Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apvienības Par labu Latvija (PLL) premjera kandidāts, bijušais satiksmes ministrs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers melo. Tieši viņa kā vienīgās valsts amatpersonas un valsts interešu pārstāvja - satiksmes ministra paraksts ir zem 2009. gada 4.martā noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma, kas būtiski mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoldam Flikam piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Ko paveicis Šlesers

Parakstot šo akcionāru līgumu, Šlesers faktiski vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis, kā pienāktos darīt godprātīgai valsts amatpersonai - satiksmes ministram, kura galvenais pienākums ir ievērot un aizstāvēt valsts intereses.

Šis līgums, ko šodien publicējam, paplašina BAS kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir Flika rokās. Lai arī Šlesers medijos apgalvojis, ka, parakstot līgumu, vadījies pēc tā akcionāru līguma, kas bija slēgts ar iepriekšējo airBaltic īpašnieku SAS, tā nav taisnība. Vairākos būtiskos punktos Šlesera parakstītais līgums ir stiprinājis Flika, nevis valsts pozīcijas. Turklāt jau līgums ar SAS (Fliks 2009.gada janvāri par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošās 47,2% airBaltic akciju) tika kritizēts, kā valsts intereses ierobežojošs.

Šlesers pēc tam, kad Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības.

Būtiski ir arī, ka, parakstot Flikam izdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, Šlesers, iespējams, pārkāpis kārtību, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi. Proti, esošā kārtība nosaka, ka uz šādiem dokumentiem jābūt arī ministrijas augstākā ierēdņa, valsts sekretāra parakstam. Šlesers šo kārtību nav ievērojis, jo, kā redzams no dokumentu kopijām, līgumu nav parakstījis toreizējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds.

Nav izslēgts, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma.

Šis airBaltic akcionāru līgums ir konfidenciāls un nekad nav publiskots. Neoficiāli līdz šim kā iemesls tam, kāpēc līgumu nevar nodot atklātībai, skanēja norāde, ka par tā publiskošanu līgumā paredzēts 100 000 latu sods.

Nekā tāda līgumā nav. Tas tikai atklāj, kāpēc Flika nekaunība pēc airBaltic daļu iegādes varēja sist tik augstu vilni, kāpēc viņš atļaujas valsti vazāt aiz deguna, diktēt noteikumus lidostai Rīga un kāpēc, piemēram, aci nepamirkšķinājis varēja melot par airBaltic zīmola pārdošanas darījumu. Tas viss - pateicoties Šleseram.

Galvenie jautājumi, kas rodas, analizējot Šlesera parakstīto līgumu, ir: kura akcionāra - valsts vai Flikam piederošās BAS - interesēs airBaltic līgums parakstīts un kāpēc. Analizējot, ko no BAS interesēs mīkstinātā līguma ieguvis Fliks, izriet secinājums, ka Šlesers ar šāda līguma parakstīšanu pakalpojis airBaltic privātajam īpašniekam. Kāpēc viņš to darījis? Iespējams, ar BAS viņu saista kas vairāk nekā tikai siltās un draudzīgās attiecības ar Fliku. Ņemot vērā arī Flika labās attiecības ar otru PLL līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par Flika biznesa partneriem [Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security], iespējams, tomēr ne bez pamata ir versija, ka Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku - politiķu Šlesera un Šķēles intereses (nauda).

Vienīgais veids, kā valsts pašlaik var īstenot ietekmi airBaltic, ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir 3 vietas, BAS - 2 vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums ir spēris soli pretim Flika kompānijai. Proti, ja iepriekšējais airBaltic akcionāru līgums ar SAS stingri paredzēja, ka valstij pienākas airBaltic padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, tad Šlesera parakstītajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošā BAS var kontrolēt gan visu airBaltic menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.

Kāpēc Flika vārtos?

Vēsture: Kā Fliks kļuva par airBaltic īpašnieku?

2008.gada decembra vidū skandināvu lidsabiedrība SAS Latvijas valdībai izteic piedāvājumu iegādāties no valsts airBaltic daļas, lai nodrošinātu vairākumu vai arī, ja valsts to neatbalsta, piedāvā nopirkt sev piederošās daļas.

16.decembī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība izlemj par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām; Fliks todien publiski atzīst, ka viņam nav naudas, lai pats kļūtu par SAS piederošo akciju pircēju.

18.decembrī Fliks paziņo, ka airBaltic menedžments (Fliks bija valdes priekšsēdis) atpirks SAS piederošās akcijas.

19.decembrī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sūta vēstuli SEB bankai, kurā garantē, ka valstij ir ilgtermiņa intereses airBaltic un, ja vajadzēs, valsts spēcinās airBaltic finansiālo stabilitāti un lems par kapitāla palielināšanu.

2009.gada janvārī Fliks kā privātpersona no SAS par 47 miljoniem latu nopērk airBaltic akcijas Fliks, martā Fliks izveido BAS un iegulda tajā airBaltic akcijas

Šleseram nav taisnība, ka valsts kā airBaltic akcionāre var brīvi mainīt līguma nosacījumus un ka tā ir pašreizējās valdības neizdarība, kāpēc līgums ar BAS ir tāds, kas ierobežo valsts intereses. Taisnība Šleseram ir tikai tik tālu, ka viņa parakstītais akcionāru līgums formāli paredz iespēju vienoties par tā izmaiņām, taču līguma pantam, kas to nosaka ir arī otra puse. Proti, jebkādas izmaiņas Šlesera parakstītajā līgumā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.

Līgumā skaidri pateikts, ka atbilde par vienas Puses (akcionāra) piedāvātiem grozījumiem otrai Pusei jādod divu mēnešu laikā un, ka pēc grozījumu priekšlikumu piedāvāšanas pusēm nav pienākums vienoties par kādiem šī līguma grozījumiem. Vienkāršā, ne juristu valodā tas nozīmē, ka valsts SM personā kā airBaltic kontrolpaketes īpašniece kaut vai ik dienu var rakstīt un sūtīt Flika piederošajai BAS vēstules ar priekšlikumiem līguma grozījumiem. Fliks ar divu mēnešu termiņu var uz tām atbildēt, taču nekādas sekas tas neizraisa, jo, kamēr Fliks tādiem līguma grozījumiem, kas spēcinātu valsts pozīcijas nepiekrīt, tos nav iespējams veikt.

Ar šo līguma punktu arī skaidrojams, kāpēc šopavasar pēc tam, kad valdība izlēma par airBlatic kapitāla palielināšana no jauna pārslēgtajā akcionāru līgumā, valstij tā arī neizdevās panākt jebkādus grozījumus, kas stiprinātu tās ietekmi airBaltic valdē. Vienīgā izmaiņa Šlesera parakstītajā līgumā, kurai pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Fliks piekrita, bija grozījumi vienā līguma punktā par sabiedrības valdi, nosakot, ka četru valdes locekļu vietā airBaltic ir viens valdes loceklis.

Liela jēga no Flika piekrišanas šādiem grozījumiem nebija, jo Šlesera parakstītā līguma nākamais punkts par uzņēmuma valdi nosaka, ka tiesības nominēt kandidātu valdei ir tikai BAS. Lai arī, Valda Dombrovska valdībai aprīlī lemjot par 15,6 miljonu latu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā, Fliks bija mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir veto tiesības nominēt valdes locekli, vēlāk Fliks tam nepiekrita. Rezultātā Fliks kā BAS vienīgais īpašnieks sevi arī nominējis par vienīgo airBaltic valdes locekli.

Šlesera parakstītais līgums ir paplašinājis airBaltic valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt būtiskus, līdz 10 miljoniem eiro vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz 1 miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par 3 miljoniem dolāru. Šāda punkta Šlesera parakstītajā līgumā vispār nav.

Vēl būtiski, ka bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par airBaltic floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī atsavināšanu (pārdošanu), kā arī lidmašīnu nomu. Tas nozīmē, ka Fliks vienpersoniski kādā jaukā dienu var izlemt par airBaltic lidmašīnu pārdošanu vai iznomāšanu, piemēram, kādai jaunai lidsabiedrībai Lietuvā un valsts kā lielākais akcionārs par to neko pat nezinās, jo ar padomi (vienīgā institūcija, kurā ir valsts pārstāvji) šāds lēmums nav jāsaskaņo.

Vai Dombrovska lēmums vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Šlesera parakstītā līguma atbilstību valsts interesēm ir nopietni izsvērts, un vai tas nesīs augļus? Formāli raugoties Škesera rīcībā, vienpersoniski, bez valdības akcepta parakstot airBaltic akcionāru līgumu, likumu pārkāpumu nav. Turklāt nevienā valsts politikas dokumentā nav definēts, kas ir valsts intereses lidsabiedrībā airBaltic.

Tāpēc ļoti iespējams, ka prokuratūras pārbaude, kuru tā sākusi par Dombrovska iesniegumu, beigsies bez rezultāta. Tiesa, tā tas būs, ja vien prokuratūra līguma vērtēšanai nepieies plašāk, nekā Dombrovskis norādījis savā iesniegumā, kuru daļēji varētu nodēvēt par premjera priekšvēlēšanu cīņu kārti.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...