Skatoties uz Saeimu un valdību, kļūst baisi, jo varas ešelonos nesaprot – citas slimības nav pazudušas
Ingrīda Circene*22.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skumja atziņa – ne Saeimai, ne valdībai šodien nav stratēģiska redzējuma uz Covid 19 pandēmiju. Mēs redzam reflektēšanu uz atsevišķiem notikumiem un dižošanos savā starpā – kā mums izdevās kaut ko aizslēgt!
Veselības ministrija sadomājusi slēgt sekundārās ambulatorās speciālistu konsultācijas tāpat kā iepriekš slēdza kinoteātrus. Beidzot Latvija kaut kur būs pirmajā vietā pasaulē, jo ministrijai šķiet būtiski vēl kaut ko ierobežot. Nekur citur pasaulē nav redzēta un piedzīvota tāda veselības aprūpes dienestu slēgšana, kādu ir ieplānojuši mūsu haosa organizatori.
Šis veselības centru, medicīnas iestāžu un poliklīniku slēgšanas pasākums rakstu valodā slēpjas zem tādiem nosaukumiem un terminiem kā ierobežots sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu grozs un iespēja izvairīties no kontaktēšanās ar personām, kas varētu būt Covid 19 infekcijas izplatītāji.
Esmu ginekoloģe - Veselības ministrijas plāns paredz gandrīz pilnībā slēgt ginekologu pieņemšanas, izņemot grūtnieču aprūpi. Dzīvē tas izskatīsies tā – ginekologs gaida, vai atnāks kāda grūtniece, kategoriski atsaka sievietēm ar sāpēm vēderā vai asiņošanu, pie kam ginekologam nebūs ne medicīnas māsu, ne reģistratoru.
Ginekologa pieņemšanu mēs parasti uzskatām un plānojam kā sieviešu veselības kompleksu pārbaudi. Paredzētās ģimenes ārsta konsultācijas pa telefonu bez apskates nenovērsīs sieviešu plūsmu uz slimnīcu neatliekamās palīdzības vai uzņemšanas nodaļās ar sūdzībām par ovulācijas sāpēm, disfunkcionālu asiņošanu un citās problēmām.
Vēl trakāk ministrija grasās izrīkoties ar dermatologiem – viņiem turpmāk būs atļauts un paredzēts pieņemt tikai pacientus ar lipīgām ādas slimībām un seksuāli transmisīvām slimībām. Nekādā gadījumā dermatologs nedrīkstēs pieņemt cilvēku ar iespējamu melanomu līdz ārkārtējā stāvokļa beigām, bet darbā nāksies sēdēt un gaidīt – vai neatnāks kāds pacients, piemēram, ar kašķi. Pēc Veselības ministrijas pārliecības sanāk, ka seksuāli transmisīvās slimības ir svarīgākas par kardiologa konsultāciju.
Traumatologiem paredzēta iespēja ambulatorā veselības iestādē sniegt konsultācijas, bet nav paredzēts, ka šis traumatologs varēs nosūtīt pacientus uz ultrasonogrāfiju vai, nedod Dievs, rentgenoloģisku izmeklēšanu. Nezinu, kurš ir sadomājis, ka 21. gadsimta traumatologam vajadzētu visu izmeklēt ar tausti, bet ārstēt ar marles saiti un ģipsi.
Lasot nezināma un neprofesionāla ierēdņa gatavoto dokumentu, atdūros pret vārdiem „pakalpojumiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana”. Ar šiem vārdiem Veselības ministrijas ierēdnis ir paziņojis, ka pacienti drīkst turpināt iesākto ārstēšanu, bet nekādi nedrīkst saslimt ar kaut ko jaunu, jo vienkārši – ministrija tā lēmusi. No šī absurda nāk atziņa, ka speciālistiem būs jānāk darbā, nezinot, kas pieņemšanā viņus sagaidīs, bet no neplānoto apmeklējumu skaita veselības aprūpes iestādēm nebūs finansiāli iespējams apmaksāt reģistratorus, apkopējas, dezinfekcijas pasākumus utt.
Veselības ministrijas viedoklis patiesībā izslēdz iespēju dezinficēt medicīnas iestādi kā tādu un apkarot Covid 19 ar tiem līdzekļiem, ko mēs pazīstam – stingru epidemioloģisko režīmu, pacientu saskares novēršanu, stingru iepriekšēju pierakstu uz konsultācijām utt., ko iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Skatoties uz Saeimu un valdību, kļūst baisi, jo varas ešelonos nesaprot – citas slimības nav pazudušas. Apendicīts vai vidusauss iekaisums nav pārbijies no koronavīrusa inficēšanās, un pacienti ar visdažādākajām sāpēm un iekaisumiem, arī vīrusa epidēmijas laikā, ir un būs, taču tagad viņi drūzmēsies jau tā pārpildītajās slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Jau šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļām un NMPD ir uzvelta tām neraksturīga sabiedrības veselības un epidemioloģiska funkcija. Nepārtraukti zvana 113 telefons, un dispečeri spiesti atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem, bet tajā pašā laikā kāds cits dirn rindā un gaida ar stāstu par cilvēku, kam minūšu un sekunžu laikā vajadzīga palīdzība.
Ģimenes ārsti ir veselības pamatu pamats, un šobrīd viņiem slodze un apdraudējums vienlaikus ir vislielākais. Tādēļ primārā pieeja ir paredzēta ginekologam, endokrinologam, oftalmologam. Bet Veselības ministrija uzskata, ka šiem speciālistiem tagad uz kādu mēnesi vai diviem jāpārtrauc konsultēt un ārstēt – Veselības ministrija vēlas viņus visus nosūtīt dīkstāvē. Ja tiek pieņemts ierobežoto pakalpojumu variants, tad ārstiem un visiem ambulatorās veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem būtu jānosaka dīkstāve ar visām no tā izrietošajām sekām.
Un tomēr atgādināšu lietu, ko nevēlas dzirdēt ne prese, ne varas pārstāvji. Neatkarīgi no Veselības ministrijas histēriskās rosības Covid 19 apkarošanā Latvijā katru dienu mirst 100 cilvēku no vēža, sirds slimībām, diabēta. Piebildīšu – pārāk bieži no novēloti diagnosticēta vēža, no nepietiekami ārstētām sirds slimībām un nekompensēta diabēta. Covid 19 nav iemesls visu medicīnu pamest novārtā, atļaut ārstēt tikai slimības, kuru statistika rīvē kanti Veselības ministrijas darbībai.
Tāda izklaide kā radioloģijas atvienošana ir dārgs un sarežģīts pasākums. Ja Veselības ministrija piespiedīs visus ambulatoros veselības centrus slēgt, tad aparatūras iekonservēšana būs ļoti dārga, bet vēl dārgāka būs darbības atjaunošana.
Šoreiz pieklājīgi atturēšos no Veselības ministrijas kritikas attiecībā uz slimnīcu apdraudējumu, kad papildu pacientu novirzīšana uz slimnīcām nozīmē tikai un vienīgi papildu riskus slimnīcā guļošajiem hroniskajiem un ļoti smagajiem pacientiem no vīrusa, kas tagad netīšām var nonākt slimnīcas palātā. Šis nudien ir vesela raksta un plašas diskusijas vērts temats.
* ginekoloģe – dzemdību speciāliste, bijusī veselības ministre
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
