Iesaki rakstu: 
Aināram Šleseram, kurš aizpērn paziņoja, ka 70 tūkstošus eiro vērta pulksteņa iegāde neesot uzskatāma par darījumu, atkal gadījusies ķibele ar īpašumu deklarēšanu, - šoreiz pazīstamajam politiķim, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, gada laikā „gaisā izkūpējusi” pērn deklarēta aizdevuma daļa 30 tūkstošu latu apmērā.
Kā rāda VID publiskā datu bāze, pērn iesniegtajā deklarācijā par 2009. gadu Šlesers kā viņa izsniegtus aizdevumus bija uzrādījis 85 tūkstošus latu, savukārt nule uzrādītajā deklarācijā izsniegto aizdevumu sadaļā ierakstīti vairs tikai 5000 latu, - tātad gada laikā politiķis saskaņā ar viņa valstij oficiāli sniegtajiem datiem varētu būt atguvis 80 tūkstošus latu.
Taču kā atgūtus Šlesers jaunajā deklarācijā uzrāda tikai 50 tūkstošus latu, - tos viņam atdevusi paša ģimenes īpašumā esošā SIA Avadel, kas, cik zināms, nodarbojas ar Šleseru jaunās villas būvniecību Jūrmalā.
Savukārt pārējie 30 tūkstoši latu saskaņā ar Šlesera deklarāciju gada laikā vienkārši izčibējuši – politiķis no piedzīvojumiem ar pulksteņa nedeklarēšanu neko nav mācījies un šo aizdevumu nav uzrādījis ne kā atgūtu, ne arī deklarācijas veikto darījumu sadaļā.
Politiķis trešdien neatbildēja uz telefona zvanu, līdz ar to viņa skaidrojums par ievērojamās summas neuzrādīšanu amatpersonas deklarācijā pagaidām nav zināms.
Citādi Šlesers saskaņā ar viņa oficiālo deklarāciju ir apmēram tikpat vidēji turīgs politiķis kā Ventspils mērs Aivars Lembergs, - viņam pieder tie paši zemesgabali un transportlīdzekļi, kas gadu iepriekš, un arī oficiālie uzkrājumi bijuši samērā pieticīgi – aptuveni 13 tūkstoši latu skaidrā naudā un nepilni 140 tūkstoši latu dažādās valūtās bankās (pirms gada – aptuveni 17,5 tūkstoši latu skaidrā naudā un 124 tūkstoši latu bankās).
Savukārt lielākos oficiālos ienākumus Šlesers saņēmis no savām nu jau bijušajām darbavietām Rīgas domē un Rīgas brīvostas pārvaldē – attiecīgi 15,6 un 31,8 tūkstošus latu. Saeimā Šlesers pērn saņēmis tikai 2267 latus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
