Iesaki rakstu: 
2000.gada maijā premjers Andris Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus un izsniedzot 11 vēja enerģijas ražošanas licences vēja parka izveidei pie Grobiņas, visticamāk parūpējies par savām - uzņēmēja Šķēles interesēm.
Senā interese par izdevīgo vēju
Lai arī oficiāli par Latvijā lielākā - Grobiņas vēja parka apsaimniekotājas SIA Rets investīcijas īpašnieku Šķēles ģimene kļuva tikai 2007.gada beigās, šajā zaļās enerģijas biznesā ekspremjers, Par labu Latviju līderis iesaistījies jau krietni agrāk.
Par to liecina Šķēles „labās rokas”, finansista Harija Krongorna pratināšanas protokols un viņa konta izdrukas, kā arī citi dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā un ko šodien publiskojam.
Tie arī ļauj spriest, ka ar Šķēles interešu pārstāvību, visticamāk, bija saistītā Gērnsijā reģistrētā Hollyoak Holding Ltd (HHL), kas par Rets investīciju 55% īpašnieku kļuva jau 2002.gada sākumā.
Tolaik šīs ārzonas pilnvarotā persona Latvijā un arī Rets investīciju direktors bija vairākos enerģijas un atkritumu saimniecības projektos ar Šķēli saistītais Valdis Rupmejs, kurš kopš šā gada sākuma atkal ir Rets investīciju vienīgais valdes loceklis.
Nauda no konta
Kā liecina Krongorna pratināšanas protokols un viņa konta maksājumu izdruka, 2003. gadā vasarā, kad oficiāli ne Šķēlem, ne viņa ģimenes locekļiem piederoši uzņēmumi nebija Grobiņas vēja parku īpašnieki, Rupmejam no Šķēles konta pārskaitīta nauda.
No dokumentiem izriet, ka Krongorns, visticamākais, bijis starpnieks pārskaitījumiem, kas saistīti ar izdevumiem vēja parka vajadzībām. Tā, piemēram, 2003.gada 9.jūnijā Šķēle uz Krongorna kontu pārskaitījis 15 000 latu, bet dienu vēlāk Krongorns tieši tādu pašu summu, noformējot kā aizdevumu, pārskaitījis toreizējam Rets investīciju direktoram Rupmejam.
Savukārt 2003. gada janvārī Krongorns vienā dienā savā kontā skaidrā naudā iemaksājis kopumā 26 tūkstošus latu, no kuriem 15 tūkstošus Rupmejam pārskaitījis kā „aizdevumu”, bet vēl 11 tūkstošus – kā „pārvedumu”.
Kopumā Rupmejam no Krongorna konta 2002.gada beigās un 2003.gada sākumā vien veikti vairāki maksājumi, kuru summa pārsniedz 50 000 latu.
Iespējams, Rupmejs, kurš figurē vairākos ar Šķēli saistītos darījumos, ir tikai piesegs, kurš kā uzņēmumu īpašnieks parādās tik ilgi, kamēr nepieciešams slēpt Šķēles biznesa intereses.
Pats Krongorns prokuratūrai ir kategoriski atteicies liecināt par jebkādiem jautājumiem par Šķēles, Rupmeja un Rets investīciju saistību.
Kāpēc slēpās?
2002.gada sākumā, kad HHL ieguva Grobiņas vēja parka kontrolpaketi, Šķēle atklāti nevarēja parādīties starp vēja parka īpašniekiem. Šķēle pats bija lēmis par licenču izsniegšanu, turklāt aizvien bija amatpersona – Tautas partijas Saeimas deputāts.
Visu 2002.gada vasaru, kamēr ar HHL gādību tika nodrošināts finansējums vēju parku celtniecībai, Šķēle piedalījās 8.Saeimas vēlēšanu kampaņā un bija TP lokomotīve. Neoficiālās runas, ka ir vēja parka patiesais saimnieks, Šķēle tolaik kategoriski noliedza. Politiku Šķēle pameta tikai 2003.gada sākumā.
Ne tikai vēji
2002.gadā vēja parku projekts nebija vienīgais, ar kuru nodarbojās politiķis Šķēle. Daudz vērienīgāks kumoss togad bija valsts a/s Latvijas kuģniecība (LK) privatizācija, kuru, kā izriet no vairākām iesaistīto personu liecībām un dokumentiem, Šķēle un domubiedri īstenoja kopā ar Lembergu un domubiedriem. LK privatizācijai Šķēles vadītā „Rīgas grupa” izmantoja Samoa salās reģistrēto pastkastes firmu Lake Street.
Pāris gadus vēlāk Lake street adrese Latvijā uzpeldēja vēlreiz, kad par nelielas Rets investīciju akciju paketes īpašnieku kļuva šai pašā adresē Samoa reģistrētā Tanix Limited, bet pēc tam visas Rets investīciju kapitāldaļas nonāca pie bijušā Privatizācijas aģentūras vadītāja, ar Šķēles interesēm ilgstoši saistītā Jāņa Nagļa.
Jauca pēdas
Darījumi, kuros mainījās vēja parku īpašnieki un Gērnsijas firma HHL pazuda no Rets investīcijām, notika 2005.gadā. Iespējams, īpašnieku maiņu tolaik bija formāla, bet darījumu patiesais iemesls bija saistīts ar izmeklēšanu tā sauktajā digitālās TV lietā un bažām, ka prokuratūrā varētu pieķerties Gērnsijas ārzonai.
Tam pamatu radīja fakts, ka HHL ar digitālās afērā iesaistīto Maltas firmu Thales bija veikusi vairākus naudas darījumus. Lai slēptu pēdas, no HHL vajadzēja tikt vaļā.
Mākoņus ap HHL tolaik savilka arī tas, ka šīs Gērnsijas firmas konsultants bija Maikls Nagle. Viņa vārds figurēja arī digitālās TV lietā saistībā ar ārzonas kompāniju Ratcliff, kura bija 25% britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd īpašniece. Ratcliff saknes aug no Gērnsijas trasta Yew Tree Trast, kura dibinātājs ir Šķēle un kura patiesā labuma guvējas ir viņa meitas. To, ka bijis viens no digitālās TV ieviesējas Kempmayer pastarpinātiem īpašniekiem, Šķēle noliedz.
Sapūš miljonus
Šķēles izsniegtās vēja enerģijas licences nodrošināja, ka astoņus gadus pēc vēja parka uzcelšanas (no 2002.gada līdz 2010.gada vasarai) to ražotā enerģija tika iepirkta par dubulto tarifu.
Mediju aplēses liecinājušas, ka vidēji gadā Latvenergo par Grobiņas vēja parku ražoto enerģiju maksāja aptuveni 2,5 – 3 miljonus latu, līdz ar to desmit gados kopā Grobiņas vēja parku īpašniece Rets investīcijas par vēja noķerto enerģiju no Latvenergo saņēma vairāk nekā 25 miljonus latu.
Licences vēja parku celtniecībai Šķēle 2000.gada pavasarī izsniedza mazpazīstamam uzņēmējam Jurim Kajakam, pēc tam tās nonāca Rupmeja dibinātās Rets investīcijas īpašumā. Jau toreiz medijos izskanēja bažas, ka aiz Kajaka un Rets investīcijām patiesībā slēpjas Šķēle.
Oficiāli Šķēle līdz pat 2007.gada sākumam noliedza arī jebkādu savu saistību ar Grobiņas vēja parku un tās īpašnieci Rets investīcijas. Par 100% Rets investīciju īpašnieku Šķēles ģimenei (sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei un meitām) pastarpināti piederošais INPO 5 kļuva tikai 2007.gada beigās.
Vairākas ar Šķēli saistītas personas stāstu par Grobiņas vēju parku dēvējušas par uzskatāmāko tā sauktās valsts nozagšanas piemēru, kad amatpersona, izmantojot amata pilnvaras, izsniedz licences ar sevi saistītam biznesam.
Patlaban norit asas lobiju cīņas par to, kādu atbalstu (paaugstināta enerģijas iepirkuma tarifa veidā) vēja ražotajai enerģijai paredzēs jaunais likums par atjaunojamiem resursiem. To sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un jau tuvākā laikā par to lems valdība, bet pēc tam likumu nodos izskatīšanai Saeimā.
Oktobra sākumā Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā INPO 5 Grobiņas vēja parkus ieķīlājusi par 9,1 miljonu latu, - ķīla reģistrēta par labu Nordea Finland Plc.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
