Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Shēmas ir vienkāršas un nekaunīgas

Sallija Benfelde, speciāli PIETIEK
16.08.2011.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Visi, kas maksā nodokļus Rīgā, patiesībā maksā Saskaņas centram,” saka a/s Ceļu pārvalde mazais akcionārs Ivars Fišers. Viņš ir viens no akciju sabiedrības mazajiem akcionāriem, jo 88% Ceļu pārvaldē pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet pārējās akcijas pieder tā dēvētajiem mazajiem akcionāriem. „Divdesmit gadu laikā esmu pieredzējis daudz, godīgi sakot, Rīgas vadībā nav bijusi neviena partija, kas savā labā nebūtu izmantojusi iespēju iegūt kādu labumiņu, bet ar tik klaju nekaunību un cinismu saskaros pirmo reizi mūžā. Rīdzinieku pārliecība, ka Nils Ušakovs ir labākais Rīgas mērs, kāds jebkad ir bijis, ir traģiska, jo viņi pat nenojauš, kā Saskaņas centrs smeļ naudiņu no akciju sabiedrības Ceļu pārvalde,” skaidro Fišers un piebilst: „Man pat negribas domāt par to, kas notiks ar Latvijas valsti, ja pie varas tajā nāks šie rausēji un shēmotāji.”

Kad sākāt strādāt Ceļu pārvaldē un kā kļuvāt par akcionāru?

1992. gadā es sāku strādāt par Sagādes daļas vadītāju un, kad bija iespējas nopirkt akcijas, es to izdarīju. Sākumā akciju man nebija daudz, vēlāk nopirku vēl. Daži no mazajiem akcionāriem man uzticēja savu akciju pārstāvēšanu un pašlaik kopā ar akcijām, par kurām man ir īpašnieku pilnvaras, man ir aptuveni 5,5% Ceļu pārvaldes akciju.

Stāstījāt, ka pamazām akciju sabiedrībā sākās dažādas „dīvainības”?

Jā, viena tāda „dīvainība” notika jau 1997. gadā, kad notika akcionāru kopsapulce, lai lemtu par Rīgas Domes iegādātās asfaltbetona rūpnīcas pievienošanu a/s Ceļu pārvalde kapitālam. Pirmkārt, rīkojums par šīs kopsapulces sasaukšanu tika izdots 1998. gadā – ar atpakaļejošu datumu. Turklāt bija divas kopsapulces, un otrā, ko sasauca jau 1998. gadā, notika ar mazāku laika atstarpi, nekā to paredz likums. Otrkārt, pievienojot rūpnīcu akciju sabiedrībai, nenotika akciju vērtības pārrēķināšana, un netika dotas proporcionālo daļu iegādes tiesības, kā to paredz likumdošana. Visu peļņu Rīgas pašvaldība gluži vienkārši pievāca, teikšu tieši – nozaga. Mēs, akcionāri, protestējām, bet firmas prezidents mums pateica, ka mēs neko nesaprotam un esam vienkārši muļķi. Tā tas arī palika.

Nākamais akciju sabiedrības „gājiens” notika 2008. gadā?

Jā, Rīgas pašvaldība pēc sava izstrādātā nolikuma gribēja pārdot savus 88% akciju SIA Binders, nedodot pārējiem akcionāriem iespēju akcijas iegādāties. Iesniedzu prasību tiesā, akciju pārdošana tika apturēta, un 2011.gada janvārī mēs šo tiesu esam vinnējuši.

Jūs atlaida no darba?

Uzreiz pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par akciju pārdošanu, vēl neatlaida. Toreizējais un tagadējais valdes loceklis Ivo Čerbakovs tikai draudēja, ka lai es padomājot par darba vietas saglabāšanu un par savu un savas ģimenes drošību .No darba atlaida šogad, 28.februārī. Pagājušā gada novembrī es KNAB uzrakstīju iesniegumu par grants karjera pirkšanas un pārdošanas afēru. Faktiski tika atlaisti no darba gandrīz visi mazie akcionāri, šķiet, ka pašlaik no mazajiem akcionāriem darbā palicis ir viens vai divi cilvēki, kuri klusē un neko nekad nejautā. Protams, pamatojums atlaišanai bija līdzekļu taupīšana, reorganizācija un arī savstarpējās vienošanās, bet patiesībā tas ir vecs un labi zināms gājiens. Pašlaik padomē un valdē nav neviena mazo akcionāru pārstāvja, un tādu, kam būtu drosme runāt, arī nav. Iepriekšējās valdes un padomes nekad neteiks taisnību, jo „zina, ko ēduši”, arī starp darbiniekiem tādu tikpat kā vairs nav. Tas nozīmē, ka mazie akcionāri absolūti nekādā veidā nevar kontrolēt, kas notiek akciju sabiedrībā. Trakums ir arī tas, ka padomē un valdē, pat ja viņi būtu godīgi, nav neviena, kas kaut ko zinātu un saprastu ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā. Ir tikai vai nu Saskaņas centra partijas biedri, Šlesera LPP/LC vai arī savējie, kas muti nevērs vaļā un darīs visu, ko liek, kad tik kabatas var piebāzt.

Par jūsu atlaišanu dokumenti ir iesniegti tiesā?

Jā, septembrī būs otrā tiesas sēde.

Lielmaņiem nepatīk cilvēki , kas saka taisnību zagļiem acīs.

Jūsu stāstītais – tā ir viena akciju sabiedrības darbošanās puse, bet ir arī otra – darījumi, par kuriem sakāt, ka tas ir nekaunības kalngals.

Ievadam es varētu pateikt, ka pēc N. Ušakova nākšanas pie varas viņš nomainīja arī Ceļu pārvaldes valdes priekšsēdētāju, un toreizējais jaunais priekšsēdis Mārtiņš Vitkovskis paziņoja, ka mēs neviens neprotam strādāt un esam strādājuši ļoti slikti. Tas, ka 17 gadu laikā akciju sabiedrības vērtība ir pieaugusi no 316,5 tūkstošiem līdz 17 miljoniem latu, viņaprāt, neko nenozīmēja. Tāpat kā viņa un acīmredzot arī Ušakova acīs nekādas nozīmes nebija tam, ka pat dziļās krīzes gados mums līdz pat 2008. gadam ieskaitot katru gadu auga apgrozījums un auga arī peļņa. Piemēram, 2007. gadā peļņa bija1,77 miljoni, bet 2008. gadā – 1,84 miljoni latu. Gadā, kad pie varas nāca Ušakovs, kurš ielika Vitkovski, peļņa samazinājās līdz 270 000 tūkstošiem latu, bet apgrozījums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija uz pusi mazāks. Pagājušo, 2010. gadu Ceļu pārvalde beidza ar 1,87 miljonu latu zaudējumiem. Ar vārdu sakot, pēc tam, kad pie varas nāca Ušakovs un viņa ieliktie cilvēki, peļņa krasi nokritās, un tagad jau uzņēmums strādā ar zaudējumiem.

Kā notika karjera pirkšana Tukuma rajona Smārdes pagastā?

Tika nopirkts zemes gabals Maskalāči 11,66 ha platībā par 700 000 latu. Turklāt tas nav karjers, nopirka pļavu, kuru vajadzēja vēl atsegt.

Pirmkārt, šo pļavu nopirka 19.aprīlī, bet lēmums par to, ka pārvalde var iegādāties nekustamo īpašumu, bija tikai 7. maijā.

Otrkārt, jautājums ir, vai pārvaldei vispār to karjeru vajadzēja pirkt, jo pārvalde līdz šim pērk drupināto smilti no viena Tukuma karjera par 1,80 latiem tonnā. Lai karjeru atsegtu un varētu sākt tā izstrādi, ir vajadzīgs lats kubikmetra zemes izņemšanai, jo atsegšana notiek metra dziļumā. Pārvalde turklāt nolīga firmu, kas nozāģē uz šīs zemes esošos kokus, un par to, protams, samaksāja. Interesantākais ir tas, ka šī firma pēc tam šos kokus pārdeva citai firmai, kura savukārt tos pārdeva pārvaldei. Par koku atvešanu samaksāja 17 latus par kubikmetru, lai gan standarta cena par kubikmetra atvešanu 100 kilometrus ir 4 lati. Ar vārdu sakot, mūsu pašu koki tika pārdoti mums nevis par 4 latiem, bet par 17 latiem kubikmetrā. Tālāk – karjera izstrāde Latvijā maksā no 2 līdz 2,5 latiem par kubikmetru, bet pārvalde pašlaik rēķina, ka to darīs par 3,5 latiem kubikmetrā. Tātad nopirktajā karjerā tonna drupinātās smilts maksās nevis 1,80 latus tonnā, kā tas bija līdz šim, bet vismaz 2,05 latus tonnā.

Treškārt, karjera cena ir astronomiska, jo tas tika piedāvāts par 285 tūkstošiem. Pavisam pirkumam ir trīs līgumi, kuru kopējā summa ir 700 000 latu. Salīdzinājumam varu pateikt, ka turpat blakus karjers Bērziņi piepirka savam karjeram klāt zemi par 3000 latiem hektārā, bet Maskalāču karjera zeme 11,66 ha pārvaldei ir izmaksājusi 60 000 latu hektārā! Sarunas par karjera pirkšanu veda nu jau bijušais a/s Ceļu pārvalde valdes loceklis Guntars Cīrulis, kurš uzrakstīja atlūgumu tūlīt pēc tam, kas plašsaziņas līdzekļos parādījās pirmās ziņas par šo karjeru. Varu piebilst, ka pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas jau nākamajā dienā pēc karjera pārdošanas 400 000 latu tika noņemti no pārdevēja konta. Dabiski, šī informācija tiesībsargājošajām institūcijām būtu jāapstiprina oficiāli, tādēļ neminu pārdevēja uzvārdu vai uzvārdus.

Vēl viens naudas avots, kā stāstījāt, ir bituma iegāde?

Ceļu pārvalde, kad es tur vēl strādāju par Sagādes daļas vadītāju, bitumu pirka no Igaunijas firmas Kemtrans Grupp OU par 238 latiem tonnā ar mēneša pēcapmaksu. Jau toreiz līdztekus man bituma pirkšanu veica arī jau minētais valdes loceklis G. Cīrulis. Interesanti ir tas, ka Kemtrans Grupp bitumu pārdeva arī SIA Deutsche France Group, no kuras bitumu pirka Cīrulis nu jau par 270 latiem tonnā, turklāt ar simtprocentīgu priekšapmaksu. Ir tā, ka vasaras mēnešos bitumu nekad neuzglabā, to uzreiz ved uz rūpnīcu, tā sacīt, karstu. Uzglabāšana ir vajadzīga tikai ziemā, bet nezin kādēļ vasarā Cīruļa pirktais bitums „pēc papīriem” tika uzglabāts arī vasarā uzņēmumā Deutsche France Group, no kura tas tika pirkts. Par uzglabāšanu firmai ir samaksāti 9 000 latu. Cik zinu, pārrunas pašlaik par bituma pirkšanu notiek ar Kemtrans Grupp, bet reāli procesā ir iesaistītas vairākas mazas starpniekfirmas. Tā sacīt, pa tiešo neko pirkt nevar, jo tad naudu nevar „nosēdināt” dažādās firmās.

Patiesībā par vēl daudzām un dažādām lietām es varētu stāstīt daudz, un sacīto es varētu apliecināt ar dokumentiem, bet par to visu, manuprāt, jāinteresējas tiesībsargājošajām iestādēm. Diemžēl KNAB līdz šim neko nav darījis, un mans pagājušā gada iesniegums tā arī palicis bez ievērības.

Vai vēlreiz vērsīsieties pie KNAB?

Ar savu juristu palīdzību esmu sagatavojis iesniegumu KNAB, Ģenerālprokuratūrai, Ekonomikas policijai, šo iesniegumu nosūtīšu arī visiem preses izdevumiem. Ceru, ka šie fakti beidzot tiks izmeklēti un vainīgos sauks pie atbildības, ja par tiem būs informēti daudzi cilvēki. Un vēl gribu teikt – nebūsim naivi, sajūsminoties par Rīgas mēru. Tikko Ušakovs ieguva savu amatu, Ceļu pārvalde saņēma vēstuli ar Nila Ušakova parakstu, un šī vēstule pārvaldē tika rādīta visiem un gandrīz katram, un man ir šīs vēstules kopija. Vēstulē rakstīts, ka visi iepirkumi virs 1000 latiem jāsaskaņo ar kapitāldaļu turētāju – Rīgas Domi.

Nils Ušakovs ir kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis a/s Ceļu pārvalde, un šī viņa vēstule faktiski viņu padara atbildīgu par visu, ko stāstīju, un vēl par ļoti daudziem darījumiem, un tieši SC būtu jāsedz 1,87 miljonu latu zaudējumi, ko viņu rokaspuiši ir radījuši.

Visās ar Rīgas Domi saistītās sabiedrībās padomes un valdes locekļiem jānes pilna materiālā atbildība ar personīgo mantu, kas pieder viņiem un viņu ģimenes locekļiem. Ja tas tā būtu bijis no 1991.gada, tad, piemēram, VEF vēl šodien strādātu un ar ļoti lielu peļņu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...