Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par „miera periodu” izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Organizēta, krāpnieciska grupa

Cilvēkam no malas nav viegli izprast pirms sešiem gadiem līdz ar kārtējo aviokompānijas airBaltic krīzi un Latvijas Krājbankas krahu sākušos notikumus, kuri cita starpā arī lika medijos izteikt aizdomas par likvidējamās Krājbankas pretlikumīgu aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam („piesedzot” advokātam Romualdam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60-65 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Līdz šim šī interpretācija oficiāli nav apstiprināta: 2013. gadā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu. Taču tagad E. Ziediņa – bijušā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes locekļa – oficiāli sniegtajās liecībās tiek norādīts, ka „visticamāk maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka un KPMG Baltics SIA amatpersonas apzināti maldināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas un sniedza nepatiesu informāciju”.

E. Ziediņa liecībās notikušais tiek traktēts kā organizētas grupas mēģinājums, „ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, atrodoties ieņemamajos amatos un veicot krāpnieciskas darbības”, atņemt kādreizējā airBaltic akcionāra Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas šī uzņēmuma īpašniekiem – Bertoltam Flikam un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, kā arī iegūt Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmēja rakstiskajās liecībās arī uzskaitīts grupas sastāvs – „KPMG Baltics SIA amatpersonas Una Petrauska un Stīvens Jangs, atbalstītāji Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte”, turklāt vienlaikus ar E. Ziediņu „tika iesaistīts Jānis Bankovs un Sandris Kārklītis”. Pašu E Ziediņu piesaistījusi U.Petrauska, „piedāvājot ieņemt fiktīvu (ielikteņa) valdes locekļa amatu SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas”.

Kā „sazāģēja” 200 tūkstošus?

Iespējams, ka no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa būtiskākie ir E. Ziediņa liecībās aprakstītie līdz šim plašāk nezināmie fakti saistībā ar salīdzinoši nelielas summas – 200 000 eiro „sazāģēšanu”. SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas savulaik bija pārskaitījusi SIA North Hub Services šādu summu, un šis uzņēmums Baltijas Aviācijas Sistēmām tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā.

Taču tam, kā liecinājis E. Ziediņš, sekojuši „komandas” kontrolēto Baltijas Aviācijas Sistēmu pārskaitījumi uzņēmumam OTA Online Travel Agency GmbH vairāk nekā 171 tūkstoša eiro apmērā, savukārt šis uzņēmums E. Ziediņam aptuveni divdesmit maksājumos kopā pārskaitījis 160 tūkstošus eiro kā „atlīdzību par pienākumu izpildi”. Turklāt no liecībām var noprast, ka šī summa nav palikusi tikai paša E. Ziediņa rīcībā.

„Papildus vēlos paskaidrot, ka mana pienākumu veikšana, saņemtās atlīdzības apmērs un tiesības to saņemt bija cieši saistīts ar sekojošām LAS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā iesaistīto personu - Una Petrauska, Stephen Young, Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte, veiktajām pretlikumīgajām darbībām. Par šo darbību pretlikumību uzzināju pēc to izdarīšanas, analizējot veikto darbību kopumu,” sakarā ar šiem darījumiem liecinājis E. Ziediņš.

Kratīšanas, aizturēšanas

Līdz šim gan izmeklēšana ir strādājusi vismaz daļēji citā virzienā: pats E. Ziediņš tiek oficiāli turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču vienlaikus jau aizvadītajā rudenī ir notikusi arī kratīšana KPMG telpās, ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte U. Petrauska, kas minēta arī E. Ziediņa liecībās.

Pagājušā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, - par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Krājbankas, un kurās, iespējams, iesaistītas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka kāds KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi. Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt.

Pēc drošām ziņām, arī U. Petrauska un jau pieminētais J. Bankovs ir turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās aviokompānijas airBaltic, tās īpašnieku un likvidatoru pārstāvju finanšu shēmām.

Liecības par fiktīviem līgumiem

Ne E. Ziediņš, ne viņa juridiskais pārstāvis nevēlējās sniegt komentārus saistībā ar viņa sniegtajām liecībām, taču no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka tieši aizdomās turētā statusa noteikšana E. Ziediņam bijusi izšķiroša, lai viņš izlemtu apjomīgās rakstiskās liecībās detalizēti izklāstīt savu skatījumu uz notikušo.

Kā liecībās aprakstījis E. Ziediņš, „nolūkā realizēt krāpniecisku plānu” pirms pieciem gadiem sagatavota un parakstīta virkne fiktīvu dokumentu – vispirms jau 2012. gada 6. februārī parakstīti divi fiktīvi kapitāla daļu pirkuma līgumi, ar kuriem Latvijas Krājbanka pārdeva B. Flikam un Taurus piederošās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļas uzņēmumam Atlantijas biroji.

KPMG un tās amatpersonas uzdevušās par bankas Snoras pilnvarotajiem pārstāvjiem bez attiecīga pilnvarojuma, turklāt arī apzināti slēpušas faktu, ka maksātnespējīgā Krājbanka ir rupji pārkāpusi komercķīlas izlietošanas procedūru un nav paziņojusi ķīlas devējiem B. Flikam un Taurus par nodomu realizēt komercķīlu - Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas.

Vēl nopietnāks fakts – kā liecinājis E. Ziediņš, Taurus piederošās Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas pārdot Atlantijas birojiem likumīgi nemaz nav bijis iespējams, jo pārdošanas brīdī tām Ekonomikas policija bija uzlikusi arestu un to noņēma tikai divas nedēļas vēlāk – 22. februārī.

„Fakts, ka lēmums par aresta uzlikšanu vēlāk tika atcelts, nepadara noslēgto darījumu likumīgu ar atpakaļejošu datumu, jo iesaistītās personas labi apzinājās vai tām bija jāapzinās, ka 2012. gada 6. februārī tās aizskar kriminālprocesa ietvaros arestētu mantu, kuru pārdot nav pieļaujams,” ar norādi uz U. Petrauskas, J. Ozoliņa un E. Miezītes lēmumu liecībās min E. Ziediņš.

Manipulācijas ar ieķīlāto mantu

Liecībās detalizēti aprakstīts arī tas, kā 2012. gada 27.augustā ticis parakstīts E. Ziediņa ieskatā fiktīvs komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums par Baltijas Aviācijas Sistēmu mantas pārdošanu Atlantijas birojiem, bet dienu vēlāk - fiktīvs komercķīlas līgums savukārt par Atlantijas biroju mantas ieķīlāšanu likvidējamajām bankām – Krājbankai un Snoras.

Detalizēti aprakstot veiktos darījumus, E. Ziediņš secina: „Šo darījumu rezultātā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai MAS Latvijas Krājbanka (saskaņā ar komercķīlas likumu komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju - SIA Atlantijas biroji.”

Liecībās norādīts - šīs aizdomas apstiprina fakts, ka Atlantijas biroji tā arī nesamaksāja līgumā atrunāto naudu un maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka 2012. gada nogalē atkal paziņoja, ka arī šoreiz ir pārņēmusi no Atlantijas birojiem SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlāto mantu savā valdījumā, lai to 2014. gadā pārdotu uzņēmumam airBaltic, turklāt par daudzreiz lielāku summu - vairāk nekā 40 miljoniem eiro.

„Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aktīviem ar turpmāku šo aktīvu nodošanu AS Air Baltic Corporation, kuras patiesās parādsaistības pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas bija vairāk kā EUR 65 000 000,” liecinājis E. Ziediņš.

Uzņēmējs arī aprakstījis, kā neveiksmīgi beidzies Krājbankas darbinieka Oskara Avotiņa mēģinājums vadībai norādīt uz notiekošā nelikumīgumu: „O.Avotiņš iesniedza rakstveida paskaidrojumu MAS Latvijas Krājbanka (..), norādot, ka MAS Latvijas Krājbanka darbiniece Diāna Pelaka nav nosūtījusi likumā noteiktos paziņojumus komercķīlas devējiem.

Neapšaubāmi, šī informācija nonāca U. Petrauskas un J. Ozoliņa rīcībā. Neraugoties uz tiešiem likuma pārkāpumiem komercķīlas tiesības izlietošanas procedūrā, kas nepieļauj tālāku komercķīlas pārdošanu, U. Petrauska un J. Ozoliņš ne tikai apzināti slēpa šos likuma pārkāpumus, bet arī apzināti un ar nodomu noslēdza fiktīvu līgumu par komercķīlas realizāciju.”

KPMG klusē

Šīs publikācijas tapšanas laikā KPMG tika nosūtīti vairāk nekā desmit jautājumu, tajos gan izvērsti citējot E. Ziediņa sniegtās liecības, gan lūdzot skaidrojumus saistībā ar informāciju par notikušajām kratīšanām.

Uz lielāko daļu jautājumu KPMG atbildes sniegt atteicās norādot, ka „šobrīd tiek skatīts Baltijas Aviācijas Sistēmu maksātnespējas process, kā arī turpinās lietas izmeklēšana saistībā ar Baltijas Aviācijas Sistēmām”, tāpēc „plašākus komentārus un skaidrojumus uz iesūtītajiem jautājumiem šobrīd sniegt nevaram”.

Vienīgais, ko KPMG varot minēt saistībā ar Latvijas Krājbankas administratora īstenotajiem darījumiem 2012. un 2014. gadā, esot – „administratora rīcību visos šajos darījumos pēc bankas kreditoru ierosinājumiem ir izvērtējusi Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kurā administratora rīcība ir tikusi atzīta par likumīgu un pamatotu”.

Fona informācija: sarežģītā darījuma būtība

Ja pavisam īsi, tad pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka (tās administrators) pārņēma no Baltijas Aviācijas sistēmām tām piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva Latvijas valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji pārņēma pašas Baltijas Aviācijas Sistēmas no to iepriekšējiem īpašniekiem – B. Flika un V. Antonova ārzonas kompānijas Taurus. Par to, kā un cik likumīgi tas notika, pārliecības nav vēl joprojām.

2012. gadā maksātnespējīgā Krājbanka (faktiski – tās administrators KPMG), likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (īpašnieki – B. Fliks un ārzonas uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva Atlantijas birojiem visu Baltijas Aviācijas Sistēmu mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret airBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana notika ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī airBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdeva par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbankas administratori Atlantijas birojiem uzdāvināja Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Faktiski Atlantijas biroji ieguva tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu (60 miljonu eiro) apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankas adminstratoram bija tiesības pieprasīt no Baltijas Aviācijas Sistēmām pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo Baltijas Aviācijas Sistēmām bija uzticams kreditors airBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildināja Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Baltijas Aviācijas Sistēmām vairs nekas nepiederēja, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi bija SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa. (Starp citu, līdz ar šiem darījumiem KPMG pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš panāca arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana KPMG, kas savukārt dod darbu pašam J. Ozoliņam.)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas bizness.

Novērtē šo rakstu:

88
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

FotoUn tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no Rīdzenes sarunām?
Lasīt visu...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...