais valdes loceklis meklēts. Viņa tikai apgalvoja, ka kandidāts LDz valdei meklēts, caurskatot ministrijas rīcībā esošās CV datu bāzes un uzklausot ieteikumus.
Ņemot vērā šos skaidrojumus, Pietiek vērsās pie ministrijas ar oficiālu pieprasījumu sniegt informāciju, kādas tieši procedūras rezultātā pieņemts lēmums par Kronberga iecelšanu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, kādas tieši datu bāzes tika caurskatītas un kādu tieši personu ieteikumi tika ņemti vērā, izvēloties šo kandidatūru.
Tāpat tika pieprasīts sniegts skaidrojumu, kādas vēl metodes tika izmantotas jaunā valdes locekļa meklējumos un kādi vispār ir kritēriji un nepieciešamās kvalifikācijas Latvijas valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma valdes locekļa postenim. Ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam tika pieprasīts atbildei pievienot arī minēto datu bāzu aprakstus un kopijas no saņemtajiem ieteikumiem.
No Matīsa atbildes izriet, ka pretēji ministrijas preses pārstāves apgalvojumam nekādu šādu izskatītu datu bāzu vai rakstisku ieteikumu par Kronbergu kā lielisku dzelzceļa jomas speciālistu nemaz nav bijis, - viņš iecelts bez jebkādas īpašas atlases procedūras, vienkārši tāpēc, ka Matīss viņu izvēlējies.
„Spēkā esošie normatīvie akti neparedz speciālas procedūras valdes locekļu kandidātu atlasei, attiecīgi valdes locekļa kandidātu atlase ir akcionāra kompetences jautājums, kurā akcionārs netiek ierobežots,” norādīts Matīsa oficiālajā atbildē, vēl piebilstot, ka, „apstiprinot A. Kronbergu valdes locekļa amatā, tika ņemta vērā A. Kronberga iepriekšējā darba pieredze ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem un tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos”.
Turklāt, izvēloties Kronbergu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, Matīss vismaz oficiāli nav interesējies arī par to, kādas funkcijas jaunais valdes loceklis uzņēmumā pildīs. „Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 93. panta pirmajā daļā un Komerclikuma 302. pantā noteikto valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi. Līdz ar to valdes locekļu kompetenču sadale ir pašas valdes iekšējs jautājums,” skan Matīsa atbilde uz jautājumu par to, kādi būs konkrētie Kronberga pienākumi uzņēmumā.
Saskaņā ar Kronberga nepilnu lappusi garo CV viņš iepriekš bijis SIA Tug Services izpilddirektors, SIA Amberholdings valdes loceklis, SIA LSF Holdings, finanšu speciālists un AS Kālija parks analītiķis. Viņa mēneša pamatatalgojums Latvijas dzelzceļā noteikts 2543 latu apmērā.
Kā Pietiek jau informēja, uzmanību Kronberga iecelšana pelna, jo kuluāros izskanējis, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs jau ilgstoši vēlējies LDz valdē „iebīdīt” kādu no saviem cilvēkiem un, iespējams, pat panākt, lai viņš kļūtu par LDz vadītāju.
Ventspilī, Sarkanmuižas dambī Kronbergam pieder dzīvoklis, kura iepriekšējais īpašnieks bijis vienā krimināllietā ar Lembergu apsūdzētais Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis. 2009.gadā Kronbergs kandidēja pašvaldību vēlēšanās Ventspilī no partijas Demokrāti.lv.
Vieta LDz valdē atbrīvojās, jo augustā valdes locekļa līgums beidzās Andrim Šteinbrikam. LDz valdē ir pieci locekļi, un viens no tiem ir sens ekspremjera Aigara Kalvīša draugs kopš studiju laikiem, biznesa partneris Aivars Strakšas. Savukārt pārējie tagad, kā rāda Lursoft dati, ir Magonis, Kronbergs, Edvīns Kočāns un Ēriks Šmuksts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
