Skolotāju arodbiedrības līdere par protestiem paziņojusi pēc tikšanās ar ZZS; LIZDA padome nobalsojusi pret
PIETIEK15.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Taisnībai neatbilst publiski izskanējusī informācija, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 9. maijā vienojusies par skolotāju protestu rīkošanu Rīgā jūnija sākumā. Patiesībā skolotāju arodbiedrības padome pēc ilgām diskusijām nobalsojusi pret protestu rīkošanu jūnijā, priekšroku dodot sarunām ar nozares ministru Robertu Ķīli.
Aizkulisēs tiek runāts, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (Reformu partija) un skolotāju arodbiedrības attiecības, izmantojot savas korporatīvās saites, cenšas saasināt ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bijušo vadību saistīti spēki, kas protestus vēlētos izmantot ministra krēsla un valdības šūpošanai. Avoti izglītības nozares iekšienē vēsta, ka LIZDA vadība neformāli konsultējas ar vairākām sabiedrisko attiecību firmām par to, kā organizēt iespaidīgas protesta akcijas. Kā zināms, IZM ilgstoši vadīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri – Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks.
Tieši tikties ar ZZS frakciju 9. maijā, nesagaidījusi LIZDA padomes sēdes beigas, aizsteigusies arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško. Pēc tās ZZS paziņoja, ka izglītības ministrs Ķīlis „virza pseidoreformas, kas nerisina pazemojošā pedagogu atalgojuma problēmas”. Savukārt Mikiško pieļāva skolotāju aicināšanu uz protestiem Rīgā jūnija sākumā. Mikiško tiek uzskatīta par bijušajai izglītības ministrei Rivžai (ZZS) pietuvinātu cilvēku. Aizvadītajā piektdienā aculiecinieki arī bija novērojuši LIZDA vadības ilgstošu tikšanos ar Ķīļa atstādināto IZM ilggadējo valsts sekretāru Mareku Gruškeviču.
LIZDA vadītājas Mikiško paziņojums par gaidāmajiem protestiem bijis pretrunā arodbiedrības padomes balsojumam, kurā protesti noraidīti, Pietiek apstiprināja vairāki tās pārstāvji. Piemēram, Gulbenes novada arodorganizācijas vadītāja Rasma Vanaga, kas 9. maijā piedalījās LIZDA padomes sēdē un nobalsoja pret protestu rīkošanu, apstiprināja, ka diskusijas gaitā izlemts – pirms protestēt, jāturpina sarunas. „Vadītāja aizsteidzās uz Saeimu, tādēļ, iespējams, domāja, ka mēs nobalsosim par protestiem, bet mēs izdiskutējām, ka galvenais šobrīd ir sarunas,” nesakritību starp LIZDA padomes lemto un tās vadītājas Mikiško izteikumiem centās skaidrot Rasma Vanaga.
IZM vairākkārtīgi ir publiski apliecinājusi, ka ir gatava sākt prasīto skolotāju algu minimālo likmju paaugstinājumu, kā to pieprasa LIZDA – no šā gada 1. septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10%. Bet Ministra Ķīļa ieskatā tam jānotiek kopsakarā ar pedagogu darba kvalitātes vērtējumu. LIZDA padomes pārstāve Rasma Vanaga uzsver, ka neapšauba ministra profesionalitāti, tomēr viņa solījumos trūkstot konkrētības. Proti, pedagogos neesot skaidrības, pēc kādiem kritērijiem tiks piešķirts 10% algas pieaugums un vai tas attieksies uz visiem. Tieši Ķīļa spēja sniegt skaidras atbildes ietekmēšot to, vai skolotāji tiešām neizies ielās, lai protestētu. „Es nesaku nē protestiem vispār, es saku, ka tagad, kad sarunas ir sāktas, tie nav jārīko,” saka Rasma Vanaga. IZM vadība ir apliecinājusi, ka līdz jūnijam izstrādās un piedāvās konkrētus priekšlikumus algu paaugstināšanas mehānismam.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
