Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā
Inga Spriņģe, Iveta Elksne, Nellija Tjarve17.02.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kaktuss
19.02.2017. 10:50žurnālisti vienkārši uzķērās tāda rūdīta kukuļu neņēmēja???? pīles,jo acīmredzot bija radusies noplūde un kukuli vienkārši ņemt nevarēja!
Ķirks
19.02.2017. 01:38»
Tieši tā, delfos cenzūra ir augstākais bauslis... bet man jau sakrājusies vairākus simtus liela ekrānšāviņu kolekcija ar izdzēstajiem kritiskajiem komentāriem :)
Pienāks laiks, varēs albūmu izdot ar šiem Satversmes pārkāpuma pierādījumiem... :D
ne gluži precīzi pateica
19.02.2017. 01:33»
Jānis Sesks
Atkal kungs pateicis taisnību, kas nepatiks
Latvijā ir tikai pērkami žurnaļugas, ne žurnālisti
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM!
18.02.2017. 23:47»
Satversme
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta...
"100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."
-------
Šo LIKUMA (LR Satversmes) normu ikdienišķi apzināti pārkāpj VISI tā dēvētie "masmediji". Līdz ar to - "lai nu kurš cūklops būtu rukšķējis!", kā saka, bet NE jau nu juridiski analfabētiskie, intelektuāli skarbi aprobežotie un profesionāli nožēlojami profānie tā dēvētie "žurnālisti".
"Kalnmeijer, kuru tieši likumi pārkāpa tieši šie žurnālisti, vari pateikt? Taviem likumu citātiem nav jēgas, tikai troļļošana!"
-------
EKTD, pamuļķi no masmēdītāju sīklopiņu pasugas. Pamēģini ieslēgt smadzenes (t.i. dabiski - ja tev vispār tādas ir) un nopērc kaut vai vismaz lietotu intuīciju (jo, kā zināms - ar taml. ekskluzīvām "fīčām" Radītājs NAV uzskatījis par lietderīgu "apgreidot" tādus prastus bezjēgas troļļus kā tevi).
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM!
18.02.2017. 23:30»
Nja
Fakti par korupciju nevar būt valsts noslēpums
Iespējams. Bet - NE fakts.
VISS ir atkarīgs no tā, kā to katrā KONKRĒTAJĀ gadījumā nosaka LIKUMS.
Limbažl
18.02.2017. 22:13A ko par to visu domā Juraša čomaks Modris Adlers, kas ir Generalprokuraturas Sevisku svarigu lietu izmeklesanas nodalas virsprokurors un bija kurators gandriz visām J.Juraša operatīvajām lietām....???
Neiedziļinoties detaļās
18.02.2017. 22:07»
Jā, nav ne mazāko šaubu. To meļu ieguldījums Latvijas piesmiešanā, izzagšanā, kolonizācijā ir ļoti ļoti liels.
bs
18.02.2017. 17:24»
Zirgs
Vai tad Jurašam kursa biedrs piedāvātu kukuli,zinot,ka vinš nenem, tak zināja, ka nem...
Pilnīgi manas domas,kurš tad Latvijā vispār spèjīgs noķert kukuļdevēju ja ne Juraš,šim noziedznieks pats nāk rokās,bet šis laiž bimbu,sūdzas žurnaļugām.
loģiskais
18.02.2017. 15:15»
ozollauznis
Liela brēka, maza vilna...
Kā interesēs ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Jurašu?
ozollauznis
18.02.2017. 14:41Liela brēka, maza vilna.
Kriminālprocesa likumā norādīts, ka lieciniekam pēc uzaicinājuma jāierodas un jāliecina par viņam zināmajiem apstākļiem. Nav teikts, ka uz žurnālistiem tas neattiecas.
Krimināllikumā teikts, ka neliecināt var pret laulāto, radiniekiem un kopā saimniekojošiem.
Neizskan informācija, ka kāds no žurnālistiem ir Juraša rads, laulātais, vai abi kopā saimniekotu.
Nekādi "avoti" žurnālistiem nebija jāatklāj, jo pats "avots" jau bija labi zināms - Jurašs. Viņa teikto žurnālisti atstāstīja un tagad liecinot to visticamāk vajadzēja tikai apstiprināt. Kas tāds briesmīgs to izdarot notika ar abiem žurnālistiem, tā arī netiek pateikts?
Visticamāk jau kā daudziem, gribās uzmanību, gribās būt kaut kam īpašam, būt ārpus vispārējām likumsakarībām, atrasties izņēmuma stāvoklī, klausīt tikai un vienīgi savām vēlmēm, ............. . Ja. daudz ko mums visiem gribās.
Taču varu pateikt to pašu, ko sākumā - liela brēka, maza vilna.
Omas
18.02.2017. 14:07»
kk
dzīvē sagurušas tantes, kuru paskats ar katru gadu strauji kļūst traģiskāks. Atliek vien skaļāk klukstēt, lai nepazustu vēstures nebūtībā
Nedrāž neviens
Yes
18.02.2017. 14:07»
apollo jau tikpat centīgi cenzē visus, kuri kaut ko ieraksta pret valdošo buržuāzistiski reakcionāro huntu
Tiesnesis
18.02.2017. 12:40Nezinu, kāpēc žurnālisti tik daudz laika velta apelēšanai pie juridiskā analfabēta Kalnmeiera, ja daudz efektīvāk būtu atklāt visu patiesību par kalnmeiera, gaiža bērziņa, bičkoviča, guļāna, maizīša, laviņa, ziemeles, kusiņa, mitas, briedes, neimaņa, krūmiņas, skultānes u.c. blēžu un nodevēju "tiesiskuma" ķēķi.
Kalmeijiers ir noziedznieks
18.02.2017. 11:47Apelēt pie noziedznieka sirdsapziņas var mācītāji.
Šeit ir skaidri jāpasaka un jāvēršas starptautiskajās organizācijas ar visiem faktiem par to, ka Latviju pārvalda kriminālas autoritātes, tostarp Kalmeijiers un Āboltiņa un jālūdz tiesiska aizsardzība ANO, kā arī lai ievieš šis organizācijas starptautiska pārvaldību un ierosina starptautisku genocīda fakta izmeklēšanu.
šits
18.02.2017. 10:27Žurnālisti neprot,vai negrib saistīt tagadnes notikumus ar pagātni,kurā ir atrodama un izskaidrojama tagadne.Pirmkārt jau apbrīnojamā nevēlēšanas redzēt noziedzīgās,aizliegtās kompartijas biedru jaunizveidoto partiju un biedrību lomu korupcijas organizēšanā valsts mērogā un valsts pārvaldē iefiltrēto kolēģu darbību viņu aizsardzībā un piesegšanā.
kk
18.02.2017. 10:22dzīvē sagurušas tantes, kuru paskats ar katru gadu strauji kļūst traģiskāks. Atliek vien skaļāk klukstēt, lai nepazustu vēstures nebūtībā...
Ha
18.02.2017. 09:52Sētniekiem, slaucējām, galdniekiem nav īpaša loma sabiedrībā???!!! Izrādās, pie mums kaut kādi ir īpašie/-ās, izredzētie. Nimbi nespiež? :D
xyz
18.02.2017. 09:43 NJĀ
Ja ir fakti tad katra žurnālista pienākums ir vērsties attiecīgajos izmeklēšanas orgānos lai vainīgos sauktu pie atbildības nevis malt masu medijos un kacināt sabiedību
bum
18.02.2017. 09:40»
Satversme
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta...
Šie izpildīja pasūtījumrakstus rādās ka ar sagrozītu izklāstu un aizskāra personas bez konkrētiem pierādījumiem.
Dāmām sagriezusies karjeras galva un domā ka var būt visatļautība izteikumos
fakts
18.02.2017. 09:36Rādās ka sabiedrība ļoti labi apjēdz kādus "naudas" makus pārstāv žurnālisti.Kāda te var būt debate jo liekas ka vismaz 90% raksta pasūtījumrakstsus un medijos izsaka pavisam citu viedokli?????nevis savas domas
Sabiedrībai liekas ka " piegriezusies" šī tukšo salmu kulšana it kā savā vārdā.
Pareizi dara ka sāk uzraudzīt pasūtījumrakstu veicējus jo tuvojas vēlēšanas un brīnumi vēl priekšā.
Kompromatu speciem būs jauzmanās un jāizbeidz temati ar vārdiem....man liekas ...man rādās...domāju ka zog...mums tas nav pieņemami...iespējams ka ir korumpēts...u.t.t.
Satversme
18.02.2017. 08:49»
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Kalnmeijer, kuru tieši likumi pārkāpa tieši šie žurnālisti, vari pateikt? Taviem likumu citātiem nav jēgas, tikai troļļošana!
Zirgs
18.02.2017. 08:10Vai tad Jurašam kursa biedrs piedāvātu kukuli,zinot,ka vinš nenem, tak zināja, ka nem.
Un otrs moments, neticamais - operam, kurs 20 gadus stradajis tiesibu aizsardzibas iestades, peksni saprot,ka kukula piedavajums vinam netiek izmeklets iestade un iet ar publisku nosodijumu sabiedriba, stastot zurnalistiem pasakas, kuram naivi visi notic. Nu tur pat visiem Burtnieku zirgiem kopa ir jasmejas.
ciniķis
18.02.2017. 08:10Izskatās, ka Ģenerālprokuratūra šoreiz bija darbojusies kukuļņēmēju un noziedznieku interesēs. Viņi tā rīkojas, jo ir pārliecināti, ka viņiem par to nekas nebūs. Tikai ģenerālprokurora un krimināltiesiskā departamenta virsprokurora atkāpšanās no amatiem var daļēji nomazgāt šo kauna traipu no prokuratūras iestādes. Žurnālistiem vajadzētu aicināt viņus to darīt! Bet Lapsam portālā izsludināt konkursu par citiem līdzīgiem gadījumiem, lai cilvēki saņem drosmi un ziņo par augstāko prokuroru pastrādātajām nelietībām.
Ņirdzu
18.02.2017. 00:20Pareizs teksts. Labi uzdoti jautājumi.
Arī es gaidu uz tiem atbildes.
(No Islandes, kur atrodas Pietiek.com serveri)
mafia wars
18.02.2017. 00:08Kaut kā nejūtu līdzi ne viena, ne otra grupējuma pērkamajiem pļurinātājiem.
Vai Jums nenāk smiekli?
17.02.2017. 23:56Par kāda tiesiskuma ievērošanu Jūs, žurnālisti, vēršaties pie Ģenproka? Kur ir šis tiesiskums tiesu praksē? Ja pat žurnālistiem viņš jāmeklē - tad ko runāt par parastajiem nodokļu maksātājiem? Ja pat adm. tiesa uzskata, ka, piemēram, Būvvaldes iekšējie noteikumi ir svarīgāki nekā Saeimas pieņemtie likumi. Tālāk jau vairs nav kur iet, legālā ceļa tālāk vairs nav. Kā rīkoties? Balsot ar kājām? Staigāt pa ielām un klaigāt?
arī negudrs
17.02.2017. 23:14»
idiots
cerams, ka kalnmeiers pec shii atkapsies
gaidi ar maisu, viņam āda biezāka nekā nīlzirgam, tak sejā rakstīts, šitos tikai augstākais s.mērs apstādinās
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
