Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa iecere – acīmredzams ēnu ekonomikas projekts un apjomīgi postījumi dabai

Esam kategoriski pret to, ka, izvēloties īstenošanas vietu, projekta attīstītāji vadījušies tikai no īstenošanas lētuma aspekta, neņemot vērā un pat nevērtējot īpaši augstas vērtības riskus, negatīvo ietekmi uz vidi, tūrisma (tajā skaitā starptautiskā tūrisma) attīstību Latvijā un jo īpaši Vidzemes jūrmalā, un dabas liegumu zonā.

Publiskā apspriešanā demonstrētā informācija radīja iespaidu, ka nav vērtēts un nav ņemtas vērā

1. Satversmē deklarētās iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,

2. pašvaldību stratēģijās un teritoriālajos plānojumos noteiktie ierobežojumi,

3. valsts noteiktās dabas un vides aizsargājamās zonas.

Projekta komandas atbildes radīja bažas par ēnu ekonomikas klātbūtni projektā, kā arī projekta komandas darbu šauru biznesa interešu labā, izmantojot kā lozungu valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu. Uzskatām, ka minētā projekta īstenošana, iespējams, risinātu gāzes piegādes diversifikācijas uzdevumu, tomēr sagaidāmie (šobrīd diemžēl tikai iedzīvotāju identificētie) riski, stratēģiski raugoties nākotnē uz Rīgas jūras līča, piekrastes zonu, neskarto mežu un citu teritoriju, vides un ekonomikas attīstības plāniem, būtiski pārsniedz potenciālo ieguvumu.

Medijos publicētajā intervijā lasāma Sējas novada pašvaldības vadītāja Gunta Liepiņa prognoze, ka domes viedoklis par projektu būs negatīvs, jo negatīva ir iedzīvotāju nostāja, bet domei "jāpārstāv iedzīvotāji".

Arī Saulkrastu domes priekšsēdētājs Normunds Līcis aģentūrai LETA paudis viedokli, ka par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību Skultes ostas akvatorijā nepieciešama plašāka informācija un ekspertu atzinumi, lai varētu spriest par termināļa ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga informē, ka "Latvijā pienācis laiks jaunai izpratnei un jauniem standartiem vides aizsardzībā, kā arī, ka VVD galvenais uzdevums nav sodīšana, bet galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka uzņēmumi darbojas, nepiesārņojot vidi un neapdraudot apkārtējo sabiedrību. Ar saviem darbiniekiem gribam nevis cīnīties ar sekām, bet vairāk strādāt ar uzņēmumiem preventīvās kontroles procesā”.

Ar savu parakstu zem šīs vēstules pievienojamies jau iepriekš vairāk kā 1500 sabiedrības pārstāvju parakstītajai un 2019. gada 15. jūlijā iesniegtajai vēstulei (citas protesta/iebildumu/priekšlikumu vēstules tika iesniegtas kopumā ar vēl apmēram 1000 parakstiem) "Iebildumi, pretenzijas un priekšlikumi" par piedāvātās "Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecība" piedāvājuma noraidījumu.

Aicinām noraidīt 2019. gada 29. jūnijā Krimuldā un Saulkrastos, 2019. gada 6. jūlijā Limbažos un Sējā sabiedriskajai apspriešanai piedāvātā Skultes LNG termināla būvniecības - peldoša regazifikācijas iekārtas projekta tālāku virzīšanu. Aicinām nepieļaut privāta biznesa virzītam projektam piešķirt nacionālas nozīmes objekta statusu, kas projekta attīstītājiem (privātam biznesam) dotu tiesības neievērot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses, veicot darbības, kas ir pretrunā ar noteikto novadu attīstības stratēģijās, teritoriju plānojumos, deklarācijās un dabas aizsargājamās zonās.

Tāpat pievienojamies visām pielikumā norādītajām bažām un lūdzam detalizētu visu jautājumu rūpīgu izvērtēšanu pēc būtības, - ilgtermiņā - gan no iespējamās ietekmes uz vidi aspektiem, gan iedzīvotājiem un ekonomiku.

Pieprasām, lai izvērtējot šīs privātās un pagaidām bezatbildību demonstrējošās gāzes termināļa un gāzes vada būvniecības ieceri, atbildīgie speciālisti vērtētu ne tikai ietekmi uz šauru joslu ap paredzēto termināli vai 25 m attālumā no gāzes vada, bet daudz plašāk, atbildīgi pret Rīgas jūras līča, aizsargājamo dabas teritoriju, dabas vērtību ilgtspējas, iedzīvotāju un arī globālās dabas un vides aizsardzības kontekstā.

Kā Latvijai lojāli, valstiski atbildīgi, vidi sargājoši pilsoņi un iedzīvotāji, piekrītam, ka atsevišķas lietas (kā, piem., dabasgāze) varētu nebūt visiem iedzīvotājiem pieejamas, kā arī maksa par to (gāzi) nekļūtu mazāka, bet lai nākošajām paaudzēm mūsu tēvu zemē, Latvijā saglabātos primāri vērtīgais - unikālās dabas pamatnes, skaistās un vērtīgās jūras un zemes teritorijas. Deleģējumu pārstāvēt mūsu viedokli esam pauduši dažādi, jau agrāk, (tajā skaitā) vēlēšanās, uzticoties pašvaldību un valsts iestādēm, cerot uz loģisku, ilgtspējīgas nākotnes orientētu rīcību. Aicinām pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas izvērtēt ieguvumu, ieguldījumu un zaudējumu samērību, šai gadījumā riskus, ietekmi uz vidi, cilvēkiem, floru, faunu, Rīgas jūras līča un tā krastu aizsargājamajām dabas teritorijām.

Attiecībā uz lemjošo institūciju rīcību, sagaidām, ka

1. tiks domāts ilgtspējīgi, saglabājot Latvijas un novadu vērtības,

2. šī projekta ietekmes tiks vērtētas pēc būtības, neietekmējoties no politiskā lobija,

3. tiks uzklausīts vēlētāju, iedzīvotāju viedoklis,

4. kritiski izvērtēts katrs no pielikumā minētajiem riskiem un to ietekmes.

Pielikumā pievienojam apkopoto informāciju, jautājumus un bažas, pieprasot veikt rūpīgu izvērtēšanu pēc būtības, pirms veikt nākošos procesuālos soļus projekta noraidīšanai vai virzīšanai citos, videi un iedzīvotājiem pieņemamos veidos.

Vēršam vēstules adresātu uzmanību projekta ārkārtīgi vājajai sagatavotībai, risku absolūtai neievērošanai un neizvērtēšanai, kā arī gāzes termināļa un gāzes vada izvietošanai tam absolūti nepiemērotā teritorijā.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Saulkrastos projekta virzītāji un pārstāvji (turpmāk - attīstītāji) solīja visu, ko vien sabiedrība vēlējās dzirdēt, neskatoties uz to, ka daudzu solījumu izpilde nav šīs komandas kompetencē. Diemžēl, jau agrāk Latvijas iedzīvotāji dzirdējuši citātu: "Kā var nesolīt", un saskārušies ar bezatbildīgu solījumu negatīvām sekām.

Piemēram, Sabiedriskās apspriešanas laikā Saulkrastos tika solīts, ka īstenojot projektu, būs lētāka gāzes cena. Turpinoties sabiedriskajai apspriešanai Saulkrastos, attīstītāji, nonākot pretrunās ar sevi, uzsvēra, ka viņi nenosaka gāzes cenu. Attiecībā par galveno solījumu "lētāka gāze", ļoti korekti LETAI norādījis Sējas mērs, ka šie ir tukši jautājumi. Secināms, ka tie bijuši arī tukši solījumi, jo sabiedriskās apspriešanas laikā nedēļu vēlāk - Sējā, attīstītāji jau norādīja ko citu - ka gāze tomēr nebūšot lētāka. Solījums termināli izmantot tikai lētākās cenas gāzes iegādei, kas esot aprīlī - maijā, neapstiprinājās pie attīstītāju paustās nākamās, jau citas informācijas, ka ziemā, kad jūras ūdens sasalis, tiks izmantotas citas dzesēšanas tehnoloģijas. Vēl tālāk diskutējot atklājās, ka kuģu klātbūtne plānojas pilnā termināļa noslodzes režīmā, jo gāzi plānots arī piegādāt citu valstu vajadzībām - tas izriet arī no plānotā apjoma gadā - Latvija noteikti nepatērē 4 vai 6 miljardus m3 (dažādos avotos dažāda informācija).

Sabiedriskās apspriešanas laikā Limbažos dzirdējām attīstītāju stāstu, ka termināļa platformu paredzēts būvēt iespējami mazāko (35x45m), vienlaikus uz jautājumu, cik lieli būs kuģi pie platformas, dzirdējām atbildi, ka, protams, daudz reižu lielāki - līdz 250 m garumā. Secināms: pastāvīgi ostas teritorijā 2,5 km attālumā no krasta pie mazās platformas būs pietauvoti 6 reizes lielāki tankkuģi, no kuriem notiks gāzes izkraušanas procesi. Vienlaikus pieejamā informācija liecina, ka termināļa augstums tiek paredzēts 25 m (deviņstāvu mājas augstumā). Secināms, ka projekta īstenošanas rezultātā pašlaik esošā dabas ainava tiks pārvērsta par industriālo ainavu.

Dīvaina likās attīstītāju attieksme, ka tos, kas atrodas 25 un vairāk metru attālumā no paredzētajām gāzes vai augstsprieguma trasēm, šis projekts neskarot, tādēļ nav nosūtīts uzaicinājums uz publisko apspriešanu (šādu atbildi saņēmām uz jautājumu, kāpēc nav atsūtīts aicinājums uz apspriešanu, kaut iezīmētais gāzes vads atrodas apmēram 40 m attālumā no īpašuma). No visa sabiedriskajās apspriešanās secināms, šis projekts skars ne tikai tos, kuru īpašumā notiks darbi, bet katru, kam rūp Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas, Rīgas jūras līcis, meži un pļavas, Sarkanajā grāmatā iekļautie augi, putni u.c. Latvijas dabas vērtības.

Būtisks ir jautājums, vai Rīgas jūras līcī ūdens gāzes atkausēšanas procesā tiks sildīts vai dzesēts. Sabiedriskajās apspriešanās projekta attīstītāji atbildēja dažādi, radot pārliecību, ka paviršība, plānu un faktu grozīšana, nekompetence ir pagaidām vienīgās atklāti pamanāmās projekta attīstītāju pazīmes.

Neatbildēti palika visi jautājumi attiecībā par gāzes termināļa būvi citur, un gāzes vada citiem iespējamajiem novirzīšanas ceļiem.

Pamatojoties uz augstāk minēto un izmantojot savas tiesības paust viedokli:

- pieprasām atsaukt pašvaldību 2016.gadā izteikto konceptuālo atbalstu projekta virzīšanai, ņemot vērā, ka konceptuālā atbalsta lēmuma pieņemšanas laikā nebija pietiekoša informācija par ietekmi un nebija zināmi projekta īstenošanas un gāzes termināļa darbības laikā radītie riski, kā arī nebija ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi par šī videi nedraudzīgā projekta īstenošanu;

- aicinām vērst uzmanību un veikt attiecīgas preventīvas darbības attiecībā uz zemāk un pielikumā minēto paredzamo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem, lai nebūtu pēc tam jākonstatē neatgriezeniskas sekas;

- aicinām nepieļaut šī projekta virzīšanu tālāk Skultes ostas, dabas aizsargjoslu teritorijās;

- aicinām rūpīgi iepazīties ar pielikumā minētajām bažām, jautājumiem, aicinājumiem un veikt preventīvās darbības, lai pielikumā identificētās iespējamās kaitīgās vides ietekmes tiktu novērstas;

- aicinām informēt par pašvaldību veiktajām darbībām, lai nepieļautu vides un iedzīvotāju pakļaušanu riskiem, vides piesārņošanu un degradāciju „Skulte LNG Terminal” projekta īstenošanas gadījumā;

- atbilstoši kompetencēm aicinām vēstules adresātus secīgi atbildēt uz pielikumā nosauktajiem jautājumiem pēc būtības, atbildes nosūtot uz e-pasta adresi

* Vēstuli parakstījuši 524 (pieci simti divdesmit četri) Saulkrastu, Sējas, Salacgrīvas, Limbažu un citu pašvaldību iedzīvotāji. Parakstu oriģināli nosūtīti Sējas novada pašvaldībai, kur nepieciešamības gadījumā var saņemt apliecinājumu parakstu esamībai.

Novērtē šo rakstu: