Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Socializācijas traumatoloģija

Arturs Priedītis
23.08.2013.
Komentāri (91)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Socializācija ir cilvēka mācīšanās dzīvot starp cilvēkiem. Mācīšanās dzīvot sabiedrībā. Cilvēks mācās dzīvot sabiedrībā visu mūžu. Zinātne noskaidrojusi – no 4-5 mēnešu vecuma, mātes vēderā ieklausoties ārējo skaņu kakofonijā.

Socializācija ir detalizēti izstrādāts un izkopts process. Filigrāns process. Socializācijas laikā katrs no mums balansēti apgūst darbības, uzvedības un komunikācijas formas, normas, paraugus, vērtības, zināšanas, iemaņas.

Bez socializācijas nespējam dzīvot. Dzīvei ir nepieciešama noteikta kompetence. Taču tas, kāda ir mūsu dzīve, ne vienmēr ir atkarīgs no kompetences. Socializācija ir godīgi vai bezgodīgi mākslīgi vadāms fenomens. Socializācijas vadītāji var ietekmēt cilvēka kompetenci un reālās iespējas to pielietot dzīvē.

Taču ikdienā nedomājam par socializāciju. Varam nezināt šo parādību un terminu vispār. Socializācija notiek automātiski, jo mūsu eksistence pati par sevi ir savdabīga automātiskā socializācija.

Citām dzīvajām radībām ir bioloģiskā socializācija. Cilvēkiem ir biosociālā socializācija, apgūstot dzīvošanas modeļus, „spēles noteikumus”, sociālās lomas.

Eksistē formālie un neformālie socializācijas institūti. Socializācijas aģenti ir vecāki, brāļi un māsas, vienaudži, skolotāji, pasniedzēji, darba biedri, mentori, patroneses u.c. Viņu loma ir milzīga. Teiksim, gudri un garīgi inteliģenti socializācijas aģenti šodien var līdzcilvēkus, šķiet, vissekmīgāk atrunāt no patērēšanas un dzīves baudīšanas ārprāta, kredītu vilinājumiem, narkotiku lietošanas, „tusēšanās” un glamūra sekluma, un citām mūsdienu nelādzībām. Atsevišķiem socializācijas aģentiem mēdz būt ļoti iespaidīga autoritāte. Viņus klausa.

Cilvēka bioloģiskā daba (spējas, impulsi, kaislības, instinkti) var pretoties sociālajai dabai – kolektīvajiem ideāliem, normām, vērtībām. Parasti sabiedrība cilvēkā nekautrīgi apspiež viņa bioloģisko dabu. Taču sabiedrība to var nedarīt, kā arī var darīt aplami, kropli un veicināt anomiju – tikumiski ierasto un tiesiski leģitīmo normu nefunkcionēšanu, kā tas ne reti tiek apzināti brūvēts mūsdienās.

Socializācijas kvalitātes kritērijs ir cilvēka psiholoģiskā gatavība (altruisms) apspiest savas individuālās intereses sabiedrības interešu labā. Savā laikā par altruisma un egoisma līdzsvarotību filosofiski badīgi prātoja jaunais Rainis. Tas atspoguļojās viņa dienasgrāmatā. Savukārt K.Marksa ieskatā humānisms ir sociālo attiecību racionalizācija, kad primārās ir sabiedrības intereses un indivīds savas intereses pieskaņo sabiedrības interesēm.

Nākas zināt, ka altruisma tēma ir viena no Rietumu filosofijas un ētikas galvenajām tēmām. Tomēr tai paralēli vienmēr skaudīgi sprēgāja cita tēma. Proti, tēma par cilvēka negatīvajām tieksmēm un ļauno dabu, nepieciešamību nepārtraukti uzmanīt cilvēku un turēt pie ķēdes. Šajā neglaimīgajā tēmā cilvēks ir nemainīga konstante, un nekādi spēki nespēj cilvēku pilnveidot un bagātināt viņa potences.

Cilvēku nevar pilnveidot un bagātināt. Pilnveidot un bagātināt var vienīgi sabiedriskās organizācijas formas, ražošanas un ekonomiskās attiecības, tirgu, demokrātiju, valsts uzbūvi, sociālos institūtus utt. Tāpēc ir vajadzīgs elites voluntārisms: valdīt klusu un bez kņadas, bet stingri un atbildīgi.

Socializācija ir tagad modīgās mūžizglītības savdabīga sāncense. Precīzāk – mūžizglītība ir apzināti un mērķtiecīgi organizēts socializācijas konkrēts virziens. Agrāk tāds virziens nebija vajadzīgs. Tagad ir vajadzīgs. Pat ļoti vajadzīgs.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze sevi lepni dēvēja (varbūt joprojām dēvē) par profesori mūžizglītībā. Protams, Latvijā profesors drīkst nezināt, ka profesors var būt tikai kādā zinātnes nozarē un mūžizglītība nav zinātnes nozare. Mūžizglītība tāpat kā pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība ir izglītības pakāpe. Nekas vairāk. Nekādā gadījumā tā nav zinātnes nozare.

Cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks. No totālas vienatnes (vieninieka kameras) viņš daudz vairāk baidās nekā no nāves. Katram cilvēkam viens no smagākajiem pārbaudījumiem ir vientulība.

Lai iemācītos dzīvot sabiedrībā, jāizpilda sabiedriskās dzīves prasības. Tās nestāv uz vietas. Sabiedriskās dzīves prasību izmaiņu temps mēdz būt dažāds. Taču ir konstatējama stingra likumsakarība: jo no šodienas tālāk cilvēces pagātnē, jo temps ir bijis gausāks.

Varam uzskatīt, ka akmens laikmetā tas bija visgausākais. Sabiedriskās dzīves prasības radikāli nemainījās vairākus gadu tūkstošus. Par to liecina mūsu rīcībā esošā kulturoloģiskā informācija par akmens laikmetu. Tā var izrādīties neprecīza. Taču citu informāciju pagaidām neesam mācējuši iegūt. Vainīgi arī akmens laikmeta cilvēki, jo atstājuši ļoti ļoti vienmuļu mantojumu.

Pēc akmens laikmeta sabiedriskās dzīves prasību izmaiņu temps pakāpeniski kļuva ar vien straujāks. Mūsu ēras otrajā gadu tūkstotī dzīves prasības būtiski mainījās jau pēc dažiem gadsimtiem. XIX un XX gadsimtā prasības sāka mainīties vēl ātrāk - pēc dažiem gadu desmitiem.

Tempa pieaugumu var izskaidrot demogrāfiski: jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo straujāks temps. Cilvēki ir spiesti rīkoties ātri, lai ātri nodrošinātu ātri pieaugošā iedzīvotāju skaita eksistenci.

Pašlaik dzīvojam ļoti nestabilā laikmetā. Dzīvojam pārejas laikmetā, kad sabiedriskās dzīves prasībās kardināli izmainās viss, sākot ar „bērnu taisīšanu” (mākslīgā apaugļošana) un beidzot ar aiziešanu viņā Saulē (eitanāzija). Turklāt izmaiņu ātrums ir milzīgs.

Var pat bez pārspīlējuma teikt, ka viss var izmainīties vienā dienā, naktī, dažās stundās. Liela daļa no mums to nesen piedzīvoja, otrā rītā atmostoties diametrāli pretējā sabiedriskās dzīves prasību laikmetā. Vakardienas ideāli, normas, vērtības nekur vairs nederēja un tika pasludinātas par indīgu vielu.

Izmaiņu ātrums ir milzīgs. Tāpēc mūžizglītība ir ļoti nepieciešama. Ja vēsturiski pavisam nesen cilvēks lielā mērā pats tika galā ar savu socializāciju, tad tagad viņam ir jāpalīdz. Sabiedriskās dzīves izmaiņu amplitūda vairs neatbilst cilvēka bioloģiskajam potenciālam. Tā uzskata zinātnieki. „Dzelži” ir gudrāki par daudziem cilvēkiem, kuri nav spējīgi tos optimāli pielietot.

Zinātniski tehniskais progress apsteidz cilvēka mentālo progresu. Katram zinātniski tehniskajam līmenim ir jābūt atbilstoša sapratne cilvēku galvās. Ja cilvēku kāda daļa vairs nespēj sadzīvot ar modernajiem „dzelžiem”, tad viņi visam atmet ar roku un pat ar zināmu entuziasmu sāk kultivēt savu „mežonību”. Atsevišķi analītiķi uzskata, ka tas ir viens no tagadnē uzziedējušās arhaizācijas iemesliem. Daudzi vairs nekaunas no savas atpalicības un propagandē savu „mežonību”.

Domājams, tagad cilvēkam ir jāpalīdz divējādi. No vienas puses jau minētās mūžizglītības formā. No otras puses, izglītojot par pašu socializācijas procesu. Nepieciešama ir teorētiski izglītojoša saruna par socializācijas nozīmību, socializācijas organizatoriem, konkrētajiem piedāvājumiem, socializācijā iespējamajiem izkropļojumiem utt.

Šodien ir nepieciešama socializācijas traumatoloģija. Medicīniskā termina „traumatoloģija” izvēli nosaka socializācijas iedaba. 

Nākas ņemt vērā, ka modernisma laikmetā radās jauns cilvēka tips – savas identitātes vergs. Šī verdzība ir organiski vienota ar socializāciju.

Tagad pārejas laikmetā identitātes vergs ir kļuvis baisi kašķīgs. Pie mums šis kašķīgums sāka bagarēt publisko telpu jau „perestroikas” laikā, kad uzvirmoja identitātes meklēšanas nervozā baltkvēle. Jau labu laiku identitātes meklēšanas baltkvēle ir padzisusi. Taču padzisusi tikai ārēji – modīgā balamutīguma līmenī. Āmurgalvas vairs gaudeni gudri nebazūnē par identitāti. Taču patiesībā identitātes problēma tagad ir kļuvusi vēl aktuālāka nekā pirms 20 un vairāk gadiem.

Vēsturiski identitātes problēma sākās modernismā, kad cilvēki sāka mocīties ar jautājumu, kas es esmu un kādas ir manas iespējas mainīt identitāti. Tā dēvētajā tradicionālisma laikmetā tāds jautājums neeksistēja. Visu nosacīja cilvēka izcelsme. Zemnieks palika zemnieks visu mūžu. Arī viņa bērni un bērnubērni bija un palika zemnieki visu mūžu.

Tagad ir citādāk. Tagad, piemēram, Latvijā var teikt: „Vakar es biju cietumnieks, šodien es esmu biznesmenis, rīt es būšu parlamenta deputāts." Princis Čarlzs esot teicis, ka viņš nākamajā dzīvē gribot būt nāvējošs vīruss un iznīcināt cilvēces lielāko daļu – pārāk daudz cilvēku ir savairojušies. Tātad arī angļu princis var būt identitātes vergs.

Socializācija tagad pārāk bieži sagādā garīgās traumas. Socializācija pati ir pārvērtusies par sociālo problēmu - sociālo traumu. Piemēram, bērni neapmeklē skolu, jaunieši kļūst bezdarbnieki un narkomāni, vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji degradējas – kļūst alkoholiķi, bezpajumtnieki, klaidoņi, ubagi.

Uz socializāciju nelabvēlīgi atsaucas nākotnes neskaidrība – visas sabiedrības identitātes trūkums. Nevaram saprast un paskaidrot, kas esam pašlaik un kas gribam būt rītdien.

Socializācijas traumatoloģija var nodarboties ar garīgo traumu diagnostiku un ārstēšanu. Tas ir nepieciešams un reāli iespējams. Faktiski mūžizglītības institūts ietilpst socializācijas traumatoloģijā.

Kā jau tika minēts, mūžizglītība ir jauns institūts cilvēces vēsturē. Labi pazīstami ir citi daudz senāki institūti – izglītības un audzināšanas sistēma, māksla un literatūra, zinātne, reliģiskās organizācijas, valsts ideoloģija, masu komunikācijas līdzekļi.

Mūsdienās par nelaimi ir nostiprinājies tāds drūms socializācijas institūts kā apziņas manipulācijas tehnoloģijas, veidojot atsevišķu intelektuāli rafinētu un smalku kompleksu sabiedriskās dzīves prasību sfērā. Komplekss darbojas atbilstoši demogrāfiskajiem, antropoloģiskajiem, ģeostratēģiskajiem, politiskajiem, militārajiem un ekonomiskajiem, nebūt cēliem un humāniem mērķiem.

Apziņas manipulācijas tehnoloģiju pielietošana var būt relatīvi lokāla darbība valstī, kā arī var būt transnacionāla darbība uz visas planētas. Faktiski pašlaik daudzās jo daudzās zemēs tā ir transnacionāla darbība. Tiek uzskatīts, ka uz planētas garīgi patstāvīgas ir tikai divas valstis – Irāna un Ķīna. Pārējās valstis vairāk vai mazāk izjūt ārējo garīgo spiedienu sabiedriskās dzīves prasību jomā. Tātad – socializācijas jomā.

Šodien Daugavas krastos apziņas manipulācijas tehnoloģijas pamatā funkcionē kā transnacionāls institūts. Mūsu smadzenes balinošā vētrainā darbība ir importa pakalpojums, uzspiežot svešus dzīves standartus un gandrīz pilnā mērā likvidējot garīgo patstāvību.

Panākumi ir milzīgi. Pēcpadomju jaunās paaudzes socializācija lielā mērā ir bijusi salaulāta ar svešzemju sabiedriskās dzīves prasībām. Tās ir metodoloģiski izstrādātas saskaņā ar postmodernisma un neoliberālisma viltīgajiem un destruktīvajiem bakstīkļiem. Tā nebūt nav bijusi bildināšana un salaulāšanās, lai mīlētu, cienītu, palīdzētu un apgaismotu. Tā ir darbība, kura pati par sevi ciniski joko: „Lai cilvēkiem nestu gaismu, jākļūst par elektriķi."

Tās ir prasības, kuras baroklīgi apmierina tikai aklo jauno paaudzi. Citas paaudzes uz šīm prasībām lūkojās ar dziļu neizpratni, bardzību un briesmu izjūtu par tautas nākotni. Citām paaudzēm ir pilnīgi savādāki priekšstati par cilvēciskās esamības ideāliem, normām un vērtībām.

Naivi un dumji ir tūlīt domāt, ka tie ir tikai padomju laikā uzpotētie priekšstati. Par garīgā mantojuma ģenētisko kontinuitāti zinām maz. Taču nekļūdīgi zinām, ka garīgā mantojuma nepārtrauktība ģenētiski saglabājās ļoti daudzas paaudzes. Padomju laiks pie mums bija tikai nepilnas trīs paaudzes. Pārāk īss laiks, lai smadzenēs izgaistu (ja vispār izgaist) gadsimtiem ilgi krātā informācija.

Turklāt padomju jaunās paaudzes bija visaptveroši informētas par pirmspadomju garīgo mantojumu ne vien ģenētiskajā līmenī, bet arī informatīvi diskursīvajā līmenī. Jaunatnei bija iespējas teicami pārzināt pirmspadomju kultūras vērtības. Tas bija tāpēc, ka padomju laikā cilvēki daudz objektīvāk izsacījās par pirmspadomju kultūru nekā tagad smieklīgi tendenciozi izsakās par padomju kultūru.

Jāņem vērā, ka padomju varas bardzība pret buržuāziskās kultūras slavēšanu bija daudz atturošāka un iebiedējošāka nekā tagad, teiksim, brīvvalsts tizlās varas bardzība pret fašisma slavēšanu. Padomju varas bardzība neatturēja cara laikos un „ulmaņlaikos” dzīvojušos cilvēkus stāstīt jaunatnei par pirmspadomju mākslu, literatūru, vēsturiskajiem notikumiem, izcilām personībām.

Jaunatne varēja izmantot ne tikai mutvārdu informāciju, bet arī lasīt pirmspadomju laikā izdotās grāmatas un periodiku. Šo rindu autors ar dziļu pateicību atceras iespēju izmantot skolotāja Ernesta Veldes plašo bibliotēku ar „ulmaņlaika” vērtīgākajiem izdevumiem vēsturē, mākslas un literatūras vēsturē, filosofijā. Bibliotēkas dārgums bija Konversācijas vārdnīca un carisma periodā izdotās enciklopēdijas.

Izcili stulbā mode noliegt iepriekšējo paaudžu garīgo mantojumu ir etnosa mazvērtības pazīme. Tā ir nožēlojama māžošanās, kas kaunīgi ar laiku var apsīkt, ja netiks mākslīgi uzkurināta, kā tas bija līdz šim.

Tomēr paaudžu konflikts ir satraucošs. Tas tika un tiek apzināti stimulēts. Apziņas manipulācijas tehnoloģijas prot lieliski stimulēt paaudžu konfliktu. Pateicoties tam, paaudžu konflikts kļūst par socializācijas organisku elementu un fundamentāli grauj sociuma konsolidāciju. Izskaidrojums tādai stimulācijai ir elementārs, – ar sociāli sašķeltu sabiedrību var izdarīt visu, ko ir vajadzīgs izdarīt noteiktās interesēs.

No apziņas manipulācijas tehnoloģiju ļaunā institūta ietekmes cilvēkus var pasargāt vienīgi labi organizēta un intelektuāli apgādāta pretdarbība. Tai vajadzētu būt socializācijas traumatoloģijas akūtam pienākumam.

Taču jāņem ir vērā, ka apziņas manipulācijas tehnoloģijas tiek pielietotas eleganti pārdomātā vērienā. Respektīvi, tās diktē visu socializācijas institūtu darbību. Piemēram, izglītības un audzināšanas, valsts ideoloģijas, masu komunikācijas līdzekļu.

Turklāt tas notiek ar vietējiem resursiem, speciāli atlasot, sagatavojot un vadot morāli piemērotus cilvēkus. Finansējums, tehnoloģijas un stratēģiskais menedžments ir importa, praktiskie izpildītāji ir vietējie censoņi. Patiesībā tās ir tautas padibenes, no kurām tradicionāli uzbriest tautas nodevēju zilā divīzija.

Bet tas vēl nav viss. Apziņas manipulācijas tehnoloģijas lieliski prot apklusināt un nepieļaut pretdarbību – socializācijas traumatoloģijas darbību. Šaubos, vai kāds Latvijas iedzīvotājs varētu pastāstīt par publiskajā telpā reāli sastaptām konkrētām rekomendācijām, mācot izvairīties no apziņas manipulācijas tehnoloģijām.

Citās valstīs tāda konkrēta pretdarbība ir sastopama un pēdējā laikā vēršas plašumā. Citās valstīs funkcionē sociālā traumatoloģija, izmantojot dažādas darbības formas.

„Balto” cilvēku valstīs iespaidīgākais piemērs ir Sergeja Kurginjana organizētā pretdarbība Krievijā. Viņa vadītās kustības Суть времени viens no galvenajiem mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem saglabāt cilvēcisko seju, dodot iespēju socializācijas procesam realizēties saskaņā ar vietējās kultūras tradīcijām. Tiek rīkoti analītiski izskaidrojošie pasākumi, gatavotas videopārraides, publicēta tematiski daudzpusīga literatūra un izdots populārzinātnisks laikraksts, lai palīdzētu cilvēkiem izprast un pretoties transnacionālajam apziņas kropļošanas monstram.

Pēcpadomju laikā tam izdevās graujoši iespiesties arī Krievijas dzīvē un gūt respektējamus panākumus, drausmīgi izkropļojot socializācijas procesu īpaši lielākajās pilsētās. Kustības grandiozie pasākumi (piem., nupat augustā vasaras nometne Aleksandrovskā) naidīgi vienaldzīgu var atstāt tikai vislielāko kretīnu un importa pakalpojuma neglābjami samaitātu subjektu.

Socializācijas obligāts komponents ir cilvēciskais ideāls – cilvēka tips, kas kalpo par paraugu sociālās lomas izvēlē. Socializācijas procesā parasti tiek rekomendēti vairāki cilvēciskie ideāli. Mēdz būt vēstures posmi, kad sabiedrības uzmanības centrā ir tikai daži ideāli.

Tā tas bija pie mums un arī Rietumos pēc II Pasaules kara. 50.- 60.gados dominēja „liriķis” un „fiziķis”. „Liriķi” bija mākslinieciski radoši orientēti indivīdi, kuru dzīvē galvenā loma bija humanitārajām zinātnēm un radošai profesijai. „Fiziķi” bija tehnokrātiski orientēti indivīdi, kuru dzīvē galvenā loma bija eksaktajām zinātnēm un attiecīgai profesijai. Arī Latvijas daudzu iedzīvotāju socializācija virzījās atbilstoši kādam no abiem paraugiem.

Minētais cilvēcisko ideālu dalījums samērā strauji sabruka 70.gados, kad pēc 1968.gada notikumiem Rietumeiropā un arī sociālisma zemēs sākās jaunu ideālu kristalizācija. 1968.gada revolūcija graujoši skāra cilvēciskās esamības visdziļākos slāņus, sagraujot klasiskos priekšstatus par ģimeni un darbu, noniecinot zināšanu un morāles lomu. Padomju zemē arī sākās lejupslīde. Tā tika nosaukta par stagnāciju.

Pagājušā gadsimta 70.gados sākās neoliberālisma un postmodernisma laikmets, kurā dominē menedžeris pats priekš sevis. Tamlīdzīga cilvēciskā tipa socializācija riņķo ap māniju sevi efektīgi piedāvāt un realizēt darba tirgū. Sabiedrības intereses nevienu nesatrauc. Ļoti daudziem patika jaunā ideāla patroneses M.Tečeres vārdi: „Neeksistē tāda parādība kā sabiedrība; eksistē tikai atsevišķas sievietes un atsevišķi vīrieši."

Mūsu gadsimtā apziņas manipulācijas tehnologi idealizē un eksportē kreatīvā cilvēka etalonu. Jaunais etalons jau ir sācis veidot jaunu sociālo stratu – t.s. kreatīvo šķiru. Tas tiek pasniegts kā prestižs strats. Iekļūt jaunajā respektablajā sociālajā slānī tagad ir daudzu ambiciozu jauniešu socializācijas sapnis.

Kreatīvo cilvēku dzīves telpa ir pilsēta. Pie tam ne katra pilsēta, bet tikai pilsēta ar vairākiem kreatīvai dzīvei labvēlīgiem apstākļiem. Pilsētā ir jābūt kreatīvās šķiras biezai kārtai, lai kreatīvie cilvēki varētu „tusēties” savējo piesmaržotā vidē.

Pilsētai ir jābūt daudzveidīgai. Kā zināms, nesapuvušajos Rietumos tagad daudzveidība tiek mērīta ar „geju indeksu”. Tas ir apzīmējums iecietībai pret seksuālajām minoritātēm. Tātad pilsētā ir jābūt homoseksuālistu šķirņu daudzveidībai, un pilsētniekiem ir jāmīl visas šķirnes.

Apzīmējumu „geju indekss” izdomāja amerikāņu ekonomists R.Florida. Viņa izdomājums ir arī jēdziens „kreatīvā šķira”. Floridas darbus uz planētas vērienīgi popularizē tie spēki, kuru rīcībā ir apziņas manipulācijas tehnoloģijas. Nākas brīnīties par aizdomīgo kavēšanos viņa darbu izdošanā latviešu valodā.

Socializācijā ir jāņem vērā, ka piederību kreatīvajai šķirai nosaka nevis kompetence un erudīcija, intelekts un talants, bet gan kopējās identitātes apziņa un dzīves veids. Savukārt dzīves veidā izšķirošā vērtība ir patērēšanas modeļiem un sociālā statusa (t.i., kreatīvās šķiras) demonstrēšanas modeļiem.

Kreatīvajam cilvēkam ir 25-40 gadi. Viņam ir nakts dzīves veids, naktsputnam izklaidējot savu baudkāro un izlutināto ķermeni  naktsklubos. Mostas naktsputns ap pusdienlaiku. Viņam nav ģimenes. Viņš mīl ar šiku doties veloizbraucienos. Bieži maina darba vietu. Dzīvesvietu izvēlas, ņemot vērā „tusēšanās” iespējas.

Kreatīvajā šķirā nodalās superkreatīvais kodols: zinātnieki, inženieri, profesori, dzejnieki, prozaiķi, mākslinieki, aktieri, dizaineri, arhitekti, publicisti, redaktori, analītisko centru eksperti, lielāko mediju komentētāji. Kodols tautai formē viedokli un uzskatus.

Superkreatīvajam kodolam līdzās rosās kreatīvo speciālistu korpuss. Tajā ietilpstošie naktsputni strādā finanšu, medicīnas, juridiskajās iestādēs un firmās, kā arī biznesa vadībā. Vārdu sakot, viņi tāpat kā superkreatīvie kolēģi ir tie kadri mūsdienu sabiedrībā, kuri organizē ideoloģiskās, sociālās, mārketinga, reklāmas, public relations, menedžmenta manipulācijas kapitālistu peļņai.

Neapšaubāmi, arī pie mums tiek ievazāts kreatīvā cilvēka etalons. Mums ir savi vietējie satoriskie neoliberālisma un postmodernisma importa pseidointelektuālie apkūkotāji. Kā jau tipiskiem masu cilvēkiem pieklājas, viņi veido monolītu un solidāru kaudzi, kas pašpārliecināti pilda savu uzdevumu ar augstu paceltām murgainām galvām, uz pārējiem lūkojoties ar tukšām, bet viltīgām acīm.

Neapšaubāmi, arī pie mums ir zināmi panākumi. Sabiedriskās dzīves prasības ir pieglaudītas kreatīvā cilvēka perspektīvām. Jaunekļu kvēlajās sirdīs no sociuma stratiem neformālā klusībā visaugstākais reitings ir kreatīvajai šķirai. Katrs gribētu būt zinātnieks, profesors, analītiskā centra eksperts u.tml.

Tomēr izpaužas arī lokālā specifika. Kā parasti, mūsu lokālā specifika balstās uz vulgarizāciju un primitivizāciju. Kā parasti, importētais dārgums tūlīt tiek nospeķots līdz veselīgi stulbam latviskam līmenim.

Tā, piemēram, superkreatīvais kodols pie mums netiek publiski un formāli lutināts. Tajā ietilpstošās profesionālās identitātes netiek mērķtiecīgi propagandētas kā socializācijas ideāli.

Iespējams, tas tā notiek tāpēc, ka latviešiem vispār nepatīk kāda savējā tautieša viedokļa un uzskatu patstāvība un (nedod, Dievs!) turklāt vēl radošais talants. Kādreiz Plutarhs teica, ka nepateicīga izturēšanās pret saviem talantiem ir spēcīgu tautu raksturīga iezīme. Iespējams, viņš tā vairs neteiktu, ja būtu novērojis mūsdienu gaišākās tautas.

Tāds socializācijas institūts kā galvaspilsētas solīdie Interneta portāli galvenokārt slavē citu sociālo stratu ideālus. Viņi neslavē kreatīvo šķiru. Medijos regulāri māca ar baudu iekārtoties dzīvē un maksimāli izmantot šodienas dzīves iespējas tādi „etaloni”, kuri laikam ir tīkami ne tikai pašu žurnālistu hiperjūtīgajām dvēselēm, bet arī duļķainai auditorijai.

Atkārtoju, solīdajos portālos kreatīvā cilvēka ideāls nav populārs. Griezīgi populārs ir pseidokreatīvā āksta ideāls. Solīdo portālu ideāls ir Kombuļu Inese, panks Peksis, Jūsmis Skaidris Gaujmalietis, LieneCandy, Seksīgā Lee. Ideāls ir Kiops, jo viņš sola savā šovā parādīt seksu ar fani.

Pie mums socializācijas procesā labsirdīgi atbalsojās šādas mediju sentences - „Katrai tautai jābūt savai ideāli nepolitkorektai personībai”; „10 populāri vīrieši, kuri agrāk bija sievietes”; „Ir acīmredzami, ka politiķa statuss šobrīd ir kaut kas apkaunojošs”; „Jauniešiem Latvijā darba nav pat par minimālo algu”; „Kāpēc es Latvijā nekad neuzsākšu savu biznesu”.

Par „fiziķiem” un „liriķiem” pie mums tagad vispār nevar būt runa. Ne par vieniem, ne otriem. Vissvaigākā informācija no mūsu augstākās izglītības smaržīgās bedres liecina, ka pat par velti (valsts budžeta naudu) gandrīz neviens no 1.septembra nevēlas kļūt par fiziķi, ķīmiķi, baltu filologu.

Acīmredzot pārāk daudzi ir tik pamatīgi apdullināti, ka patiešām reāli orientējas uz Kombuļu Ineses, panka Pekša un citu ākstu veselīgo dzīvi.

Socializācijas traumatoloģija ir ļoti vārga. Maigi sakot, socializācijas galvenie institūti nav savu uzdevumu augstumos. Socializācijas cilvēciski cienīgi parametri, visticamākais, tiek sasniegti, pateicoties ģenētiskajam mantojumam un ģimenes audzināšanai.

Novērtē šo rakstu:

51
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...