Slēptais iemesls dusmām uz Vilku - viņa atbrīvošanās no "Vienotības" spicē ietekmīgā padomnieka Dambīša
PIETIEK04.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības spicē ietekmīgais, par partijas jauno "kasieri" kuluāros dēvētais, Jānis Dambītis kopš šīs nedēļas vairs nav finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) štata padomnieks - vinš pārcelts ārštatā. Tieši šis Vilka lēmums visticamāk bijis patiesais iemesls, kas piešķīlis tādu asumu partijas līderes Solvitas Āboltiņas komentāriem par finanšu ministra nostāju iespējamās nodokļu celšanas jautājumā. Tas arī sašķobījis iespēju, ka Vilks Saeimas vēlēšanās būs Vienotības pirmais numurs Rīgas sarakstā.
Jānis Dambītis Pietiek apstiprināja, ka kopš šīs nedēļas vairs nav finanšu ministra štata padomnieks, bet noliedza informāciju, ka ārštatā viņam palūdzis aiziet Andris Vilks. "Tas ir mans lēmums, jo es gribu vairāk laika veltīt profesionālai darbībai, biznesam," telefonsarunā trešdien apgalvoja Dambītis.
Cita informācija liecina, ka Dambīti no amata savā birojā palūdzis aiziet finanšu ministrs un pāriešana ārštatā bijusi kompromiss, lai neizraisītu vēl lielāku partijas vadības neapmierinātību. Dambīša vārds pēdējos mēnešos pavīdējis saistībā ar viņam piederošajām firmām Principale un Principale Energy, kuras pretendē uz valsts kapitālsabiedrību iepirkumiem, raisot jautājumus par iespējamu to politisku ietekmēšanu.
Vilks, kurš partijā ienāca ar tā dēvēto "lietussargu grupu", šaurā lokā jau senāk bija paudis gatavību atbrīvoties no Dambīša pēc tam, kad atklātībā parādījās fakti par viņa dārgo dzīvesveidu, piemēram, dārgu auto, kas lika uzdot jautājumus par to samērību ar oficiālajiem ienākumiem.
Tieši Vilka lēmums par Dambīša nostumšanu, kas mazina padomnieka ietekmi Finanšu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, līdz ar to arī ietekmi uzņēmēju vidū, kas gatavi ziedot partijai, varētu būt galvenais iemesls Vienotības spices dusmām uz finanšu ministru.
Vilka izteikumi par tālāko nodokļu politiku tika iztulkoti kā pieļāvums celt nodokļus, kas pirms vēlēšanām nešķiet prātīgi partijas līderiem, kam jārūpējas par vēlētāju atbalstu. Āboltiņa trešdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes Vilka izteikumus nodēvēja par bezatbildīgiem.
Ja aizvadītajā nedēļā bija dzirdams, ka Vilks varētu kandidēt kā pirmais numurs Rīgā, šonedēļ tas jau tiek apšaubīts, bet atšķiras interpretācijas par iemesliem. Finanšu ministra domubiedri partijā apgalvo, ka viņš pats nav ieinteresēts ar esošajiem nosacījumiem būt partijas lokomotīve, cita informācija vēstī, ka Vilks šādi tiks "sodīts" par Dambīša statusa pazemināšanu.
Dambītis Pietiek noraidīja uzņēmēju vidē un politikas kuluāros sev piedēvētā Vienotības finanšu piesaistītāja lomu. "Nē, ar to gan es nenodarbojos pavisam droši," apgalvo Dambītis. Lai gan tiek raksturots kā Solvitai Āboltiņai ļoti pietuvināts, īpaši kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no partijas finanšu lietām, pats Dambītis apgalvo, ka viņa attiecības ar Āboltiņu esot kā ikvienam ierindas biedram ar partijas līderi.
Dambīti partijā un vēlāk Finanšu ministrijā savulaik ieveda Einars Repše. Dambītis neplānojot izstāties no Vienotības. Arī ārštatā Dambītis turpināšot Vilkam dot padomus nodokļu administrēšanas jautājumos kā līdz šim. Dambītis nevarēja pateikt, vai Finanšu ministrijā tiks saglabāts viņa darba kabinets, bet atzina, ka darba apjoms vairs nebūšot tik liels, lai ik dienu dotos uz darbu ministra birojā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
