Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts apvērsuma hronikā balzamējoša vieta ir valdošās kliķes draudiem interneta portālam „Infotop”. Šis notikums precizē apvērsuma mērķi likvidēt vārda brīvību un uz visiem laikiem aizbāzt muti īstiem žurnālistiem. Apķērīgā valdošā kliķe bez atšņorētas bikšpriekšas elegantajās biksēs nesavlaicīgi nolaida kārtējo remdeno strūklu, tādējādi visai pasaulei vēlreiz atgādinot par valsts apvērsuma („Āboltiņas grozījumu”) demokrātiskumu. Tas no vienas puses.

No otras puses - neķītrais notikums ar „Infotop” atspoguļo žurnālistu priekšstatus par vārda brīvību, informāciju, informācijas karu, žurnālistikas misiju un žurnālistikas iespējām mūsdienu laikmetā. Atspoguļo viņu priekšstatus par valsti un valdību.

Skaidrs, ka apvērsuma kontekstā ir jāzina ne tikai valdošās kliķes priekšstati, bet arī žurnālistu, vārda brīvības intensīvo realizētāju, priekšstati. Maksimāli ir jāzina par cilvēkiem, kuri tradicionāli aizstāv sabiedrības intereses un pašaizliedzīgi sargā tautas suverenitāti. Jāzina par sociālo grupu, uz kuru ir notēmēti „Āboltiņas grozījumi”.

Notikums ar „Infotop” palīdz samērā gludi iepazīties ar žurnālistu priekšstatiem. Tos ir vērts uzklausīt. Pēcpadomju Latvijā mājo latviešu žurnālisti un latviešu pseidožurnālisti, kurus interneta komentāros pamatoti apsaukā par „žurļāgām”. Ar „žurļāgu” priekšstatiem lai pušķojas postcilvēki.

Acīmredzot „Infotop” veido īsti žurnālisti. Portāla kadri vēlas būt cienījami savas profesijas bērni. Tāpēc viņu priekšstati ir analītiski vērtīgi. Uz žurnālistu balto priekšstatu fona kontrastaināk izceļas valdošās kliķes melnā noziedzība.

Hibrīdkara glūnošā cirkulējuma epohā plivinoši karstasinīgi rūpējoties par izsenis apdraudētā bezbailīgā latviešu etnosa drošību, LR MK vadītājs (asprātīgais etnoss viņam ir glaimojoši dāvinājis vārdu Skaitāmo Kauliņu Grāmatvedis - SKG) negaidīti uzklupa „Infotop”. Viņš staļinlaika valstsvīru un nevalstsvīru integrētās denuncētāju brālības sirdsšķīstajā manierē bez niecīgākās žēlsirdīgās nopūtas izplēnējošajā apziņā un vēl dzirksteļojošajā zemapziņā Drošības policijai neuzplijīgi pieprasīja pārbaudīt interneta portāla „Infotop” lojalitāti. Tas DP jādara no pašpaļāvīgo un stingro vietējo juridiski tikumīgo prātu un vietējo juridiski netikumīgo prātu pietaisīto likumu viedokļa. SKG ieskatā „Infotop” neklausa likumus. Tāpēc DP uzdevums ir izostīt „Infotop” materiālus no pietaisīto likumu dusmīgās šņākoņas viedokļa.

Interneta portāls uzzināja par SKG prāta, gara un dvēseles konsolidēto pukstu. Portāls momentā sadusmojās. Tas ir saprotams visiem. Īsti saprotams nav kaut kas cits.

Varbūt „Infotop” sadusmojās veltīgi? Varbūt SKG draudzīgi pakratīja ar pirkstu? No veselā saprāta viedokļa drīkstam ticēt, ka SKG tikai brīdinoši paskatījās uz portālu. SKG reāli nepieprasīja „Infotop” pārbaudi. SKG izvēlējās smalkāku taktiku. Gudri valstsvīri tā mēdz rīkoties. Viņi vajadzības gadījumā nepaklausīgo tādā viltīgā formā profilaktiski aicina pārtraukt blēņoties. Īstas valsts menedžmentā tāda viltīga forma ir ikdienišķa prakse. Arī efektīva prakse. Blēņdaris tūlīt kļūst piemīlīgi rāms un tāds paliek līdz mūža beigām. Ja SKG patiešām būtu nobijies no „Infotop”, tad par pieprasījumu zinātu tikai daži cilvēki un nekādā gadījumā par to neuzzinātu portāla darbinieki. SKG klusi pavēlētu, DP klusi izostītu portālu un tikpat klusi atskaitītos SKG.

Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos. Tāpēc nevaram droši aptvert, ko valstiski nesaprātīgi nepastrādāja SKG un ko valstiski nesaprātīgi pastrādāja SKG. Bet tas šoreiz nav intelektuāli sātīgākais.

Intelektuāli sātīgākais ir baudāms „Infotop” reakcijā. Uzzinot par SKG pieprasījumu, portāls nekavējoties tramīgi reaģēja. Tas izvēlējās latviešu trešās „atmodas” tracinošo žanru. To simpātiski naivie patrioti joprojām cerīgi kultivē komunikācijā ar valdību.

Protams, runa ir par atklātās vēstules žanru. Mediji joprojām regulāri publicē valdībai adresētas atklātās vēstules. Vienīgi medijos nav manītas valdības atklātās atbildes.

„Infotop” žurnālisti operatīvi sacerēja atklāto vēstuli „Lādējam burtus magazīnās! jeb Ko jūs īsti gribat, Kučinska kungs?”. Vēstule tika publicēta savā sētā, kā arī pārpublicēta citos portālos. Pārpublicēšanu stimulēja vēsturiskā situācija – valsts apvērsums.

Kā jau minēju, informācija par SKG pieprasījumu izplatījās valsts apvērsuma sakarsētajā laikā. „Āboltiņas grozījumu” aktīvā nosodījuma dienās valdošā kliķe svilinoši uzkarsēja sabiedrisko atmosfēru. SKG pieprasījums dūcinoši ilustrēja Lielās Bandas maniakālos centienus likvidēt vārda brīvību. „Infotop” atklātā vēstule adresēta vienam no Lielās Bandas maniakiem.

Visā šajā notikumā dīvaini ir tas, ka „Infotop” saturs neliecina par kaitējumu valsts drošībai. Internetā par to var pārliecināties katrs interesents. Principā „Infotop” ne ar ko neatšķiras no citiem ziņu portāliem. „Infotop” vienīgi neapsiekalo latviešu pederastus, „smalko aprindu” un „radošo aprindu” deģenerātus un perversijas fanus, kā to audzinoši gudri katru stundu dara Rīgas ziņu portāli. Valdībai par „Infotop” ir jāpriecājas. Valdībai „Infotop” ir jāslavē kā latviešu masu komunikācijas paraugbērnu. Bet atkal ir jāsaka: „Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos.”

„Infotop” atklātajā vēstulē intelektuāli sātīgākais ir spriganie priekšstati par vairākiem momentiem. Nebūs lieki atkārtot, ka pret vēstules autoru spriganajiem priekšstatiem ir jāizturas nopietni. Tiekamies ar 4.varas priekšstatiem. Visticamākais, tiekamies ar latviešu jaunākās paaudzes inteliģences priekšstatiem. Tātad tā kontingenta priekšstatiem, kas vēl ilgi ietekmēs sabiedrisko domu un garīgo procesu dienas kārtību. Pret tādu kontingentu vienmēr ir jāizturas ar vislielāko nopietnību. No šī kontingenta pašlaik ir atkarīga un arī turpmāk būs atkarīga latviešu etnosa garīgā kondīcija.

Vispirms pievērsīsimies diviem teikumiem „Infotop” atklātajā vēstulē: „Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošās koalīcijas intereses. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības.”

Žurnālistiem nedrīkst būt „sajauktas” galvas. „Sajauktas” galvas drīkst būt politiķiem. Nav vēlams, bet nav aizliegts būt. Turpretī žurnālistiem ir aizliegts būt, jo viņu pienākums ir informēt masu sabiedrību par politiķu „sajauktajām” galvām. Ja „sajauktas” galvas būs arī žurnālistiem, tad viņi nevarēs fiksēt politiķu galvu „sajauktību” un par to informēt masu sabiedrību. Masu sabiedrība neuzzinās par politiķu galvu „sajauktību”. Paši politiķi nekad neinformē masu sabiedrību par savu galvu „sajauktību”. Politiķi vienmēr slēpj un nomaskē savas dumjības. Lielā Banda arī cītīgi slēpj un nomaskē savu nacionāli nelietīgo vājprātu.

Žurnālistiem obligāti ir jāprot atšķirt valsts intereses no valdošās elites savtīgajām interesēm. Ja kāds to nespēj, tad viņam nav vietas žurnālistikā. Žurnālistiem ir jābūt kompetentiem politikā, ekonomikā, finansēs, valsts tiesību jautājumos, tādās zinātnēs kā socioloģija, politoloģija, kulturoloģija. Viņiem ir jāorientējas ekonomisko un finanšu mahināciju vēsturiskajā mantojumā, lai zinātu korupcijas un nodokļu nemaksāšanas paņēmienus un shēmas, zagšanas un blēdību vērptuvi u.tml. Žurnālistiem katru dienu jālasa, jāmācās, jāpārdomā uzzinātais. Viņiem ir jābūt vispusīgi izglītotiem un kritiski domājošiem cilvēkiem.

 „Infotop” žurnālistiem jābūt perfekti sagatavotiem. Viņi sevi prezentē kā „neatkarīgo informatīvi analītisko aģentūru”. Tātad viņi ne tikai informē, bet arī analizē informāciju Latvijas, Eiropas, pasaules kontekstā.

Gribas ticēt, ka „Infotop” patiešām ir neatkarīga aģentūra, un norāde portāla prezentācijā nav naivajiem domāts iepriecinājums. Tātad aģentūra nav atkarīga no kādas partijas, firmas, oligarha, M-16, ISI, DGSE, BND, MOSSAD, RAW, ASIS, CSIS vai kāda cita ziņkārīga dienesta finansējuma. „Infotop” finansējuma avotam ir tikai viens mērķis – sniegt mūždien kognitīvi izslāpušajam latviešu etnosam patiesu informāciju bez jebkāda savtīgā aprēķina un manipulatīvā iesaiņojuma.

Negaidīti jautājumi sprēgā sakarā ar teikumu „25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”.

Ko tas nozīmē? Vai kādam „suņu būdas” „politiķim” vajadzēja latviešu žurnālistiem un latviešu etnosam speciāli formulēt valsts, nācijas un nacionālo vērtību definīciju? Vai „Infotop” analītiskās žurnālistikas kadri nezina, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības? Vai „Infotop” žurnālisti patiešām domā, ka ir jābūt valsts, nācijas un nacionālo vērtību latviešu definīcijām?

Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši vienmēr visur ir savēlējuši neizglītotus un aprobežotus „politiķus”, kuriem nav nekāda priekšstata par tādām kategorijām kā valsts, nācija un nacionālās vērtības. Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši savu valsti neuzticēja pārvaldīt gudriem un godīgiem, teicami izglītotiem un teorētiski kompetentiem cilvēkiem. Aizvadītajos 25 gados latviešu liela nelaime ir reti kroplā attieksme pret sava etnosa gudriem un godīgiem cilvēkiem, kā arī nevēlēšanās mācīties no cilvēces kultūras sasniegumiem. Mācīšanās vietā latviešu „politiķis” 25 gadus demonstrēja, ka viņš visu par visu zina labāk par visiem.

„Infotop” ieskatā latvieši kļūst par kaut kādu īpašu sugu, kurai ir „autoritatīvi” jādefinē specifiski latviskas zināšanas. Tas ir smieklīgi. Vai tad nepietiek ar smieklīgo jezgu ap latvisko identitāti! To, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības, cilvēce jau zina tūkstošiem gadus. Idiotiski sanāktu, ja latvieši būtu īpaši sev pūlējušies „kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”. Respektīvi, definējuši savu latvisko izpratni par valsti, nāciju utt.

Mēs dzīvojam unikālā pārejas laikmetā. Pašlaik kardināli mainās masu cilvēks kā bioloģiskā radība un kardināli mainās masu cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas tehniskā bāze. Masu cilvēka straujais intelektuālais kritums ir zinātniska aksioma. No vecajiem labajiem laikiem saglabājās vienīgi masu cilvēka un viņa lietotās tehnikas mūžsenā sabalansētība. Proti, saglabājās masu cilvēka un tehnikas savstarpējā piemērotība. Uzskatāmi paraugi ir jauno laiku masu cilvēka un Twitter, Facebook, YouTube savstarpējā piemērotība. Jauno laiku masu cilvēks viskomfortablāk jūtas 140 zīmju robežās, un viņa smadzenēm vispieejamākā ir vizuālā informācija.

Unikālajā pārejas laikmetā rodas jaunas profesijas. Būtiski pārveidojās vēsturiski senas profesijas. Tas attiecas arī uz žurnālistiku. Žurnālistika ir izmainījusies līdz nepazīšanai. To ir veicinājis internets, mobilo sakaru tehniskās iespējas. Taču pats galvenais faktors ir radikālās izmaiņas cilvēkos un viņu dzīves vajadzībās.

„Infotop” atklātajā vēstulē ir manāms žurnālistu zināms apjukums. To sekmē radikālās pārmaiņas attieksmē pret informāciju, informācijas patiesīgumu, manipulācijām ar informāciju. Apjukuma stabils iegansts ir postmodernistiskie murgi par viedokļu plurālismu.

Latviešu jaunatni ir trekni ietaukojis viedokļu plurālisms, kas ikvienam jaunietim paver sīkīpašnieciski kāroto publicitāti. Jaunietis var neko nelasīt. Viņš savā mūžā vēl nav izlasījis nevienu grāmatu. Ikvienā tekstā viņa spēkos ir tikai pirmie divi teikumi. Trešo teikumu viņš nespēj izlasīt, jo viņa smadzenes jau ir pārmocījuši pirmie divi teikumi. Taču tādam jaunietim drīkst būt savs viedoklis par visiem un visu uz Zemes. Viņš var publiskot savu viedokli par Raini, Purvīti, Einšteinu, Kirhenšteinu, Kantu, Hēgeli, Staļinu, Kārli un Gunti Ulmani, Putinu, Obamu, valsts apvērsumu, nāciju, kolhozu, fiziku, ģeodēziju, kosmoloģiju, astrofotometriju, iradiāciju, terorismu, islamu, jūdaismu, justīciju, demokrātiju, totalitārismu, Anglijas karalieni, kuršu ķēniņiem, ofšoriem, infografiku, žurku indi, turbulentu konfliktu zonu, paukošanu, kosmonautiku, hinduistu tempļiem, fonemātiskās uztveres traucējumiem utt.

„Infotop” sprigani saka: „Fakts, ka pastāv viedokļu dažādība, ir nenoliedzams, un šī dažādība tikai padara spēcīgu gan demokrātiju, gan valsti.” Kļūtu gaišāk, ja minētais teikums būtu papildināts ar epitetiem „kompetents”, „lietpratīgs”, „spējīgs”. Demokrātiju un valsti var spēcināt vienīgi kompetentu viedokļu, lietpratīgu viedokļu, spējīgu viedoklu dažādība. Ja aizvadītajos 25 gados latvieši varētu lepoties ar tādiem viedokļiem, tad Latvija nebūtu pēdējās vietās Eiropas visos statistiskajos rādītājos.

Jautājums par viedokļu dažādības svētīgumu demokrātijā un valstī ir diskutabls jautājums. Taču nepopulāri sakot, nebūt diskutabls jautājums. Demokrātija un valsts nedrīkst pārvērsties par viedokļu pašmērķīgas bazūnēšanas skatuvi. Demokrātijas un valsts spēks ir nevis viedokļu plurālismā, bet gan viedokļu vērtībā un viedokļu autoru konsolidācijā. Nākas atcerēties, ka latviešu politisko viedokļu dažādība bija viens no galvenajiem iemesliem pirmajam valsts apvērsumam 1934.gada maijā. Toreiz latviešu politisko viedokļu dažādība bija tik raiba un nevērtīga, ka to vajadzēja ar spēku likvidēt, lai valsts nenonāktu pilnīgā postā. „Infotop” žurnālisti, cerams, saprot, ka arī pašlaik Latvijā nekāds labums nav no nekompetento viedokļu bazūnēšanas.

Šodienas jaunieša zināšanu un pārdomu loģiskās un literārās sakārtotības līmenis, cilvēcisko un teorētisko vērtību nepieciešamības izpratne, postmodernistiski hipertrofētā pašapziņa kopsolī ar morālo apjukumu un cinismu, sociālais un valstiskais sarkasms, kā arī žurnālistikas profesionālās transformācijas negācijas „Infotop” vēstulē sprigani izpaužas šādā tirādē: „Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulē nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to būtu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvērtējot, paanalizējot, pašrocīgi iegūstot un iepazīstot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivīds nonāks pie saviem secinājumiem. Svarīgi ir akli neļauties tam, ko mums mēģina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrībai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salīdzināt, dažādot mūsu ikdienas un politisko izvēli. Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopējā iejūgā pa visu zinošās valdības noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnītes ar “Labs”, “Slikts”, “Drīkst”, “Nedrīkst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribētos to atzīt. Un totalitārismā žurnālists nedrīkst pat kļūdīties, jo propaganda nekļūdās!”

Lasot minēto tirādi, literāri un zināšanās izsmalcinātām personībām nevajadzētu smaidīt. Nevienam nav noslēpums, ar ko aizvadītajos 25 gados latviešu jaunatnei nācās sastapties galvenokārt masu cilvēku pieķēpātajā audzināšanā un izglītībā, garīgajā kultūrā un publiskās informācijas telpā. Tirādes autors ir domājošs cilvēks. Tas šoreiz ir galvenais. Viņam piemīt kritiskā domāšana, un tas ir viņa paša nopelns. Tas nav valsts audzināšanas un izglītības nopelns. No viņa valstssievas un valstsvīri var mācīties. Ja SKG un viņa bandas māsas un brāļi būtu domājoši cilvēki, tad nebūtu ne otrais valsts apvērsums, ne aprobežotā vēršanās pret „Infotop”, ne apkaunojošās pozīcijas Eiropas statistikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...