Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar otro piegājienu Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lato Lapsas konstitucionālo sūdzību, kuras būtība: ņemot vērā, cik vienkārši pašlaik Latvijā pret faktiski jebkuru cilvēku var safabricēt kriminālprocesu un kā aizdomās turētajam - arī gadījumā, ja krimināllieta ierosināta par, piemēram, drošības iestādēm netīkamu dokumentu publicēšanu, - pieprasīt viņam nodot DNS paraugus, ko pēc tam var izmantot nezināmiem nolūkiem, atzīt šo pašreizējo kārtību par Satversmei neatbilstošu.

Lato Lapsa iebildumus pret pašreizējo DNS paraugu nodošanas kārtību pirmoreiz cēla pirms vairāk nekā gada, kad Drošības policijas safabricētā kriminālprocesa ietvaros (šogad prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ) viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss un Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis nesekmīgi mēģināja viņam paņemt DNS paraugus. Šī neveiksmīgā mēģinājuma ieraksts joprojām ir noklausāms šeit. (Savukārt plašāk par pašu kriminālprocesu lasāms šeit.)

Pēc šī notikuma Drošības policija vērsās ar ziņojumu Valsts policijā, pavēstot, ka Lato Lapsas rīcībā, DNS paraugus nenododot, esot konstatēta "Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana", un pēc šī ziņojuma saņemšanas Valsts policijā tika sākta administratīvā lietvedība.

Tiesa administratīvo lietvedību šajā lietā izbeidza, izsakot Lato Lapsam aizrādījumu, pārsūdzība neko nedeva, un nu Lato Lapsa ir vērsies ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, uzskatot, ka pašreizējā DNS paraugu nodošanas kārtība, kas pieņemta vēl Aigara Kalvīša valdības laikā, aizskar Latvijas pilsoņu Satversmes 96.pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā nostiprinātās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

"Pēdējie gadi skaidri pierāda, ka ikviens Latvijas cilvēks var nonākt situācijā, kad pret viņu tiek safabricēts kriminālprocess un viņam šāda safabricēta procesa ietvaros tiek noteikts aizdomās turētā statuss - vai arī tas viss pat tiek darīts speciāli tāpēc, lai kādi korumpēti "tiesībsargāšanas" iestāžu pārstāvji gūtu iespēju tikt pie viņa DNS paraugiem un tad tos izmantot sev vien zināmiem mērķiem.

Es to visu esmu "izbaudījis" pats, tāpēc arī esmu iesniedzis šo konstitucionālo sūdzību, lai nekas tāds turpmāk vairs nenotiktu. Tikai policejiski bandītiskā valstī varas iestādēm var ienākt prātā, ka tām ļoti vajag kāda cilvēka DNS paraugus, kurš it kā tiek turēts aizdomās par kādu noziedzīgu nodarījumu, kurā vispār nav un nevar būt nekādu pirkstu nospiedumu, siekalu, asiņu vai kā tāda. Šī nejēdzīgā un absurdā norma ir domāta tikai un vienīgi kā politiķu "dāvana" noziedzniekiem drošības dienestos," paskaidro Lato Lapsa.

Pietiek šodien publicē gan Lato Lapsas konstitucionālo sūdzību šajā lietā, gan Satversmes tiesas lēmumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI

Lato Lapsas KONSTITUCIONĀLĀ SŪDZĪBA

2015.gada 19.maijā.

Šī konstitucionālā sūdzība tiek iesniegta sakarā ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkta vārdu „aizdomās turētās”, 1.panta 6.punkta vārdu „aizdomās turētām”, 4.panta vārdu „turētas aizdomās”, 10.panta vārdu „aizdomās turēto”, 18.panta pirmās daļas vārdu „aizdomās turētajām” un vārdu „par aizdomās turēto”, kā arī Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība” 2.punkta vārdu „aizdomās turētām” un 13.punkta vārdu „aizdomās turētās” neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam, turpmāk tekstā – Sūdzība, ar ko ir aizskartas Sūdzības iesniedzēja Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā nostiprinātās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Institūcija, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu – DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums – Latvijas Republikas Saeima, un institūcija, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu – 23.08.2005. noteikumus Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība” – Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei var izvērtēt vienīgi Satversmes tiesa. Tāpēc Sūdzības iesniedzējs vēršas ar Sūdzību Satversmes tiesā.

Lietas faktisko apstākļu izklāsts

2004.gada 17.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu, kas grozīts 09.03.2006. un 16.06.2010.

DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkts definē terminu bioloģiskas izcelsmes pēdas, paredzot, ka tās cita starpā tiek izņemtas arī no aizdomās turētās personas, savukārt 1.panta 6.punkts definē terminu salīdzināmie paraugi, paredzot, ka tie tiek izņemti arī no aizdomās turētām personām. DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 4.pants paredz, ka DNS nacionālajā datu bāzē tiek apkopotas un glabātas arī ziņas par personām, kuras turētas aizdomās; 10.pants nosaka, tieši kāda informācija iekļaujama DNS nacionālajā datu bāzē, t.sk. arī par aizdomās turētām personām, savukārt 18.panta pirmajā daļā noteikts DNS profilu un ziņu par aizdomās turētajām personām glabāšanas ilgums 10 (desmit) gadi.

Saskaņā ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu ir izdoti Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība”, kā 2.punkts paredz bioloģiskā materiāla izņemšanu arī no aizdomās turētām personām, savukārt 13.punkts paredz, ka bioloģiskas izcelsmes pēdas arī no aizdomās turētām personām izņem Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Ar Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja 17.04.2014. lēmumu Sūdzības iesniedzējs tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā Nr.11840005513 (lēmuma kopiju skat. pielikumā Nr.1, kā arī papildus skat. pielikumā Nr.2 Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas 24.04.2014. Paziņojuma Nr.21/1350 kopiju par kļūdu krimināllietas numurā 17.04.2014. lēmumā). 23.04.2014. sastādīts Bioloģiskā materiāla izņemšanas akts iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē (kopija pielikumā Nr.3), kurā fiksēta Sūdzības iesniedzēja atteikšanās izsniegt DNS materiālu kriminālprocesa Nr.11840005513 ietvaros.

Par šo faktu pret Sūdzības iesniedzēju tika uzsākta administratīvā lietvedība par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (pielikumā Nr.4 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 04.06.2014. vēstules Nr.20/10/7-14191 kopija), kā rezultātā 01.07.2014. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC095414 (kopija pielikumā Nr.5, kā arī papildus skat. pielikumu Nr.6 – pavadvēstules kopija, ar ko nosūtīta administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija).

24.09.2014. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.1-27020914/4 administratīvā pārkāpuma lietā pret Sūdzības iesniedzēju, ar ko nosprieda izteikt mutvārdu aizrādījumu Sūdzības iesniedzējam par DNS parauga nesniegšanu, un administratīvo lietvedību izbeigt (24.09.2014. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma kopija pielikumā Nr.7).

Par šo spriedumu Sūdzības iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas ar 09.01.2015. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumu lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) noraidīta un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 24.09.2014. spriedums atstāts negrozīts (apelācijas instances tiesas sprieduma kopija pielikumā Nr.8). Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedums lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) stājies likumīgā spēkā 09.01.2015. (apliecina pielikumā Nr.9 pievienotā izdruka no portāla www.tiesas.lv par tiesvedības gaitu lietā Nr.127020914).

Apelācijas instances tiesa spriedumu motivē ar Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība” 2.punktu, kā arī atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 4.punktu.

2015.gada 24.aprīlī Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, Dr.iur. A.Pundurs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa Nr.11840005513 izbeigšanu, jo Sūdzības iesniedzēja izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (lēmuma kopija pielikumā Nr.10). Minētais lēmums cita starpā paredz, ka no aizskārēja (Sūdzības iesniedzēja) apmierinājumu var prasīt Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā (skat. lēmuma 5.lapas 4.rindkopu).

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā viņa Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ko aizsargā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants, aizskar Likuma 1.panta 2.punkts, 1.panta 6.punkts (daļā par bioloģiskas izcelsmes pēdu un salīdzināmo paraugu izņemšanu arī no personām, kuras turētas aizdomās), 4.pants, 10.pants un 18.panta pirmā daļa (daļā par DNS profilu un ziņu uzglabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē arī par personām, kuras turētas aizdomās), kā arī Noteikumu 2. un 13.punkti, daļā par bioloģiskā materiāla un bioloģiskas izcelsmes pēdu izņemšanu no aizdomās turētām personām, turpmāk tekstā visas kopā un katra atsevišķi – Apstrīdētās normas.

Latvijas Republikas Saeima 2004.gada 17.jūnijā pieņēma DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu, kas grozīts 09.03.2006. un 16.06.2010., turpmāk tekstā – Likums.

Likuma 1.panta 2.punkts paredz: „bioloģiskas izcelsmes pēdas — bioloģiskais materiāls, kas izņemts notikuma vietā, pazudušas personas dzīvesvietā, no cietušās, aizturētās, aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai tās apģērba, no līķa, kā arī no cita veida lietiskajiem pierādījumiem”.

Likuma 1.panta 6.punkts paredz: „salīdzināmie paraugi — bioloģiskais materiāls, kas ņemts no cietušām, aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām, no neatpazītiem līķiem, no pazudušu personu bioloģiski tuviem radiniekiem (bērniem, vecākiem), lai noskaidrotu bioloģiskas izcelsmes pēdu avotu, identificētu pazudušu personu vai neatpazītu līķi”.

Likuma 4.pants paredz, ka „DNS nacionālajā datu bāzē apkopo un glabā informāciju par DNS profiliem un ziņas par personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, par neatpazītiem līķiem, par Latvijas Republikā pazudušām personām un par bioloģiskas izcelsmes pēdām.”.

Likuma 10.pants nosaka, kāda informācija iekļaujama DNS nacionālajā datu bāzē par noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu.

Likuma 1.panta 2.punkts, 1.panta 6.punkts, 4.pants un 10.pants šādā redakcijā ir spēkā no 06.04.2006. (minētajā datumā stājās spēkā 09.03.2006. grozījumi Likumā), taču aizdomās turētā persona visos uzskaitītajos pantos bijusi no sākotnējās Likuma redakcijas pieņemšanas un spēkā stāšanās.

Likuma 18.panta pirmā daļā paredz: „DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums, DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10 gadus no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lēmumu vai spriedumu, vai minēto informāciju dzēš no DNS nacionālās datu bāzes pēc tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecīgās personas rakstveida iesniegumu.”.

Likuma 18.panta pirmā daļa šādā redakcijā ir spēkā no 20.07.2010., kad stājās spēkā Likuma 16.06.2010. grozījumi, kas samazināja DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas termiņu no 75 gadiem uz 10 gadiem attiecībā uz aizdomās turētām un apsūdzētām personām.

Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība”, turpmāk tekstā - Noteikumi, izdoti uz Likuma pamata.

Noteikumu 2.punkts paredz, ka „Bioloģisko materiālu izņem no pazudušu personu tuviem radiniekiem, aizdomās turētām, apsūdzētām, tiesājamām vai notiesātām personām par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un no cietušām personām (turpmāk – parauga devēji), kā arī no neatpazītiem līķiem un no vardarbīgā nāvē mirušu personu līķiem.”, savukārt 13.punkts paredz, ka „Bioloģiskās izcelsmes pēdas noziedzīga nodarījuma vietā, no cietušās vai aizdomās turētās personas vai tās apģērba, no līķa, kā arī no citiem lietiskajiem pierādījumiem izņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”.

 Noteikumu Apstrīdētās normas citētajā redakcijā ir spēkā no Noteikumu spēkā stāšanās brīža 27.08.2005.

Juridiskais pamatojums

Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizskar Apstrīdētās normas, kas neatbilst Satversmes 96.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantam.

Satversmes 96.pants paredz: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”. Personas privātās dzīves neaizskaramību aizsargā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants, tā 1.punktā paredzot: „Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.”

Satversmes tiesa skaidrojusi tiesību uz privāto dzīvo saturu 26.01.2005. spriedumā lietā Nr.2004-17-01 (10.punkts), kā arī šo pamattiesību saturs analizēts 11.05.2011. spriedumā lietā Nr.2010-55-0106 (10.punkts). Proti, šīs tiesības aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus, iespējami minimāli ciešot no valsts iejaukšanās. Tās ietver arī indivīda tiesības saglabāt un attīstīt īpašības un spējas, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem un individualizē.

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96.pantā u.c. pantos, var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta 2.punkts paredz, ka Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

1. Sūdzības iesniedzējs apšauba Apstrīdēto normu satura kvalitāti, tādēļ analizēs Likuma (Noteikumi izdoti uz Likuma pamata) izstrādi:

1.1. Likuma sākotnējās redakcijas anotācijā (http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj) attiecībā uz Likuma normu atbilstību starptautiskajām saistībām bija analizēti vairāki Likuma panti, bet netika analizēta neviena no Apstrīdētajām normām, vien izdarot kopēju secinājumu, ka likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Padomi, atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību un sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības Acquis Communataire prasībām policijas sadarbības jomā. Normu atbilstība vērtēta tikai pret 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, Padomes 1997.gada 9.jūnija rezolūciju par DNS analīžu rezultātu apmaiņu un Padomes 2001.gada 25.jūnija rezolūciju par DNS analīžu rezultātu apmaiņu.

Līdz ar to Sūdzības iesniedzējs secina, ka, jau sagatavojot sākotnējo Likuma redakciju, nav analizēta ne tā atbilstība starptautiskajām cilvēktiesību normām, ne iespējamie personu pamattiesību aizskārumi, kādi varētu rasties ar šī normatīvā akta pieņemšanu. Vienīgais plānotā Likuma normu vērtēšanas aspekts starptautisko normu kontekstā ir bijis datu apstrāde un tās rezultātu apmaiņa Eiropas ietvaros. To, vai kādas no likumprojektā par Likuma sākotnējo redakciju iekļauto personu grupu intereses netiks nepamatoti aizskartas, vai nesamērīgi ierobežotas pret sabiedrības kopējām interesēm, vērtēts nav. Attiecībā uz sociālo seku izvērtēšanu Likuma sākotnējas redakcijas anotācija paredzēja, ka normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Savukārt par faktu, kā persona varēs aizstāvēt savas tiesības, ja Likums viņu ierobežos, noteikts: „Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt līdzšinējā kārtībā”. Šī „dežūrfrāze” Sūdzības iesniedzēja ieskatā neko neizsaka un neatrisina, jo Likums tika pieņemts, lai noteiktu kārtību, no kā un ar kādu mērķi tiek ņemti DNS materiāli un kā tie uzglabājami, pie tam, paredzot, ka Likuma ieviešanai nepieciešami vairāki jauni Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to absolūti nav saprotams, kā jaunpieņemtu normu aizskāruma gadījumā konkrētam indivīdam varētu palīdzēt līdzšinējā kārtība.

Sagatavojot un, pieņemot Likuma sākotnējo redakciju, nav vērtēts, ka par aizdomās turētu personu var tikt pieņemts lēmums, ka viņas rīcībā nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, un ka tad 75 gadus (sākotnējā redakcijā) tiks uzglabāti nevainīgas personas DNS dati, kas tiks izmantoti noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Sūdzības iesniedzējam nav skaidrs, kā nevainīgas personas datu uzglabāšana un salīdzināšana varētu palīdzēt ātrāk atklāt noziedzīgus nodarījumus. Minētais rada nevienlīdzīgu stāvokli attiecībā  pret citām nevainīgām personām un personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turētas.

Tāpat nav vērtēts, ka pašas aizdomās turētās personas kriminālprocesuālais statuss ir gana neskaidrs, kādēļ, iespējams, būtu pakļaujams kādiem papildus nosacījumiem, pirms tiek pieņemts lēmums no aizdomās turētas personas ņemt DNS materiālu.

Šo Sūdzības iesniedzēja apgalvojumu pierāda arī fakts, ka Likums tā sākotnējā likumprojekta stadijā nemaz nav ticis apspriests ne ar nevalstiskām organizācijām, ne ar starptautiskajiem konsultantiem, nedz ir bijuši kādi sabiedrības informēšanas pasākumi vai noskaidrots sabiedriskās domas viedoklis (Likuma sākotnējās redakcijas anotācijā visās uzskaitītajās sadaļās norādīts, ka konsultācijas nav notikušas, sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši). Kā papildus argumentu var minēt arī faktu, ka, izskatot Likuma sākotnējas redakcijas Likumprojektu Saeimā, Juridiskā biroja ierosinātie priekšlikumi pārsvarā bija redakcionāli un pēc būtības (gan nedaudz) skāra tikai vienu no Likuma Apstrīdētajām normām - 18.panta  pirmo daļu.

1.2. Arī no Likuma 09.03.2006. grozījumu anotācijas (http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj) secināms, ka nav notikušas ne konsultācijas, ne sabiedrības informēšanas pasākumi, tāpat nav vērtētas sociālās sekas, jo normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Atbilstība Eiropas Savienības normatīviem aktiem un citiem dokumentiem (Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas) nav analizēta vispār, jo norādīts, ka šī joma nav skarta.

1.3. Likuma 16.06.2010. grozījumu, kas samazināja DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas termiņu no 75 gadiem uz 10 gadiem attiecībā uz aizdomās turētām un apsūdzētām personām, anotācijā (http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/DB7434689FF80FACC22576F5004BE65B?OpenDocument) arī norādīts, ka nav notikušas konsultācijas ne ar ekspertiem, ne pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, nav bijuši sabiedrības informēšanas pasākumi, tāpat nav vērtētas sociālās sekas, jo normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Par faktu, kā indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības, ja Likums viņu ierobežos, noradīts, ka normatīvais akts neierobežos indivīda tiesības. Atbildības pret starptautiskajām saistībām sakarā vērtēti lēmumi par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, kā arī Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas attiecas uz DNS profilu un ziņu par personu uzglabāšanas ilgumu. Lai gan 16.06.2010. grozījumu likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka DNS dati un profili jāiznīcina uzreiz vai konkrēti noteiktā laikā (ECT lietā S. And Marper v. The United Kingdom), opcija DNS datus iznīcināt uzreiz, apspriesta un analizēta nebija vispār. Tāpat nebija apskatīti un analizēti jebkādi citi problēmjautājumi vai iespējamie aizskārumi.

Viss augstāk minētais liek apšaubīt Likuma Apstrīdēto normu (līdz ar to arī uz Likuma pamata izdoto Noteikumu Apstrīdēto normu) satura kvalitāti.

2. Sūdzības iesniedzējs apšauba, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti Likuma Apstrīdēto normu (un uz tā pamata izdoto Noteikumu Apstrīdēto normu) leģitīmā mērķa sasniegšanai un apšauba personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu.

Kā jau minēts, personas pamattiesības var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Lai secinātu, vai pamattiesības ierobežotas pamatoti, jāvērtē:

1) vai pamattiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu;

2) vai pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, būtisku sabiedrības interešu aizsardzība;

3) vai ierobežojums atbilst samērīguma principam (saprātīgs līdzsvars starp personas pamattiesībām un būtiskajām sabiedrības interesēm).

2.1. Apstrīdētās normas ietvertas Likumā un uz Likuma pamata izdotos Ministru kabineta Noteikumos. Likums pieņemts Satversmē un Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā, Noteikumi pieņemti Ministru kabineta Kārtības rullī noteiktajā kartībā. Likums un Noteikumi izsludināti likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kartībā. Tātad secināms, ka formāli Likums un Noteikumi pieņemti, atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai normatīvo aktu pieņemšanas procedūrai, taču šīs Sūdzības 1.punktā tika analizēta Likuma sagatavošana pieņemšanai, kas pierāda, ka Likuma saturs nav bijis pienācīgi analizēts, līdz ar to ir šaubas par Likuma kvalitāti un pamattiesību ierobežojuma tiesiskumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skaidri pateikusi, ka, lai nodrošinātu personas aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos tās privātajā dzīvē, likumā ir gan pietiekami skaidri un precīzi jāparedz kompetentajām iestādēm piešķirtās rīcības brīvības robežas, gan ir jāvērtē likuma kvalitāte, kas automātiski ir pamattiesību ierobežojuma tiesiskuma vērtēšana (pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas 04.05.2000. sprieduma lietā Rotaru v. Romania, 55.punkts).

2.2. DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas Likumprojekts tika  izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta sēdē akceptēto Koncepciju par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 30.septembra rīkojumu Nr.552), turpmāk tekstā - Koncepcija. Koncepcija kā Likuma ieviešanas sagaidāmās darbības rezultātu paredzēja, ka izveidojamā DNS analīžu bāze no neatklātu notikumu vietām un citur izņemtā bioloģiskā materiāla, nodrošinās iespēju identificēt personas, kas būtiski palielinās atklāto noziegumu skaitu, konkrēti identificējot aizdomās turamo personu un kalpojot par objektīvu pierādījumu, kā arī samazinās neatpazīto līķu skaitu. Likuma pieņemšanas sagaidāmā ietekme saskaņā ar Koncepciju bija paredzēta „vairāk atklātu noziegumu un sodītu personu, balstoties uz DNS analīžu rezultātiem no bioloģiska materiāla pēdām, kas izņemtas no notikuma vietām.”.

Likuma 2.pants nosaka: „Likuma mērķis ir izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu (līķa materiālu) identificēšanā, kā arī noteikt un regulēt DNS ģenētiskās izpētes rezultātu apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām.”

Līdz ar to secināms, ka Likuma un uz Likuma pamata izdoto Noteikumu ieviešanas leģitīmais mērķis ir sabiedrības drošība un citu cilvēku tiesību aizsardzība, t.sk. palielinot atklāto noziegumu skaitu un sodot vainīgās personas.

2.3.Būtiski, vai šā Likuma mērķa sasniegšanai bija jāparedz DNS paraugu ņemšana no aizdomās turētām personām.

Sūdzības iesniedzējs analizēs Apstrīdēto normu (paredzēt DNS materiāla ņemšanu no aizdomās turētām personām) iekļaušanas Likumā un Noteikumos leģitīmo mērķi – vai tiešām šis līdzeklis ir nepieciešams Likuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Neskatoties uz faktu, ka Likuma un Noteikumu mērķis atzīstams par leģitīmu, Apstrīdēto normu mērķis Sūdzības iesniedzēja ieskatā nav leģitīms:

2.3.1. Likuma normas paredz DNS materiāla ņemšanu no visiem kriminālprocesa subjektiem, t.sk. Apstrīdētās Likuma normas paredz DNS materiāla ņemšanu no pilnīgi visām aizdomās turētām personām, bez jebkāda dziļāka pamatojuma, vai kritērijiem, vienkārši balstoties uz apstākli, ka personai ir piemērots aizdomās turētā statuss.

2.3.2. Aizdomās turētā persona var nekad nekļūt ne par notiesātu personu, pat ne par apsūdzētu personu, kas stājas tiesas priekšā, līdz ar to DNS parauga ņemšanai ir vēl nepietiekošs (vai pat neesošs, ja ir „safabricēts” kriminālprocess vai falsificēti pierādījumi) pamats. Aizdomās turētās personas procesuālais statuss saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 65.pantu tiek definēts sekojoši - ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu visticamāk izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto. Līdz ar to aizdomās turētās personas statuss ir balstīts uz pieņēmumiem (zināmām šaubām), kas izmeklēšanas gaitā tā arī var nepierādīties. Kad šīs šaubas ir novērstas, tad persona vai nu tiek atbrīvota no aizdomās turētās personas statusa (pieņēmumi, ka konkrēta persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu, nepierādās), vai kļūst par apsūdzēto (visi pieņēmumi kļūst viennozīmīgi pierādāmi), kad, iespējams, rodas pilnīgi cits tiesiskais pamats diskutēt par DNS paraugu nodošanu (vai atbilst Satversmei DNS paraugu ņemšana no apsūdzētām personām, Sūdzības iesniedzējs neanalizē, jo tas nav šīs Sūdzības mērķis).

Sūdzības iesniedzējs nenoliedz, ka Likuma leģitīmā mērķa sasniegšanai viennozīmīgi pamatota ir DNS paraugu ņemšana no notiesātajiem, jo sabiedrības interesēs ir noziedzīgu nodarījumu operatīva atklāšana un, ja persona ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu, viņa DNS parauga salīdzināšana var palīdzēt iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā vai potenciāli nākotnē veikta noziedzīga nodarījuma atklāšanā, kas atbilst Likuma mērķim, jo notiesātu personu DNS datu salīdzināšana patiešām var kalpot iepriekš izdarītu, bet neatklātu, vai nākotnē izdarītu noziegumu atklāšanā (kā zināms, noziedzīgajā vidē recidīva līmeņa rādītājs ir samērā augsts, ko rada notiesātu peronu jau esoša pieredze un zināšanas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ko var izmantot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā).

Jāatceras arī viens no kriminālprocesa pamatprincipiem - nevainīguma prezumpcija – kas paredz, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā un ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

2.3.3. aizdomās turētas personas statuss var beigties dažādi – gan ar kļūšanu par apsūdzētu personu, gan ar krimināllietas izbeigšanu, piemēram, kad personas rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju, vai ir konstatēts, ka noziedzīgais nodarījums vispār nav noticis, vai citu, personas reabilitējošo, apstākļu dēļ.

Ja lieta tiek izbeigta, jo personas rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju, rodas šādu personu (sākotnēji atzīta par aizdomās turamo personu, pēc tam - kriminālprocess pilnībā vai daļā pret šo personu ir izbeigts uz reabilitējošā pamata) nevienlīdzīgs stāvoklis pret citām nevainīgām personām, kam nav ņemts DNS materiāls un ievietots DNS nacionālajā datu bāzē, vai kam nav piemērotas sankcijas par DNS materiāla nesniegšanu. Jebkāda soda piemērošana šādā situācijā ir klaji nesamērīga personas, kas tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu neizdarījušu, pamattiesību ierobežošana.

Šādu aspektu, pieņemot Apstrīdētās normas, kā Sūdzības iesniedzējs norādījis iepriekš, likumdevējs nav vērtējis vispār.

Arī Sūdzības iesniedzēja gadījumā ir pieņemts lēmums, ka viņa rīcībā nav noziedzīga nodarījuma pazīmes (pielikums Nr.10), tātad viņš ir nevainīgs. Ja Sūdzības iesniedzējs būtu sniedzis DNS paraugu, tad rastos situācija, ka noziedzīgu nodarījumu atklāšanā salīdzināšanai ar notiesātu personu DNS datiem tiek izmantoti nevainīgas personas DNS dati – tādējādi radot personas nevienlīdzību attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turētas. Savukārt atteikšanās sniegt DNS paraugu radīja Sūdzības iesniedzējam negatīvas sekas, jo pret viņu tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kā rezultātā tiesa viņam izteica mutvārdu aizrādījumu.  Faktiski Apstrīdētās normas nostāda Sūdzības iesniedzēju vienādā situācijā ar personu, ko pieķer nozieguma vietā.

Līdz ar to privātās dzīves aizskārums, Apstrīdētajās normās paredzot DNS paraugu ņemšanu no aizdomās turētām personām (un secīgu to glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē 10 gadus), ir nesamērīgs un nepamatots, un nebūtu piemērojams vispār.

2.4. Būtiski izvērtēt, vai pamattiesību ierobežojums ir samērīgs ar sabiedrības interesēm, un vai pamattiesību ierobežošanai nevarēja izmantot saudzīgākus līdzekļus.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka samērīguma princips vispārīgā veidā noteic, ka starp valsts varas darbību, kas ierobežo personas tiesības un tiesiskās intereses, un mērķi, ko valsts vara ar šo darbību tiecas sasniegt, ir jābūt saprātīgām attiecībām, tāpat konstatēts, ka arī likumdevējam, pieņemot tiesību normas, ir jāizvērtē šo normu atbilstība samērīguma principam (Satversmes tiesas 28.02.2007. lēmums par tiesvedības izbeigšanu Nr.2006-41-01; 11.punkts).

Lai izdarītu secinājumus par samērīguma principa ievērošanu, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska (skat. piemēram Satversmes tiesas 16.05.2007.spriedums lietā Nr.2006-42-01, 8.un 11.punkti; Satversmes tiesas 27.12.2010.spriedums lietā Nr.2010-38-01, 11.punkti; Satversmes tiesas 11.05.2011. spriedums lietā Nr.2010-55-0106; 15.punkta 2.rindkopa).

Tādēļ Sūdzības iesniedzējs izvērtēs, vai likumdevējs plānoto leģitīmo mērķi attiecībā uz aizdomās turētam personām tiešām nevarēja sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

DNS parauga ņemšana no personas, kas ir aizdomās turētas personas statusā, Sūdzības iesniedzēja ieskatā, kā jau norādīts iepriekš, ir nesamērīgs privātās dzīves aizskārums un nebūtu piemērojams vispār, ko, cita starpā, pierāda arī Sūdzības iesniedzēja faktiskā situācija (personas rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva un lieta risināma civiltiesiskā kārtībā), radot nevienlīdzību attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turētas.

Ņemot vērā gan pašu aizdomās turamās personas statusu, kas saistīts ar zināmām šaubām, gan iespējamību, ka var tikt pieņemts lēmums par noziedzīga nodarījuma pazīmju neesamību personas rīcībā, Sūdzības iesniedzēja ieskatā DNS paraugu ņemšanai no aizdomās turētām personām vismaz būtu jābūt ierobežotai ar vairākiem papildus nosacījumiem, kas jāizpilda, vai kuru esamība jāpārbauda, (šie papildus nosacījumi var būt, piemēram, izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojums; kriminālprocesa virzītāja pamatots lēmums un/vai uzraugošās institūcijas lēmums; izmeklēšanas tiesneša lēmums; DNS paraugu ņemšana tikai gadījumos, ja ir aizdomas par noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu izdarīšanu; vai pēc noziedzīga nodarījuma smaguma un/vai pēc piemērojamā soda barguma (piemēram, DNS parauga ņemšana no aizdomās turamām personām pieļaujama par noziegumiem, kur paredzēta brīvības atņemšana virs 24 (vai cits skaits) mēnešiem)).  

Taču šādu iespēju - papildus nosacījumi pirms prasīt DNS materiālu no aizdomās turamas personas - likumdevējs nav vērtējis vispār, ko pierāda iepriekš veiktā Apstrīdēto normu pieņemšanas kvalitātes analīze.

Līdz ar to secināms, ka bija iespējama saudzīgāka aizdomās turamo personu tiesību ierobežošana, piemēram, aprobežojot DNS paraugu ņemšanu ar kādiem papildus nosacījumiem. Līdz ar to Apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiskas.

Arī citu valstu pieredze pierāda, ka aizdomās turamo personu intereses var ierobežot ar  saudzīgākiem līdzekļiem. Tā, piemēram, Grieķijā DNS paraugus ņem obligāti, ja visas pazīmes liecina par nopietna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-EL-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2), Dānijā policija drīkst ņemt DNS vai asins paraugus, ja ir pietiekams pamats aizdomām, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru ir paredzēts vismaz 18 mēnešu vai ilgāks cietumsods (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-DK-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2), Austrijā DNS analīzes veikšanai ir nepieciešama tiesas atļauja (dati no https://e-justice.europa.eu/content_rights_of_defendants_in_criminal_proceedings_-169-AT-maximize-en.do?clang=lv&idSubpage=2).

2.5. Normatīvo aktu noteikumiem ir jābūt pilnīgi skaidriem un saprotamiem, lai to piemērotājiem nerastos šaubas par precīzu rīcību konkrētā situācijā, bet personām – par savas rīcības sekām. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, pat Apstrīdēto normu apskatīšana kontekstā ar Kriminālprocesa likumu, nedod skaidrību, kas notiek, piemēram, gadījumā, ja aizdomās turētā persona atsakās dod DNS materiālu. Šo situāciju neatrisina arī Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 4.punkts, kas paredz aizdomās turētā pienākumu izsniegt paraugus salīdzinošai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti, jo šis pants apskatāms kontekstā ar citiem Kriminālprocesa likuma pantiem.

Kriminālprocesa likuma 206.pants paredz, ka salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus ņem, lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, 193.pants paredz, ka ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, savukārt 200.panta pirmā daļa ekspertīzes veikšanai paredz procesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumu.

Līdz ar to DNS materiāla ņemšana tā ievietošanai DNS nacionālajā datu bāzē, jo tajā paredzēts uzglabāt jebkuras aizdomās turētas personas DNS profilu un ziņas par šo personu, vispār nav skatāmas kontekstā ar salīdzinošā materiāla izsniegšanu pēc Kriminālprocesa likuma, jo tie tiek izsniegti ekspertīzes veikšanai par kriminālprocesam būtisku apstākļu noskaidrošanu.

Līdz ar to Apstrīdētās normas papildus tam, ka rada nesamērīgu personas tiesību ierobežojumu sabiedrības interesēs, ir neviennozīmīgi interpretējamas un neatrisina, piemēram, situāciju, ja aizdomās turēta persona atsakās izsniegt DNS materiālu. Taču normatīvajiem aktiem ir jābūt gana skaidriem, lai to piemērošana neradītu dažādas negatīvas sekas personām (tās zinātu savas rīcības iespējamās sekas), un lai normatīvo aktu piemērotājiem ir skaidra sava rīcība (piemēram, šādu neskaidrību, ko darīt atteikuma sniegt DNS materiālu gadījumā, kāds izmeklētājs vērstos pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma, kāds šos paraugus ņemtu piespiedu kārtā u.c.).

Ja normatīvo aktu noteikumi nav skaidri saprotami, valstī tiek pārkāpts un netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrēto tiesību normu. Savukārt indivīds atbilstoši šim principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi. Tiesiskās paļāvības principa darbībā nozīme ir arī tam, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir likumīga, pamatota un saprātīga, kā arī vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedums lietā Nr.2001-12-01; 3.2.punkts). Kā jau minēts, ne Likums, ne tā interpretācija kontekstā ar Kriminālprocesa likumu nerada skaidrību, kas notiek atteikuma sniegt DNS materiālu gadījumā, līdz ar to indivīds nevar plānot savu nākotni, jo sekas var būt neprognozējamas – atkarīgas no atsevišķa Likuma piemērotāja interpretācijas.

2.6. Aizskārumu veido vismaz 3 (trīs) savstarpēji saistītām aizskāruma formām. Aizskārumam ir jābūt tiešam, konkrētam un esošam (A.Rodiņa, Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā, Promocijas darba kopsavilkums, Rīga, 2006.g., 18.-19.lpp.).

Sūdzības iesniedzēja pamattiesību izskārums ir tiešs, jo Sūdzības iesniedzējam DNS materiālu pieprasīja sakarā ar aizdomās turētā statusa noteikšanu viņam. Sūdzības iesniedzēja apstrīdētās tiesību normas atļauj DNS materiāla noņemšanu no vairāku kategoriju personām, t.sk. personām, kas ir aizdomās turētā statusā, kas rada tiešu sakaru starp Apstrīdētajām normām un Sūdzības iesniedzēju.

Aizskārums ir esošs, jo Apstrīdētās normās dažādu kategoriju personu lokā, kam var ņemt DNS paraugu, iekļauj arī aizdomās turētās personas.

Aizskārums ir konkrēts:

- atteikuma dot DNS paraugu rezultātā Sūdzības iesniedzējam ir radušās negatīvas sekas – administratīvais process, par ko tika uzsākta tiesvedība, kā rezultātā Sūdzības iesniedzējam izteikts mutvārdu aizrādījums;

- ja Apstrīdētās normas neparedzētu DNS materiāla ņemšanu no aizdomās turētām personām vispār, Sūdzības iesniedzējam šīs negatīvās sekas par atteikumu sniegt DNS materiālu nebūtu radušās;

- par Sūdzības iesniedzēju ir pieņemts lēmums, ka viņa rīcībā nav noziedzīga nodarījuma pazīmes, kā rezultātā Sūdzības iesniedzējs, kas tomēr nav izdarījis noziedzīgu nodarījumu, un pret kuru, iespējams, process uzsākts savtīgu interešu vai atriebības dēļ, saņem sodu par DNS materiāla nesniegšanu, radot personas nevienlīdzību attiecībā pret citām personām, kuras ir nevainīgas un/vai nekad nav bijušas aizdomās turētas;

- ja Likuma normas būtu saudzīgākas pret aizdomās turamo personu, piemēram, paredzot papildus nosacījumus, tikai pēc kuru izpildes vai esamības var prasīt DNS materiālu no aizdomās turamas personas, Sūdzības iesniedzēja situācija, visticamāk,  būtu savādāka;

- ja Sūdzības iesniedzējs DNS materiālu būtu sniedzis, lai neciestu negatīvas sekas, tad DNS nacionālajā datu bāzē tiktu uzglabāti personas, kā darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, dati. Rastos situācija, ka noziedzīgu nodarījumu atklāšanā salīdzināšanai ar notiesātu personu DNS datiem tiek izmantoti nevainīgas personas DNS dati – arī radot personas nevienlīdzību attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas aizdomās turētas. Sūdzības iesniedzējam nav skaidrs, kā nevainīgas personas datu uzglabāšana un salīdzināšana varētu palīdzēt ātrāk atklāt noziedzīgus nodarījumus.

Līdz ar to Apstrīdētās normas pieņemtas, neievērojot pietiekamu saprātīgu līdzsvaru starp personas un valsts (sabiedrības) interesēm, kas ir tiešs pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, pie tam Sūdzībā secināts, ka leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā rezultātā Apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam un tiesiskās paļāvības principam, un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu.

Ņemot vērā visu augstāk norādīto, Sūdzības iesniedzējs uzskatāmi ir norādījis uz faktiem un juridisko argumentāciju, kas liecina par to, ka Apstrīdētās normas ir prettiesiskas.

Vērtējot Sūdzības atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām, sūdzību saskaņā ar Satversmes tiesa likuma 19.2 panta otro daļu var iesniegt tikai tad, kad ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, savukārt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturto daļu, sūdzība iesniedzama 6 (sešu) mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

To, ka Sūdzības iesniedzējs ir izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apliecina Sūdzībai pievienotā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 09.01.2015. sprieduma lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) kopija. Tāpat ir ievērots Sūdzības iesniegšanas termiņš, jo sūdzība tiek iesniegta Satversmes tiesā 6 (sešu) mēnešu laikā no tiesas sprieduma stāšanas likumīgā spēkā dienas 09.01.2015.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18.panta otrās daļas pirmo punktu, vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama tad, ja tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas. Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumi Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē Apstrīdētās iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība”, kā normas apstrīd Sūdzības iesniedzējs, izdoti uz DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma pamata.

Sūdzības iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu un Satversmes tiesas likuma 18.pantu, 19.pantu un 31.panta 10. un 11. punktu,

LŪDZU

Atzīt DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2.punkta vārdus „aizdomās turētās”, 1.panta 6.punkta vārdus „aizdomās turētām”, 4.panta vārdus „turētas aizdomās”, 10.panta vārdus „aizdomās turēto”, 18.panta pirmās daļas vārdus „aizdomās turētajām” un vārdus „par aizdomās turēto” no šī likuma spēkā stāšanās brīža, kā arī Ministru kabineta 23.08.2005. noteikumu Nr.620 „DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība” 2.punkta vārdus „aizdomās turētām” un 13.punkta vārdus „aizdomās turētās” no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam.

Pielikumā:

1) Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja 17.04.2014. lēmuma, ar ko L.Lapsa atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā Nr.11840005513 kopija, 3.lpp.;

2) Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas 24.04.2014. Paziņojuma Nr.21/1350 (par kļūdu krimināllietas numurā 17.04.2014. lēmumā par personas atzīšanu par aizdomas turēto) kopija, 2.lpp;

3) 23.04.2014. Bioloģiskā materiāla izņemšanas akta iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē kopija, 1.lpp.;

4) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 04.06.2014. vēstules Nr.20/10/7-14191 „Par  administratīvās lietvedības uzsākšanu” kopija, 1.lpp.;

5) 01.07.2014. Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija, 1.lpp.;

6) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 01.07.2014. pavadvēstules Nr.20/10/7-16317 kopija, ar ko nosūtīta Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC095414 kopija, 1.lpp.;

7) 24.09.2014. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma lietā Nr.1-27020914/4 kopija, 3.lpp.;

8) 09.01.2015. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sprieduma lietā Nr.104AA-0112-15/16 (Nr.127020914) kopija, 3.lpp.;

9)  izdruka no portāla www.tiesas.lv par tiesvedības gaitu lietā Nr.127020914, 1.lpp.;

10) 2015.gada 24.aprīļa Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora, Dr.iur. A.Pundura lēmuma par kriminālprocesa Nr.11840005513 izbeigšanu kopija, 5.lpp.

Ar cieņu Lato Lapsa __________________

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...