Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kāds vēl šaubījās par to, ka solidaritātes nodokļa apstrīdēšana Satversmes tiesā ir centralizēti organizēts pasākums, nu šīs šaubas ir zudušas, - Pietiek šodien publicē fragmentus no pieteikumiem tiesai, kuri, kā redzams, tapuši faktiski „caur koppapīru”.

Kā zināms, Satversmes tiesa atradusi īpatnu veidu, kā noslepenot to uzņēmumu nosaukumus, kuru izcili labi apmaksātajai vadībai šogad ieviestais solidaritātes nodoklis nepatīk tik ļoti, ka tie šai saistībā vērsušies Satversmes tiesā (attēlā - īpašu nepatiku pret nodokli paudušais SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis), - tā pasludinājusi šīs ziņas par ierobežotas pieejamības informāciju, jo uzņēmumu nosaukumi esot „informācija par fizisko personu privāto dzīvi”.

Pēc tam noskaidrojās, ka informācija par uzņēmumiem, kuriem īpaši nepatīk solidaritātes nodoklis, Satversmes tiesā patiešām ir noslepenota, turklāt ar īpaši dīvainu pamatojumu – informācija par uzņēmumu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem, pēc tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ulda Ķiņa domām, saturot ziņas par fizisku personu privāto dzīvi.

Nu izrādās, ka Satversmes tiesa šo nostādni nav izdomājusi pati uz savu galvu, - uz to savos pieteikumos tiesai ir īpaši uzstājuši solidaritātes nodokli neieredzošie uzņēmumu vadītāji. Turklāt vienlaikus izrādījies arī, ka šie pieteikumi ir viena vai dažu cilvēku radīti, bet pēc tam vienkārši izdalīti visiem, ko izdevies saorganizēt pieteikumu iesniegšanai tiesai.

Viens no „caur koppapīru” tapušajiem pieteikumiem iemeslus, kāpēc nav atklājami pat solidaritātes nodokli neieredzošo uzņēmumu nosaukumi, uzskaita šādi:

„Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka arī informācija par pašu Pieteikuma iesniedzēju (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese) ir tāda informācija, kas attiecas uz viņa privāto dzīvi. Tas ir tādēļ, ka solidaritātes nodokļa likums attiecas uz augsti atalgotajiem darba ņēmējiem - t.i, ar ienākumiem virs 48 600 euro gadā -, kas visbiežāk ir uzņēmumu valdes vai padomes locekļi, par kuriem dati ir publiski pieejami Lursoft datubāzē vai komercreģistrā.

Ja informācijai par pieteikuma iesniedzēju netiks noteikts ierobežotas pieejamības (vai komercnoslēpuma) statuss, tad jebkura persona varēs iegūt datus par darba devēja valdes un padomes locekļiem un izdarīt secinājumu par viņu atalgojumu, piemēram, veicot datu salīdzināšanu ar darba devēja gada pārskatu, kurā parasti ir atspoguļota informācija par uzņēmuma valdei vai padomei izmaksāto atlīdzību. Tas ļaus spekulēt ar šiem datiem vai izmantot tos mantkārīgos vai kādos citos nolūkos.

Tomēr, pat šie dati netiks izmantoti iepriekš norādītājā veidā, ja Pieteikuma iesniedzējs nav valdes vai padomes loceklis, tad tomēr tas aizskars viņa tiesības un intereses turpmāk norādīto iemeslu dēļ.”

Kā zināms, pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka Satversmes tiesa nevēloties atklāt to uzņēmumu nosaukumus, kuri tajā vērsušies pret šogad ieviesto solidaritātes nodokli, kas skar īpaši lielo algu saņēmējus, Pietiek pārstāvis vērsās Satversmes tiesā ar oficiālu informācijas pieprasījumu. Turklāt, tā kā fizisku personu privātos datus aizsargā likums, Pietiek pārstāvis pieprasīja tikai un vienīgi informāciju par uzņēmumiem.

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos no Satversmes tiesas saņemt šādu informāciju – visu to juridisko personu nosaukumus un reģistrācijas numurus, pēc kuru pieteikumiem Satversmes tiesa ierosinājusi lietas par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9.panta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam,” bija teikts Pietiek pārstāvja informācijas pieprasījumā Satversmes tiesā. Tā kā Satversmes tiesa šādu informāciju nesniedza, administratīvā tiesa jau ir ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Pirms Ķiņa šādu metodi jau bija izmēģinājusi Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka, lai mēģinātu slēpt ziņas par tās vadības saņemamo iespaidīgo atalgojumu, - tā savulaik tiesai mēģināja apgalvot, ka šādā veidā tikšot aizskarta tās vadītāju personiskā dzīve.

Tagad, kā izrādās, ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka šā gada 21. jūlija rīkojumu „iepriekš minēto Satversmes tiesas lietu materiāliem uz vienu gadu noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss”, jo „minēto lietu materiāli satur informāciju par fizisko personu privāto dzīvi Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punkta izpratnē”.

Ķiņa pieminētā likuma punkts nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Savukārt konkrētais punkts nosaka, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks savu oficiālo atbildi nekādi nav pamatojis un nav sniedzis arī skaidrojumu, kādā tieši veidā uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs saistāms ar kādas konkrētas fiziskas personas privāto dzīvi. Taču Ķinis īpaši norādījis, ka arī šī viņa atbilde esot „uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju”.

Pietiek jau ir vairākkārt aprakstījis, kā, piemēram, SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete joprojām formāli pieder Latvijas valstij, ir devusi savdabīgu atbildi tās vadītāja Gulbja kaismīgi kritizētajam „solidaritātes nodoklim”, - Gulbja atalgojums jau pērn, vēl pirms nodokļa ieviešanas ir pārsniedzis pusmiljonu eiro, gada laikā pieaugot par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro.

Pagājušā gada rudenī Pietiek aprakstīja, kā Lattelecom, kura valdes priekšsēdētājs Gulbis jau tad bija paudis gatavību sūdzēt tiesā Latvijas valsti par jaunā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pats veido "optimizācijas" shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu nodokli, kas liks par Gulbja ienākumiem valstij maksāt būtiski lielākas summas.

Lai samazinātu savas izmaksas par darbaspēka nodokļiem, Lattelecom jau pirms dažiem gadiem atlaida no darba visus montierus un ar tiem noslēdza līgumus kā ar pašnodarbinātajiem.

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izteica aizrādījumu, ka šāda prakse nav pieļaujama, Lattelecom nevis pieņēma montierus atpakaļ darbā, bet vienojās ar citu uzņēmumu, ka tas nodrošinās montieru pakalpojumus ārpakalpojumā. Līdz ar to montieri bija spiesti pārslēgt līgumus jau ar Lattelecom sadarbības partneri, kurš arī izvēlējās tos piesaistīt kā pašnodarbinātos. Ar šādu shēmu Lattelecom bija izvairījies no VID pārmetumiem un nodrošinājis sev iespēju maksāt mazākus nodokļus par darbaspēku.

Pats Lattelecom apgalvo, ka šajā shēmošanā neko sliktu nesaskatot, un uzsver, ka esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, kas godprātīgi ievēro visas normatīvo aktu prasības.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

66
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...