Skandalozā radaru konkursa uzvarētāji jau nākamgad saņems 4,2 miljonus latu
PIETIEK18.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamgad skandalozā fotoradaru konkursa uzvarētājiem tiks izmaksāti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, nākamajos divos gados viņi atpelnīs radaru iegādē un uzstādīšanā iztērētos 11,25 miljonus latu, bet vēl divos nākamajos nopelnīs vairāk nekā 3,3 miljonus latu, - to rāda Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja un Iekšlietu ministrijas publiskoto informāciju 11,25 miljoni latu ir summa, par kādu konkursa uzvarētāji - AS Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un SIA Komerccentrs DATI grupa – piecu gadu laikā ir gatavi piegādāt, uzstādīt un apkalpot 160 stacionāros fotoradarus.
Uzņēmumu apvienība, kur aiz juridiskajām personām atrodami tādi cilvēki kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns (Vitronic Baltica) un jaunais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Valdis Lokenbahs (Komerccentrs DATI grupa), šo konkursu oficiāli uzvarēja, jo spējusi piedāvāt viszemāko līgumcenu saviem pakalpojumiem, - 35% no naudas sodiem, kas nākamajos piecos gados tiks iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.
Taču, kā rāda Ministru kabineta dokumenti, patiesībā konkursa uzvarētājiem ir nodrošināta ievērojama peļņa: saskaņā ar šiem aprēķiniem jau šā gada pēdējos divos mēnešos viņi samaksā par saviem pakalpojumiem saņems 228 tūkstošus latu, nākamgad – 4,26 miljonus latu, 2013. gadā – 4,45 miljonus latu, bet 2014. gadā – 2,46 miljonus latu.
Jau 2014. gadā uzņēmumu apvienības izdevumi radaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai būs pilnībā apmaksājušies, savukārt nākamie būs tīrās peļņas gadi: paredzams, ka 2015. gadā uzņēmumu apvienība saņems 2,03 miljonus latu, bet 2016. gadā – 1,27 miljonus latu.
Pašas Iekšlietu ministrijas skaidrojums ir – vērā ņemams būšot arī valsts ieguvums no fotoradaru uzstādīšanas: kopējie prognozētie ieņēmumi no naudas sodiem, ko Valsts policija līdz 2017. gadam uzliks par pārkāpumiem, kas fiksēti ar konkursa uzvarētāju uzstādītajiem radariem, ir 42,3 miljoni latu, no tiem nākamgad un aiznākamgad – vairāk nekā 12 miljoni latu gadā.
Tiesa, no kopējās valsts daļas – 27,5 miljoniem latu – budžeta vispārīgajiem mērķiem tiktu tikai 22,4 miljoni latu, savukārt atlikušais 5,1 miljons latu saskaņā ar valdības plāniem tiks piešķirts Iekšlietu ministrijai „ar ieņēmumu no naudas sodiem nodrošināšanu saistītiem izdevumiem”.
Valdības dokumentos arī atzīts – gaidāms, ka „palielināsies komersanta ieņēmumi no sniegtā pakalpojuma, kas būs tieši atkarīgi no faktiskajiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, un kas tiks izlietoti izdevumu segšanai”.
Presē iepriekš minēts, ka tieši ar vēlmi nokārtot šī finansiāli apjomīgā konkursa rezultātus formāli demisionējusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no amata aizies tikai 1. jūnijā, kad konkursa rezultātiem jākļūst neatgriezeniskiem.
Foto no lawadvicenow.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
