Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī nedēļa atnāca ar mums visiem tik labi zināmā Ivara Godmaņa paziņojumu, ka viņš kopā ar citiem "no aptveres izbirušiem" godavīriem - tostarp Aigaru Kalvīti, Aināru Šleseru un Jāni Straumi - esot gatavs atkal Latviju glābt, attīstīt, padarīt labu, nospraust tai ceļu, iecelt saulītē utt. (Vajadzīgo pasvītrot.)

Neordināra bezkaunība? Aizkustinošs optimisms? Personīgi mani visvairāk pārsteidz kas cits - vai tiešām tāds Godmanis visā nopietnībā cer, ka viss ir aizmirsts un ka neviens pat nepasmīnēs, klausoties viņa stāstos par pēdējo gadu varoņdarbiem Latvijas labā?

Pārsteigt ta pārsteidz, bet... ja nu tā vismaz zināmā mērā ir taisnība? Ja nu tāds Godmaņpaps nemaz tik ļoti nekļūdās, jaunas valstiskās siles meklējumos funktierēdams: ja es Dombrovska tradīcijās simtreiz sū... pikuci nosaukšu par halvu, varētu taču atrasties pietiekami daudz ļaužu, kas tam arī noticēs, jo sen aizmirsuši, kas tā tāda halva, pēc kā tā smaržo un kā garšo?

Domāju, ir akurāt īstais brīdis saīsinātā formā pārpublicēt šo te nodaļiņu no pirms dažiem gadiem izdotās grāmatas "Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki". Tas, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas (un vispār "Parex" "glābšanas" kā tādas) neviens nenosēdās uz apsūdzēto sola, nepārsteidz, - tā mūsu valstī pieņemts. Taču cerams, ka pēc šī atgādinājuma vismaz par savu lomu "Parex" afērā Godmaņa kungs kādu brīdi paklusēs:

Te nu tā ir: "Nav un nekad nebūs iespējams precīzi saskaitīt, kādi būtu Latvijas zaudējumi, 2008. gada novembrī izlemjot "Parex banku" nevis slēgt, bet gan glābt par katru cenu, - Latvijas Bankas pieminētie trīs miljardi latu ir ne vairāk kā viedoklis, ar kādiem Ilmāra Rimšēviča vadītā iestāde mīl nākt klajā, labi apzinoties, ka neviens neplāno tos praktiski pielietot un pārbaudīt.

Toties ir iespējams uzskaitīt galvenās muļķības un neizdarības, kuru rezultātā bankas krīze izvērtās tik dziļa un prasīja tik apjomīgus valsts finanšu līdzekļus, ka uz to fona bankas bijušajiem saimniekiem atvēlētie miljoni tiešām šķiet nenozīmīgi.

Neapšaubāmi pirmā lielā Latvijas valsts vadītāju kļūda bija novēlotā reaģēšana uz virknes Eiropas valstu septembra paziņojumiem par atbalstu savam banku sektoram un noguldītāju garantētā minimuma palielināšanu.

Var piekrist "Parex bankas" viedoklim, ka tieši Latvijas valdības nereaģēšana uz Zviedrijas paziņojumu par atbalstu savām bankām radīja naudas aizplūšanu no "Pareksa", vai citu ekspertu uzskatam, ka savu naudu uzmanošiem ļaudīm un kompānijām pēc ASV bankas "Lehman Brothers" bankrota bija skaidrs, kādu problēmu priekšā stāv "Parex banka".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) skaitļi rāda, ka vēl septembra pirmajā pusē noguldījumi bankā auga, bet nedēļā no 15. līdz 21. septembrim no tās kopā tika izņemti 29 miljoni latu. Savukārt laikā no 30. septembra līdz 24. oktobrim no bankas noguldījumos tika izņemti gandrīz 100 miljoni latu.

Nevis notika kāda mistiska „aizplūšana”, bet pašmāju un ārvalstu noguldītāji – apmēram vienādās daļās - izņēma paši savu naudu, lai to pārceltu uz, viņuprāt, kādu drošāku vietu. Taču Ivara Godmaņa valdība un pārējās atbildīgās amatpersonas nekustināja ne ausi.

Nesalīdzināmi milzīgāku ļaunumu bankai un visai valsts ekonomikai nodarīja tas, ka ne valdībai, ne Finanšu ministrijai, ne Latvijas Bankai, ne FKTK, ne jau 2007. gadā šo institūciju izveidotajai speciālajai finanšu krīžu vadības pastāvīgajai darba grupai nebija nekāda reāla valstiska plāna rīcībai gadījumā, ja kraha priekšā nonāk viena no pirmā piecnieka bankām (kaut tieši tā bija noticis gan 1995., gan 1998. gadā).

Rezultātā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tikai runāja par ātruma svarīgo lomu šādu krīžu risināšanā, tikmēr lemšana par to, ko darīt ar banku, turpinājās divarpus nedēļas - no 21. oktobra līdz pat 8. novembrim. Rezultātā no 24. oktobra līdz 6. novembrim noguldītāji no bankas izņēma vēl gandrīz 100 miljonus latu.

Nākamā kļūda – atbildīgās valsts amatpersonas (ja uzskaitīt precīzi - premjers, finanšu ministrs, Latvijas Bankas vadītājs un FKTK vadība) nenovērtēja reālo situāciju, nevis tūlīt pārņemot visu banku, bet gan neadekvāti optimistiski cerot, ka "Parex bankas" bijušajiem saimniekiem izdosies pierunāt sindicēto kredītu devējus atstāt savu naudu jau valstiskajā (par 51%) "Pareksā".

Nevienai no šīm amatpersonām bankas „pirmās” pārņemšanas brīdī nebija reāla plāna, ko darīt, ja tas neizdosies. Vēl vairāk – tā vietā, lai izvirzītu vienu runas personu, atbildīgās amatpersonas katra sauca savus „finanšu cauruma” skaitļus, tā vēl sējot papildu paniku noguldītājos un neuzticību sindicēto kredītu devējos.

Viena lieta – iekšēja neskaidrība, bet bija arī augstas amatpersonas, kuras bija gatavas savā mulsumā dalīties ar sabiedrību. Turklāt publiski šaubīties par bankas drošību amatpersonas nebeidza arī pēc tās pārņemšanas.

Tāpēc nav jābrīnās, ka laikā no 7. novembra līdz 1. decembrim noguldītāji no bankas savu naudu kopumā izņēma 537,8 miljonu latu apjomā (Valsts kontroles aprēķini) – pat vairāk nekā līdz bankas pārņemšanas brīdim, kam it kā vajadzēja iezīmēt stabilitātes un drošības atjaunošanos (no 1. septembra līdz 7. novembrim saskaņā ar Valsts kontroles datiem kopā noguldītāji bija izņēmuši 465,6 miljonus latu savas naudas).

Turklāt, ja līdz 7. novembrim noguldītāji savu naudu lielākoties izņēma no pašas bankas līdzekļiem, tad pēc 7. novembra tā jau bija bankā apjomīgi iepludinātā valsts nauda.

Tāpat jāņem vērā arī premjera Ivara Godmaņa unikāli muļķīgais „patiesības brīdis”: viņš 3. decembrī LNT raidījumā "900 sekundes" paziņoja – ja sindicēto kredītu devēji nepiekritīs visu "Parex bankas" akciju nonākšanai valsts kontrolē, tad banka būs jāslēdz.

Rezultātā var pietiekami droši apgalvot, ka viens premjera izteikums Latvijas valstij izmaksāja vēl apmēram 50 miljonus latu, ko vēl atlikušie "Pareksa" noguldītāji uzskatīja par labāku pārcelt uz drošāku vietu.

Papildus tam netrūka arī dažādu sīkāku neizdarību un atklātu muļķību, kas tikai atkal un atkal apliecināja sakāmvārdu „muļķis maksā”: atbildīgās valsts amatpersonas un struktūras nespēja ieturēt konsekvenci faktiski nevienā jautājumā – pozīcija tika mainīta gan par Valērija Kargina un Viktora Krasovicka atstāšanu vai neatstāšanu amatos, gan par valsts līdzdalības apmēru bankā.

Turklāt, ja šajos jautājumos daļēju atbildību vēl varēja novelt uz ārējiem faktoriem, tad mēnesi ilgā bankas atstāšana bez reāla vadītāja tāpat kā pieļautā "Parex" klientu informācijas aizplūšana uz "Aizkraukles banku" bija simtprocentīgas amatpersonu neizdarības sekas.

Labu laiku atbildīgās amatpersonas, neraugoties uz Valērija Kargina un Viktora Krasovicka darbībām, turpināja uz abiem kungiem raudzīties kā uz finanšu brīnumdariem, kam vienkārši gadījies neveiksmes brīdis. Šī attieksme izzuda tikai novembra beigās.

Īpašu vietu atbildīgo amatpersonu neizdarību un muļķību uzskaitījumā ieņem noguldītāju naudas izņemšanas – tā sauktās „naudas aizplūšanas” – ierobežojumu jautājums.

FKTK ierobežojumus izmaksām no bankas drīkstēja noteikt tikai kopā ar Ministru kabinetu (un patiešām šādus ierobežojumus aicināja noteikt gan 7. novembrī, gan 20. novembrī), taču Ivara Godmaņa valdības finansiāli ne pārāk izglītoto Segliņu, Veldru un Gerhardu masā ar savu enerģiski spiedzīgo uzstāšanos virsroku guva galvenais ierobežojumu neuzlikšanas aizstāvis - Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs.

Nevar neatzīt, ka šī viņa nostāja nebija bez savas loģikas. Šī loģika bija – ja reiz valdība un FKTK nebija uzlikušas naudas izņemšanas ierobežojumus pirms 8. novembra, tad galīgi nebūtu loģiski tos uzlikt pēc bankas pārņemšanas valsts īpašumā, kad „valsts taču pārņem banku, lai stiprinātu tai uzticību, nevis apturētu pati savu komercbanku”.

Nelaime tikai tā, ka, pietiekami mērķtiecīgi uzspiežot pārējām atbildīgajām iestādēm un amatpersonām šo viedokli, Latvijas Banka ņēma vērā tikai mācību grāmatu patiesības, bet ne tobrīd jau acīmredzamo faktu, ka ne citas atbildīgās iestādes, ne arī pašas Latvijas Bankas vadība nav spējīga ne uz ātrumu, ne uz izlēmīgu rīcību, ne uz vienota viedokļa paušanu.

„Uzliekot ierobežojumus, valsts automātiski padarīja savu ieguldījumu, savu īpašumu - pārņemto banku mazvērtīgāku. (Cilvēki taču nemēdz tikko nopirktam auto izsist priekšējo stiklu vai vēl ko sabojāt.),” – tā vēlāk savu mācību grāmatu viedokli skaidroja Latvijas Banka.

Taču, turpinot šo salīdzinājumu, pati Latvijas Banka izlēma, ka, ar tikko nopirktu auto iekuļoties Hārlemā, ir lietderīgi to atstāt ielas malā ar neaizslēgtām durvīm un atvērtiem logiem...

„Jā, mēs rīkojāmies apsteidzoši, jā!” 12. novembra TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja premjers I. Godmanis, taču reālā situācija bija pilnīgi pretēja – jebkuru lēmumu atbildīgās personas pieņēma ar vairākas dienas un pat nedēļas ilgu nokavēšanos.

Attiecībā uz tā saukto noguldījumu aizplūšanu šī pieeja problēmu risināšanai izmaksāja vismaz pusmiljardu latu, no kuriem vismaz daļa pameta arī Latvijas ekonomiku kopumā, attiecībā uz "Parex bankas" krīzes risināšanu kopumā – vismaz divreiz lielāku summu. (..)

Tā vietā, lai reāli vadītu bankas pārņemšanas procesu un – pat, ja tā nav patiesība – iedrošinātu "Parex bankas" noguldītājus un kreditorus, toreizējais valdības vadītājs Ivars Godmanis pats vēl veicināja paniku: tikai viens viņa izteikums televīzijā par to, ka vēl nevar zināt, vai banka tiks vai netiks slēgta, lika no kredītiestādes aizplūst vismaz 50 miljoniem latu.

Ir jauki, ka pieredzējušais politiķis vienmēr ir gatavs publiski demonstratīvi uzņemties atbildību par tiem viņa vadībā pieņemtajiem lēmumiem un notikušajiem procesiem (piemēram, par "Parex bankas" pārņemšanu kopumā), par kuriem ir skaidri zināms, ka nekāda konkrēta un skaidra atbildēšana nemaz nevar sanākt.

Tāpat nevar apstrīdēt ekspremjera savdabīgās rūpes par valsti, taču "Parex" gadījums par ļoti dārgu cenu apstiprināja jau iepriekš pietiekami skaidri zināmo – šis cilvēks nav un nekad nebūs piemērots tālredzīgam un mērķtiecīgam komandas darbam valsts pārvaldē..."

Un nu šis pats Ivars Godmanis atkal ir gatavs visus pamācīt, pārstāvēt un vadīt. Ko lai saka - tiešām fascinējoši.

Novērtē šo rakstu:

160
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...