Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar koalīcijas spriesto varas partijas apsver iespēju izmantot esošo situāciju energoapgādē, subsidējot dārgu importētu tehnoloģiju – saules paneļu izmantošanu. Cik lielā mērā tās tiešām ir rūpes par Latvijas sabiedrību šajā situācijā, vai arī patiesībā ir kārtējās biznesa iespējas lobijs enerģētikā – līdzīgi kā savulaik ar OIK?
Šeit ir vairāki būtiski aspekti, kuri tiek noklusēti, bet par kuriem būtu vērts zināt, jo sevišķi tiem, kuri gatavojas tajā iesaistīties. Vispirms jau šo iespēju varēs atļauties tikai turīgās mājsaimniecības. Jo jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro lielu ieguldījumu (apmēram tūkstotis par katru kilovatu uzstādītās saules paneļa jaudas). Taču nesteidzieties viņus apskaust par to.
Tam ir vairāki iemesli. Un salīdzinoši niecīgais saražotās elektrības apjoms pret uzstādīto jaudu (mazāk nekā 1000 kWh gadā no katra uzstādītā jaudas kW) ir nevainīgākais no tiem.
Saules paneļu izmantošana paredz iespēju vasarā ģenerēto un nepatērēto enerģiju nodot “Sadales tīklā” un saņemt tādu pašu apjomu enerģijas no tīkla, kad patēriņš pārsniedz ģenerāciju - parasti tas ir ziemas sezonā, kad saules paneļu ģenerācija ir niecīga.
Tas dod iespēju konkrētajam lietotājam ziemas sezonā nepirkt šo elektroenerģijas apjomu par tirgus cenu, bet tas nerisina kopējo energosistēmas problēmu - nerada papildus vajadzīgo enerģiju situācijā, kad tā ir vajadzīga visvairāk.
Šim konkrētajam lietotājam vajadzīgais apjoms tik un tā sistēmai ir jānodrošina - tas ir jāiepērk, un tas ir jāapmaksā kādam (citiem), pērkot to par tirgus cenu (rezultātā citiem ir jāpiemaksā šī cenu starpība starp vasarā ģenerēto un tagad iepērkamo).
Tā, izmantojot greizi radīto Ekonomikas ministrijas regulējumu, uz citu Latvijas patērētāju rēķina tiek radīts viens no saules paneļu “izdevīguma” stimuliem, kas nu tiek plaši izmantots, lai reklamētu saules paneļu iegādi. Jo vasaras un ziemas cenu starpība ir milzīga (pašlaik).
Vēl viens tāds pats “izdevīguma” stimuls saules paneļiem veidojas no joprojām absurdās un ekonomiski nepamatotās sadales tarifa struktūras - pastāvīgās daļas (atkarīga no pieslēguma jaudas) un mainīgās daļas (atkarīga no pārvadītā elektroenerģijas apjoma) proporcijas, kura paredz lielāko pakalpojuma izmaksu daļu nosegt ar mainīgo daļu, kas ir atkarīga no tīklā pārvadītās elektroenerģijas apjoma - saules paneļu īpašnieki nemaksā šo mainīgo sadales tarifa daļu par savu saražoto elektroenerģijas apjomu.
Rezultātā šīs izmaksas, kuras ir ierēķināts segt caur sadales tarifu, ir jānosedz citiem. Kamēr nav daudz uzstādītu saules paneļu jaudas un to kopējais ģenerācijas apjoms ir niecīgs, sadales tīkls to var nosegt uz savas peļņas rēķina, nepalielinot tarifu citiem.
Bet ir skaidrs, ka ilgstoši šāds regulējums nevarēs pastāvēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav ne ekonomiski, ne tiesiski korekts. Cik zināms, “Sadales tīkls” jau strādā pie šīs tarifu struktūras izmaiņas, jo loģiski būtu tarifa mainīgo daļu būtiski samazināt vai pat atteikties no tās vispār. Tādējādi visdrīzāk jau tuvākajā nākotnē pazudīs viens būtisks saules paneļu “izdevīguma” aspekts.
Saules paneļu īpašniekiem nav jāmaksā arī OIK par savu saražoto elektroenerģijas apjomu (lieki jautāt - kurš viņu vietā to samaksā?...). Taču arī šis saules paneļu “izdevīguma” aspekts mazinās. Un, ja EM beidzot sāks reāli apkarot OIK afēru, nevis turpinās to piesegt, tad arī šis “izdevīguma” aspekts tuvākajā nākotnē kļūs pavisam niecīgs.
Un, ja Eiropas paustā apņēmība veikt savus mājas darbus, lai turpmāk novērstu šādus elektroenerģijas cenu lēcienus, kādu piedzīvojam tagad, nepaliks tikai tukši solījumi (un visdrīzāk tā arī būs), tad rezultātā jau pārskatāmā nākotnē saules paneļu uzstādītājiem pazudīs visi augstākminētie iemesli, kāpēc mājsaimniecībām būtu ekonomiski “izdevīgi” sev uzstādīt saules paneļus ar to esošo dārdzību un efektivitāti.
Tāpēc, lemjot par saules paneļu uzstādīšanu, pareizi būt izmantot nevis esošo apstākļu izdevīgumu (kuri ir ļoti neparasti un nebūs ilgtspējīgi), bet rēķināties ar gaidāmajām izmaiņām un ilgtermiņa tendencēm. Jo visdrīzāk šīs tehnoloģijas jums neatmaksāsies ne sešos, ne septiņos gados, kā to sola šo tehnoloģiju pārdevēji.
Tiem, kuri tomēr vēlas apsvērt saules paneļu uzstādīšanu savām vajadzībām, svarīgs padoms - pieprasiet izvērstu aprēķinu:
- kādas ir nepieciešamās sākotnējās investīcijas (ne tikai saules paneļos, bet arī nepieciešamais aprīkojums pieslēguma izveidošanai un uzstādīšanas izmaksas)?
- cik liela ir aprēķinos izmantotā saules paneļu elektroenerģijas izstrāde, un kāds ir tās profils?
- ar kādām elektroenerģijas tirgus cenas prognozēm tiek aprēķināts jums solītais izdevīgums? (Salīdziniet ar datiem Nord pool biržā.)
- kāda ir aprēķinos izmantotā sadales tarifa struktūra un OIK apjoms? (ņemiet vērā augstākminētās gaidāmās izmaiņas)
Un tad paši varat parēķināt, cik ticami ir tas, ko jums piedāvā - vai un kad visi šie ieguldījumi jums reāli atmaksāsies? (Šeit būtu vērts ņemt vērā naudas plūsmas diskontēto vērtību, jo iztērētā nauda tagad un iegūtā pēc 10 vai 20 gadiem - nav viens un tas pats...)
Es vismaz pagaidām, tā arī neesmu atradis neko izdevīgāku sev kā vienkārši pirkt sev vajadzīgo elektroenerģiju no tīkla. Bet varbūt tomēr kāds beidzot var parādīt reālistiskus aprēķinus un pārliecināt par pretējo? Pagaidām tā arī neviens to nav spējis izdarīt!
Ja šai varai tiešām rūpētu Latvijas sabiedrības liktenis vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru, tad to naudu, kuru šī alkatīgā, mazspējīgā vara ir iecerējusi iztērēt, lobējot dārgu importēto tehnoloģiju biznesu (līdzīgi kā savulaik OIK stacijas), pareizāk būtu bijis novirzīt māju energoefektivitātes programmu finansēšanai - labums no tā būtu visiem, lielāks, turklāt reāls!
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
