Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Mēs sapratām: vācieši nav cilvēki. Kopš šī brīža vārds „vācietis” mums skan kā šausmīgākais lāsts. Kopš šī brīža vārds „vācietis” liek nospiest ieroča gaili. Nerunāsim, nevaimanāsim, bet nogalināsim. Ja Tu dienas laikā neesi nogalinājis kaut vienu vācieti, tad Tava diena ir zaudēta. Ja Tu domā, ka Tavā vietā vācieti nogalinās Tavs kaimiņš, tad Tu neesi sapratis draudus. Ja Tu nenogalināsi vācieti, tad vācietis nogalinās Tevi. Viņš paņems Tavus tuvākos un mocīs tos savā nolādētājā Vācijā.

Ja Tu nevari nogalināt vācieti ar lodi, tad nogalini viņu ar durkli. Ja kauja nav vēl nav sākusies, tad nogalini vācieti pirms kaujas. Ja Tu atstāsi vācieti dzīvu, tad vācietis pakārs krievu cilvēku un apkaunos krievu sievieti. Ja Tu esi nogalinājis vienu vācieti, tad nogalini vēl vienu - nav nekas skatienam patīkamāks kā vāciešu līķi. Neskaiti dienas. Neskaiti verstis. Skaiti Tevis nogalinātos vāciešus. Nogalini vācieti - kliedz Tava māte. Nogalini vācieti - lūdz Tavs bērns. Nogalini vācieti - sten Tava dzimtā zeme. Trāpi. Nepalaid garām. Nogalini!”

Tā izpauda "svētās dusmas” 8.07.1942 avīzē Красная звезда tolaik pazīstamais publicists Iļja Erenburgs. Savu papildus paiku, tiesības netikt nosūtītam uz fronti un citas ekstras tolaik pusbadā dzīvojošā Krievijā šis kūdītājs godprātīgi atpelnīja, jo pūles ienesa labus augļus, par ko būs runa šī raksta beigās. Un, kaut arī pats nodzīvoja samērā ilgu mūžu, mirdams savā gultā, tomēr šī centība nepaglāba virkni viņa tautas brāļu un domubiedru no tā saucamās "Ebreju antifašistiskās komitejas”, un nepaglābtos vēl ievērojami vairāk, ja vien…

1948. gada janvārī valsti pāršalc sēru vēsts par PSRS tautas mākslinieka, ar Ļeņina ordeni apbalvotā Staļina prēmijas laureāta Solomona Mihoelsa pēkšņo bojāeju satiksmes negadījumā.

Solomons Mihoels (Шло́ймэ Михо́элс), dzimis 1890. gadā Daugavpilī, ievērojams teātra režisors un sabiedriskais darbinieks, neformāls PSRS ebreju kopienas līderis. Pēc PSRS vadības iniciatīvas „ar mērķi iesaistīt cīņa ar fašismu ebreju tautas masas visā pasaulē” 1942.gadā tiek nodibināta „Ebreju antifašistiskā komiteja” par kuras priekšsēdētāju tiek iecelts S.Mihoels. Šajā statusā 1943.gadā S.Mihoels apciemo ASV, Kanādu, Meksiku un Lielbritāniju ar uzdevumu savākt finanšu līdzekļus PSRS karadarbības atbalstam.

Vai tiešām satiksmes negadījums? Patiesība varētu izskatīties apmēram tā.

Tumša janvāra nakts. Nomaļā Minskas ielā piestājusi Pobeda ar izslēgtām gaismām. Pēc brīža piebrauc Studebekkers. Neizslēdzot dzinēju, no kabīnes izkāpj divi vīri privātās drēbes un sāk rosīties pa kravas kasti. Vēl divi tumši stāvi izlec no vieglā auto un steidz palīgā. Četrotne klusējot velk ārā kaut kādus garus tīstokļus un noliek tos ielas vidū. Pēc brīža viens no vīriem ieraušas kabīnē, piebrauc pie tīstokļiem, apstājas, tad uzgāzē un ar priekšējo riteni pārveļas pāri, ieslēdz atpakaļgaitu un atkal uzgāzē. No Pobedas izkāpj piektais stāvs un pienāk pie tīstokļiem. Tie, kas izskatījās pēc tīstokļiem izrādās ir divi sakropļoti ķermeni . Vienam ir sadragāta galva, bet otram ritenis ir trāpījis uz krūtīm, un tas vēl gārdz. „Ak tu, svoloč," nolamājas stāvs. "Negribi mirt? Nekas, palīdzēsim."

No rīta abus līķus uzgāja strādnieki un paziņoja milicijai. Tiesu medicīniskajā ekspertīzē tika konstatēts, ka upuru nāve iestājusies smagās automašīna uzbraukuma rezultātā.

Jau pēc Staļina nāves, vēl kopš 1951.gada apcietinājumā esošais un regulāri dauzītais bijušais МГБ (министерство госбезопасноти) ministrs Abakumovs (apcietināta tika arī viņa sieva ar 4 mēnešu vecu bērnu) liecināja, ka Mihoels un viņa kolēģis teātra kritiķis Golubovs, kas vienlaicīgi bija arī МГБ aģents, tika nogalināti pēc Staļina rīkojuma. Akciju organizēja Abakumova vietnieks S.Ogoļcovs, piepalīdzot Baltkrievijas PSR МГБ vadītajam L.Canavam.

Atzīts līdzīgu operāciju „eksperts” P.Sudoplatovs savā atmiņu grāmatā apgalvo, ka abiem upuriem tika veikta nāvējoša injekcija un tad viņi tika sabraukti ar automašīnu. Ņemot vērā iepriekš minēto tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, visticamāk, ka ar „kolēģa” Golubova palīdzību Mihoelsu ievilināja kāda konspiratīvā dzīvoklī, kur abi tika uzcienāti ar alkoholu, piejaucot miega zāles, un tad tie tika sabraukti, vēl dzīviem esot.

Drīz vien pēc šī „negadījuma” antisemītiskā kampaņa sāk uzņemt apgriezienus. Šajā pat gadā Ebreju antifašistu komiteja (EAK) ar Ministru padomes lēmumu tiek slēgta kā „pretpadomju aģitācijas centrs”. Decembrī EAK vadība un vairāki desmiti tās biedru tiek arestēti. Netiek saudzēta pat „uzticamā cīņu biedra” un „līdzgaitnieka” Molotova sieva, ebrejiete Poļina Žemčužina, kas tiek arestēta 1949.gada janvārī. Pret EAK vadību tiek ierosināta krimināllieta par „sakariem ar ASV nacionālistiskām ebreju organizācijām”.

EAK lietas vešana tika uzticēta МГБ 2.Galvenajai pārvaldei J.Pitovranova vadībā. Tomēr Staļinam liekas, ka drošībnieki nav uzdevumu augstumos cīņā ar „ebreju nacionālistiem”, tādēļ ministrijā tiek veikta pamatīga kadru tīrīšana, un tiek arestēts pats Pitovranovs . Jāpiezīmē, ka arī jau iepriekš šeit pieminētais bijušais galvenais valsts drošībnieks Abakumovs tika arestēts par it kā „cionistu sazvērnieku" lietas „bremzēšanu”. Tas izklausās dīvaini, ņemot vērā, ka pirms tam šāda rakstura apsūdzības citu lietu sakarā (nepietiekama centība vai lietu „bremzēšana”) ne pret НКВД ne pret МГБ netika celtas.

Sēžot kamerā, ne pārlieku centīgais Pitovranovs ir apzinājis savas kļūdas un raksta vēstuli vadonim ar konkrētiem priekšlikumiem: „Lai mūsu cīņa vainagotos panākumiem, ir nepieciešams pielietot tās metodes, par kuram Jūs runājāt sanāksmē 1951.gadā, un proti - lielākajās pilsētās un Baltijas republikās izveidot nacionālistu grupas no čekistu aģentūras, leģendējot šo grupu sakarus ar ārvalstu cionistu organizācijām. Tādejādi varētu izskaitļot ebreju nacionālistus un īstajā brīdi dot triecienu." Staļinam tas ir pa prātam, censonis tiek atbrīvots un atjaunots amatā.

1952.gada 30.aprīlī sākas Augstākās tiesas kara kolēģijas sēdes. Apsūdzētas tiek 15 personas no EAK vadības pamatā par sakariem ar ASV un pretpadomju darbību. Ka jau ierasts, „labprātīgas atzīšanās” tiek iegūtas fiziskas iespaidošanas rezultātā Ļefortovo cietumā. 12. augustā tiek pasludināts spriedums - augstākais soda mērs visiem 15 izņemot divus, kas bija miruši izmeklēšanas gaitā. Spriedumu izpilda tajā pat dienā. Represētas šīs kampaņas sakarā tika vairāk nekā 100 personas.

Ka turpinājums iesāktajam tiek fabricēta nākošā lieta - „ārstu-indētāju cionistiskā sazvērestība”. 1953.gada 13.janvarī Pravdā parādās raksts - „nelietīgie spiegi un slepkavas zem profesoru-ārstu maskas”. Galvenā doma - ASV izlūkdienests bija savervējis ebreju tautības profesorus ar mērķi, pielietojot nepareizas ārstēšanas metodes, palīdzēt aiziet viņsaulē tautas mīlētajam politbirojam. Vadonis rūpīgi seko izmeklēšanas gaitai un pieprasa no drošībniekiem spiest uz versiju par sazvērestības cionistisko raksturu un sazvērestnieku sakariem ar britu un ASV izlūkdienestiem, izmantojot labdarības organizāciju Džoint (American Jewish Joint Distribution Committee).

Jaunajam МГБ ministram S.Ignatjevam atklāti tiek pateikts, ka, ja viņš neatklās ārstu vidū amerikāņu aģentus un teroristus, viņu piemeklēs tāds pats liktenis kā Abakumovu. Kā būtu attīstījušies notikumi, ja vadonis 1953.gada martā ar vai bez tuvāko līdzgaitnieku palīdzības (kuriem arī bija pamatotas aizdomas, ka tiks apvainoti spiegošanā un terorismā) neizlaistu garu? Pastāv versija, saskaņā ar kuru „ārstu process” ievadītu antisemītiskās kampaņas kulmināciju un finālā - ebreju deportācijas uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. Iepriekš uzkurinot antisemītismu, šāda deportācija varētu tikt pasniegta ka humānisma akts – ebreju glābšana no „tautas dusmām”. Ņemot vērā, ka veselu tautu pārvietošana padomijā jau bija praktizēta pirms tam, tas ir visnotaļ ticams notikumu pavērsiens, un tad „antifašisti” šodien varētu runāt par otro holokaustu.

Kāpēc vadonim bija nepieciešama šī kampaņa? Varbūt tāpēc, ka uz vecumdienām bija pārņēmis marasms? Diez vai. Asu prātu bija saglabājis līdz mūža beigām. Tad varbūt pēc pārliecības bija antisemīts? Tas jau tuvāk patiesībai, ņemot vērā, ka viņa nāvīgākais ienaidnieks bija ebrejs Trockis. Vienlaikus jāņem vērā, ka šim subjektam pragmatisms un aprēķins bija visu aktivitāšu pamatā, tādēļ tad, kad tas bija nepieciešams, savu antisemītismu slēpa, izmantojot Hitlera antisemītismu savā labā. Toties tad, kad pēc nacisma sagrāves „antifašisms” vairs nebija tik aktuāls, tad šos pašus „antifašistus" varēja izmantot pa otram lāgam jau „teroristu” un „spiegu” lomā.

Kāpēc tāds pavērsiens ? Gluži vienkārši bija radies jauns ienaidnieks – ASV, pret ko naids tiks kurināts visus turpmākos padomijas pastāvēšanas gadus un, tā kā bija jāgatavojas „pēdējai un izšķirošajai” - šoreiz ar kodolieroču izmantošanu (tāds jēdziens ka citu dzīvību vērtība vadonim nepastāvēja- "Есть человек - есть проблема, нет человека - нет проблемы"), tad jau pēc pārbaudītas shēmas bija „jamobilizē” jeb jāsatracina padomju tauta. Un satracināja tā, ka nevar atiet vēl šodien.

Un tagad laiks atgriezties pie raksta sakumā aizskartās tēmas - „mekas nav patīkamāks par vāciešu līķiem”.

Kara trofejas - svēta lieta. Kam šnapsa kanniņa un grīdas dēļi, bet kam vecmeistaru gleznas un senlaicīgas mēbeles - katram pēc ranga un nopelniem. Galu galā arī vācieši grāba, ko varēja. Kara beigās krievu armijnieku vidē klīda anekdotisks pastāsts - 1945.gadā viens padomju maršals apmeklēja Drēzdenes galeriju un ar uzvarētāja tiesībām nolēma atlasīt paris bildītes ēdamistabai. Galerijas direktors trīcēdams jautā: „Kādas skolas glezniecībai kungs dod priekšroku?” Tulks skaidro maršalam jautājumu. „Nu man patīk, lai būtu bābas un zirgi,” atbild maršals. Tulks tulko: „Biedrs maršals dod priekšroku flāmu skolai." Uzvārds šim smalkajam mākslas pazinējam bija Koņevs.

Bet tas ir nieks, salīdzinot ar dažu citu „atbrīvotāju” apetīti. Divi no viņiem - ģenerāļi Teļegins un Krjukovs (pēdejais kopā ar sievu-dziedātaju Ruslanovu) tika arestēti tā saucamajā „Trofeju lietā”. Kratīšanas laikā pie Krjukova un Ruslanovas tika konfiscēts auto Horsch 951A, divi Mersedesi, viens Audi, divsimt astoņi briljanti un čupa ar smaragdiem, safīriem, pērlēm, 107kg sudraba izstrādājumu, 132 vecmeistaru gleznas, utt., utml.

Toties trešais trofeju cienītājs izrādījās vismaz tolaik drošībniekiem ne pa zobam, jo tas bija neviens cits ka Padomju Savienības maršals un Uzvaras brends G.Žukovs. Pirmais, kas ziņoja Staļinam 1946.gadā par maršala „saimniecisko rosību”, bija viņa tiešais priekšnieks aizsardzības ministrs Bulgaņins: „Jagodinas muitas punktā pie Koveļas aizturēti 7 vagoni, kuros atradās 85 kastes ar mēbelēm. Dokumentu pārbaude apliecināja, ka mēbeles pieder b.Žukovam.”  

Drošībnieki ķērās klāt tā pa īstam Žukovam pēc pusotra gada tad, kad maršals jau bija zaudējis vadoņa labvēlību, un darīja to tikai ar Staļina atļauju. Iesākumā tika arestēts Žukova adjutants, kas pastāstīja drošībniekiem par it kā no Vācijas atvesto čemodānu - pilnu ar dārgakmeņiem. Čemodāna meklēšanai tika norīkoti labākie МГБ spēki. Slepeni tiek pārmeklēts maršala Maskavas dzīvoklis. Čemodāns netiek atrasts. Drošībnieki ziņo - iespaids, ka „apmeklējums” ir bijis gaidīts.

Nākošā slepenā pārmeklēšana tiek veikta Žukova vasarnīcā. Pūliņi šoreiz nes augļus. Vairākas istabas līdz griestiem ir piekrāmētas ar: audumi dažādi - 4000m, kažokādas dažādas - 323 gab., no Potsdamas pils un citām vietām izvestie paklāji un gobelēni - 44 gab., liela izmēra vecmeistaru gleznas - 55 gab., vērtīgas servīzes ar māksliniecisku apdari un izstrādājumi no kristāla - 7 lielas kastes, sudraba trauki - 2 kastes, akordeoni ar bagātīgu apdari - 8 gab., firmas Holland&Holland unikāli medību ieroči - 20 gab. Kas attiecas uz noslēpumaino čemodānu, tad, kā vēlāk izrādījās, to, no rokām neizlaizdama, vadāja līdzi Žukova sieva. (Tas bija Abakumova 10.01.1948 slepenā ziņojuma Staļinam saīsināts atstāsts.)

Labi, štrunts ar trofejām, norēkties tikai, un viss. Tomēr laikam bija arī nopietnākas lietas.

Pāris gadu atpakaļ Kaļiņingradā (līdz 1945.gadam Austrumprūsijas galvaspilsēta Kēnigsberga) tika demonstrēta vācu režisora Kristofa Berkinga (Kristof Berking) 1999.gada uzņemtā dokumentāla filma Austrumprūsija elles liesmās (Ostpreussen im Inferno `44/`45). Vācijā šī filma demontrēšanai televīzijā esot aizliegta. Tā kā filmā apskatītās lietas neesmu pētījis dokumentāli, tad nekomentēšu. Pielikumā dotas saites filmas un recenziju noskatīšanai.

PIELIKUMĀ:

Saīsinātais variants ar tulkojumu krievu val., 1. epizode - http://www.youtube.com/watch?v=wiiu2Hw4AXU

Tas pats, 2. epizode- http://www.youtube.com/watch?v=YAky7DjE9-k

Oriģinālversija vācu val.- http://www.youtube.com/watch?v=CzLC3E22k-M

Krievijas TV reportāža no filmas demonstrācijas- http://www.youtube.com/watch?v=iPtFMwAdSck

Novērtē šo rakstu:

53
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...