Spānijas tiesa sākusi kriminālprocesu par vēl viena īpašuma izkrāpšanu uzņēmējam Ivanovam – šoreiz Tenerifē

Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, šā gada septembra sākumā Ivanovs vērsies Valsts policijā ar pieteikumu, lūdzot sākt kriminālprocesu par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, izmantojot viltotu ģenerālpilnvaru. „Pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas vietas esmu konstatējis virkni krāpšanas gadījumu, kad, izmantojot viltotus dokumentus, personām darbojoties grupā, ir izkrāpta man, Igoram Ivanovam piederošā manta un īpašumi ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs,” teikts dokumentā.

Kā pieteikumā aprakstījis Ivanovs, viņam Kanāriju salās, Tenerifē, Adehes pilsētā piederējušais pusotru miljonu eiro vērtais nekustamais īpašums izkrāpts, izmantojot viltotu pilnvaru, kas sagatavota 2007. gada 22. oktobrī pie zvērinātas notāres Ingunas Bobrovskas.

2007.gada 31.oktobrī 1938. gadā dzimusī Staļina Demjanova kopā ar Vladimiru Demjanovu un Oļegu Demjanovu, izmantojot šo viltoto pilnvaru, ir ķērušies pie īpašuma pārreģistrēšanas uz Oļega Demjanova un Vladimira Demjanova vārda, un pārreģistrēšana sekmīgi noslēgusies 2008.gada 17.janvārī – pusotru mēnesi pirms Ivanova apcietināšanas. Turklāt Demjanovi ir piesavinājušies ne tikai paša Ivanova, bet arī viņa sievas Ellas Ivanovas īpašumtiesības.

No pieteikuma izriet, ka Ivanovs pēc atbrīvošanas no cietuma ir sācis pārskatīt savu finansiālo stāvokli un ar pārsteigumu secinājis, ka gandrīz no visiem īpašumiem ir ticis „atbrīvots”, turklāt liela loma šajā „atbrīvošanā” ir bijusi tieši pie notāres Bobrovskas apstiprinātajai pilnvarai.

„Biju šokēts par šādas Ģenerālpilnvaras esamību un par pilnvaras saturu. Šādu pilnvaru es, Igors Ivanovs, neesmu izdevis un neesmu parakstījis. Uz Ģenerālpilnvaras esošo parakstu, ko apliecinājusi zvērināta notāre Ingūna Bobrovska, neesmu izpildījis es - tas nav mans, Igora Ivanova, paraksts. Uz ģenerālpilnvaras esošais paraksts, kas it kā izpildīts manā, Igora Ivanova, vārdā, ir viltots,” pieteikumā policijai raksta Ivanovs.

Dokumentā Ivanovs tāpat minējis, ka ar Staļinu Demjanovu nekad nav ticies, viņiem nekad nekādi darījumi nav bijuši un nekad viņa nav bijusi Ivanova uzticības persona, lai viņš viņai varētu izdot šāda satura un apjoma pilnvaru: „Tāpat vēl viens pierādījums tam, ka minētais īpašums man un E. Ivanovai ir ticis izkrāpts, izmantojot viltotu notariālu aktu, ir tas, ka Staļina Demjanova mums piederošo īpašumu ir pārreģistrējusi savam vīram Vladimiram Demjanovam un dēlam Oļegam Demjanovam - tātad sev saistītām personām - bez norēķina par īpašuma iegādi.”

 Zīmīgi, ka, ierodoties pie notāra Adehē, Demjanovu ģimenes pārstāvji notāram paziņojuši, ka norēķins par nekustamā īpašuma pārdošanu esot noticis ar bankas pārskaitījumu 2007.gada 22.oktobrī, taču notāram pārskaitījumu (norēķinu-pirkuma samaksu) apliecinošus dokumentus nav uzrādījuši. Turklāt pilnvarā pat nav bijis norādīts ne īpašuma kadastra numurs, ne nodalījuma numurs.

Kamēr Latvijas policija jau divus mēnešus saistībā ar šo iesniegumu veic resorisko pārbaudi un kriminālprocesu nav sākusi, daudz operatīvāk ir rīkojušās tiesībsargāšanas iestādes Spānijā. Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka lieta par īpašuma izkrāpšanu ir sākta un nodota Santa Krusas de Tenerifes Aronas pilsētas krimināltiesai.

Savukārt jau pēc šīs lietas sākšanas Spānijā Latvijas Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, kurā Ivanova iesniegums ir „resoriski pārbaudīts” jau divus mēnešus, ir nācies Spānijas tiesas materiālus pievienot savas resoriskās pārbaudes lietai.

Kā zināms, pašlaik policijā jau ir sākts kriminālprocess saistībā ar 35% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu izkrāpšanu, un šīs kapitāldaļas ir arestētas kā ar kriminālprocesu saistīta manta, kas iegūta noziedzīgā ceļā.

Kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro.

2008. gada 3. martā Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja. Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga.

Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa īpašumā bija 25% Arēnas Rīga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem to apjoms bija palielinājies līdz 60%.

Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu neatzina, Rīgas apgabaltiesa Ivanovam 2009. gada nogalē piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar Arēnas Rīga īpašumtiesībām tupinājās publiski neizskaidrotas darbības.

Taču šā gada 28. aprīlī tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats Ivanovs šā gada 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros atzīts par cietušo.

Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusī Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana Bondarika īpašumā ir notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.

Kā jau minēts, Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.

„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas šā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.

Turklāt tie nav vienīgi īpatnie fakti saistībā ar šo pirkuma līgumu: šķietamais Ivanova liktais paraksts zem līguma izskatās pilnīgi citāds nekā citos viņa patiešām parakstītos dokumentos, bet līgumā minētie 6,17 miljoni eiro, kas Bondarikam uz Ivanova bankas kontu bija jāpārskaita 30 dienu laikā, nav pārskaitīti vēl pašlaik.

Dokumenti rāda, ka tikpat veikli Ivanovs ticis „atbrīvots” arī no citiem īpašumiem, un arī šajos darījumos saskatāmas līdzīgas „dīvainības”.

Kriminālprocesa materiālos atrodas arī universālpilnvara, ko Ivanovs pie jau pieminētās notāres Bobrovskas par labu Bondarikam it kā apstiprinājis 2007. gada 18. jūnijā. Taču... vienlaikus šajos materiālos ir arī apliecinājums, ka no 12. līdz 19. jūnijam Ivanovs atradies Čehijas Republikā.

Turklāt šīs pašas oficiāli apstiprinātās pilnvaras apakšā ir redzams apliecinājums, ka 2007. gada 22. martā no tās esot izsniegts pirmais izraksts. Tiesa, kā jau minēts, pati pilnvara oficiāli izsniegta gandrīz trīs mēnešus vēlāk – 18. jūnijā.

„Pieredze rāda, ka parasti, veicot dažādas prettiesiskas rīcības ar dokumentiem īpašumtiesību jomā, iesaistītās personas parūpējas par to, lai vismaz no formālā viedokļa nerastos jautājumi. Turpretī šajā gadījumā rodas iespaids – vai nu dokumenti ir „kārtoti” milzīgā steigā, vai arī iespējamās noziedzīgajās darbībās iesaistītie nav uztraukušies par to, ka apkrāptā persona kādreiz varētu izteikt viņiem pretenzijas,” – tā Pietiek šos faktus vispārīgi komentēja kāds jau pensionēts Kriminālpolicijas darbinieks.

Atklātībā jau nonākuši fakti liek domāt, ka ticama varētu būt arī otrā versija. Tiesa pagājušā gada augustā bijušajai Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai piesprieda 10 gadu un 2 mēnešu cietumsodu par Ivanova slepkavības mēģinājuma organizēšanu, bet Rīgas apgabaltiesa šā gada oktobrī šo sodu samazināja līdz deviņiem gadiem.

Organizēšana gan nebija veiksmīga, taču izdošanās gadījumā tā nebūtu pirmā īpatnā nāve Centrālcietuma 365. kamerā, kur mita Ivanovs: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

"Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," - šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens. Tas, vai ir tikusi veikta ekspertīze un kas to veicis, gan netiek atklāts.

Taču nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājās pēc tam, kad Dudkins izdzēris Ivanovam paredzētu buljona krūzīti. "Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šāda ir versija Pietiek rīcībā esošajās Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam.

Jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).

Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera, jau pieminētā Bondarika apsardzes vadītājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no Ivanovu ģimenes mājas, kur 2008. gadā notika E. Ivanovas slepkavība.

Jebkāda informācija par prāvu bija noslepenota, pirmās instances tiesa notika aiz slēgtām durvīm, taču Pietiek rīcībā ir Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā Ļebedevs pateica, ka lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā, es neatceros..."

Novērtē šo rakstu: