Skandalozā "Prudentia Advisers" paklusām mainījusi īpašniekus, Rungainis oficiāli to vairs nekontrolē
PIETIEK08.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdības ilgstoši iemīļotais, tradicionāli bez konkursa izvēlētais konsultants SIA Prudentia Advisers paklusām mainījis lielākos īpašniekus, sevi par investīciju baņķieri dēvējošajam Ģirtam Rungainim (attēlā) vismaz oficiāli zaudējot kontroli pār uzņēmumu, kas pēdējos gados guvis labu peļņu, konsultējot Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un neveiksmīgi solot atrast investorus aviokompānijai airBaltic.
Vēl šā gada 1. aprīlī, joku dienā izplatītajā paziņojumā medijiem AS IBS Prudentia padomes priekšsēdētājs, partneris Jānis Lielcepure un Prudentia valdes priekšsēdētājs, vadošais partneris Kārlis Krastiņš informēja tikai par uzņēmumu grupas piedāvātajiem "progresīvākajiem uzņēmumu finanšu risinājumiem, kapitāla un finansējuma piesaisti, konsultācijām biznesa attīstībai un enerģētikas pakalpojumiem".
Taču paziņojumā ne ar vārdu nebija pieminēts, ka, izrādās, jau pagājušā gada jūnijā, pašā Liepājas metalurga krīzes "risināšanas" karstumā, paklusām ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas Prudentia grupas uzņēmuma SIA Prudentia Advisers īpašnieku sastāvā. Līdz tam Prudentia Advisers vienīgais īpašnieks bija Rungaiņa un Lielcepures kontrolētā AS IBS Prudentia.
Taču pagājušā gada 12. jūnijā 92% SIA Prudentia Advisers kapitāldaļu līdzīgās daļās pārgājušas uzņēmuma vadītāju Kārļa Krastiņa un Reiņa Martinsona īpašumā, savukārt IBS Prudentia kontrolē oficiāli palikuši tikai 8% Prudentia Advisers kapitāldaļu. Nekādu oficiālu informāciju neviens no uzņēmumiem publiski nav sniedzis un nav arī skaidrojis, kāpēc īpašnieku maiņa pērn notikusi tieši laikā, kad virkne Liepājas metalurga kreditoru pretenzijas izvirzīja tieši Prudentia Advisers.
Arī Lursoft datu bāzē atrodamajā Prudentia Advisers pagājušā gada pārskata vadības ziņojumā nekas par uzņēmuma īpašnieku maiņu un tās iemesliem nav teikts, savukārt IBS Prudentia vadības ziņojumā minēts, ka "Sabiedrības līdzdalība samazinājās līdz 8% pirms tam 100% kontrolētajā uzņēmumā SIA Prudentia Advisers, tās vadībai pilnībā izpērkot jauno daļu emisiju".
Tas esot noticis, "veicot savas darbības optimizāciju", un notikušas arī citas pārmaiņas: "Kā būtiska attīstība Sabiedrības darbībā 2013. gadā jāmin Sabiedrības veiktās strukturālās izmaiņas, izvērtējot un optimizējot savu meitasuzņēmumu un saistīto uzņēmumu struktūru. Šo strukturālo izmaiņu rezultātā Sabiedrība pilnībā izbeidza savu līdzdalību SIA Modus Consulting un SIA Ardente, pārdodot savas daļas šo uzņēmumu esošajiem partneriem un vadībai."
"Prudentia 2013. gadā konsultēja investorus Latvijas vadošā dzelzceļa pasažieru pārvadātāja L-Ekspresis kapitāla daļu iegādē, kā arī konsultējusi citus transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā finansējuma piesaistē, ir sniegusi stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniegusi stratēģiskas konsultācijas pieciem lielākajiem MAS Liepājas Metalurgs kreditoriem, kuru kopējās prasības pret Liepājas Metalurgs veido 141 miljonu EUR, sniegusi konsultācijas vienam no vadošiem Latvijas celtniecības un enerģētikas nozares uzņēmumiem, stratēģiskos jautājumos konsultējusi transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā," teikts Prudentia šā gada 1. aprīļa paziņojumā.
Taču ar Prudentia, kas minēta šajā paziņojumā, patiesībā lielākoties ir domāta SIA Prudentia Advisers, kas pagājušo gadu beidza ar 724 tūkstošu latu apgrozījumu (gadu iepriekš - 688 tūkstoši latu) un 156 tūkstošu latu peļņu (gadu iepriekš - 216 tūkstoši latu). Tiesa, lauvas tiesu šī apgrozījuma un arī peļņas nodrošināja Dombrovska valdības bez konkursa veiktie iepirkumi.
Lai gan šā gada 1. aprīļa paziņojums saucās "Prudentia pozitīvi darbības rezultāti 2013.gadā" un tajā par kopējiem grupas rādītājiem bija minēts, ka "Prudentia uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013. gadā bija 1,55 miljoni EUR, peļņa - 268,4 tūkstoši EUR", līdzšinējā mātes kompānija, Rungaiņa un Lielcepures kontrolētā IBS Prudentia pagājušo gadu beidza ar astoņkārt sarukušu peļņu - no 127 uz 15 tūkstošiem latu.
"2013. gadā Uzņēmums konsultēja investorus viena no Latvijas vadošā dzelzceļa pasažieru pārvadātāja L-Ekspresis kapitāla daļu iegādē, konsultējis citus transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā finansējuma piesaistē,"- tas ir viss, kas par IBS Prudentia pagājušā gada veikumu teikts tās gada pārskatā.
Tajā arī pieminēts, ka "2013. gadā tirgus apstākļu dēļ Sabiedrība nevarēja realizēt dažus iesāktos darījumus. Lai arī Latvijas ekonomika turpina uzrādīt labus izaugsmes rādītājus (+3,8%), tomēr uzņēmumu iegādes/apvienošanas darījumu tirgū nebija vērojamas izteiktas aktivitātes pieauguma tendences".
Pirms gada Pietiek jau informēja - lai gan Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012. gadā bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.
Savukārt 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts, ko Pietiek jau publiskojis, rāda, ka ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms Pietiek, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.
Pietiek jau informējis, ka laikā, kad Dombrovskis (Vienotība) vadījis valdību, Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk - arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.
Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem.
Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi Dombrovska valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
